Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš – kā pats raksta, «liriski par lietišķo» – sniedz savu prognozi tuvākiem mēnešiem, balstoties Centrālās statistikas pārvaldes datos par Latvijas ārējo tirdzniecību 2022.gada decembrī. Viņaprāt, šogad gaidāma zemu apgriezienu un apgrozījuma ekonomika.
Ar ārējās tirdzniecības datu saprašanu, ievadā vēsta Strautiņš, šogad nebūs tik traki kā ar patēriņa cenu indeksa putras strēbšanu. Tajā šogad varētu mierīgi vienlaikus satilpt apgalvojumi – cenas 2023.gada laikā samazinājās, bet vidējā inflācija bija, teiksim, 7%. Taču distance starp dziļo patiesību un šķietamību vienalga var būt ļoti liela. Šajā gadījumā par laimi latvieši ir dzejnieku tauta, iesmej eksperts.
Latvijas preču eksportētājiem aizvadītais gads kopumā bija ļoti sekmīgs, taču gada pēdējos trīs mēnešos pieauguma temps krasi samazinājās. Gada gaitā bremzējās apstrādes rūpniecības izlaides kāpums, kas veido eksporta izmaiņu reālās komponentes lielāko daļu, tāpat mazinājās inflācijas devums.
Tā kā preču cenu līmenis 2021. gada laikā strauji kāpa, tad 2022. gada mēnešiem bija ļoti atšķirīga salīdzinājuma bāze jeb cenu līmenis 2021.gada atbilstošajos mēnešos. Gada pirmajā pusē tipisks eksporta gada pieauguma temps pārsniedza 30%, bet decembrī tas saruka līdz 9,6%.
Lietuvas sniegums decembrī bija gandrīz tieši tāds pats, bet Igaunijas eksporta pieaugums TAD bija nulle.
Intelektuālo pakalpojumu eksporta uzņēmumi Igaunijā un arī citur Baltijā aizvadīja vēl vienu lielisku gadu. Pirmajos trīs ceturkšņos biznesa, informācijas un sakaru, kā arī finanšu
pakalpojumu eksports gada griezumā Latvijā auga par 35%, Igaunijā par 32%, bet Lietuvā par 22%. Tā kā Igaunijā šīs nozares ir daudz augstāk attīstītas, tur to papildus pienesums pērn bija apmēram divas reizes lielāks nekā Latvijā un trīs reizes lielāks nekā Lietuvā.
Ja aizvadītajā gadā gan preču, gan pakalpojumu eksporta pienesums ekonomikas izaugsmē bija līdzīgs, tad 2023. gads būs pakalpojumu nozaru gads, un to redzēsim arī ārējās tirdzniecības datos. Pakalpojumu eksporta nozarēs ir gaidāma daudz labvēlīga reālo apjomu dinamika, tāpat cenu izmaiņas būs acīm draudzīgākas. Ir ticami, ka 2023. gadā preču eksporta cenas pat samazināsies, bet pakalpojumos cenas turpinās augt.
Šos kontrastus pastiprinās ekonomikas atgriešanās pie «normālas» struktūras pēc pandēmijas radītā nošķiebuma preču nozaru virzienā. Tāpēc būsim gatavi tam, ka kaut kad šī gada laikā preču eksporta dinamika var kļūt negatīva. Tas vēl nenozīmēs, ka samazināsies eksporta nozaru pievienotā vērtība (tas gan var notikt), kā arī uzņēmumu un mājsaimniecību spēja samaksāt par importu – tā cenas var kristies daudz vairāk, nekā eksporta cenas.
2023. gads būs mazu skaitļu un mazu apgriezienu gads ekonomikā, bet
tas vēl nenozīmē, ka dzīve kļūs sliktāka.
Gluži otrādi, sagaidāms, ka algu pirktspēja stabilizēsies un sāks atjaunoties pēc krasā krituma 2022. gadā. Ražotājiem uz patērētājiem būs mazāk stresa, cenšoties «izlēkāt» līdzi vētrainajām cenu izmaiņām. Daži skaitļi ekonomikā būs mazāki, taču būs jātērē mazāk naudas un pūļu, lai šos skaitļus radītu.
Nepatīkamais aspekts – daļai ražotāju būs jāsadzīvo ar ļoti skarbu cenu kritumu. Tā jau pusgadu ir problēma kokzāģētavām, tikko atskanēja palīgā saucieni no piena nozares.
Šie palīgā saucieni vēsta par kādu svarīgu šī gada ekonomikas nacionālo īpatnību, kas Baltijas valstīs par sevi atgādinās bieži –
uz pakalpojumiem orientētajai galvaspilsētai klāsies daudz labāk nekā preču eksportā specializētajiem reģioniem.
Arī reģionos būs atšķirības, piemēram, inženierijas nozarēs specializētajai Liepājai klāsies krietni labāk nekā no meža nozares pārtiekošajiem apvidiem.
Runājot par decembra un visa aizvadītā gada tirdzniecības datu detaļām, atzīmēsim pašu svarīgāko. Decembrī preču eksporta apjoms bija 1 718 miljoni eiro, bet aizvadītajā gadā kopumā eksports veidoja 21,27 miljardus eiro. Visi pakalpojumu eksporta dati vēl nav zināmi, bet tas pērn visdrīzāk pārsniedza septiņus miljardus, tātad kopējais eksports pērn veidoja apmēram 28 miljardus eiro.
Pērn kopumā līdera lomu ar 17,1% īpatsvaru saglabāja koksnes produkti (gadu iepriekš 19,1%), bet augstās cenas un reeksportētāju aktīvā darbība palielināja fosilos energoresursu un to produktu lomu līdz 12,5% (2021. gadā 5,9%), decembrī tas pat bija vislielākais eksportpreču postenis. Trešajā vietā pērn bija elektriskās ierīces un iekārtas ar 9,0% (2021.gadā: 10,4%).
Visbeidzot, divas detaļas ļauj tirdzniecības datos ieraudzīt to, par ko jau lasījām ziņās – AirBaltic ir saņēmis kārtējo lidmašīnu. Līdz ar to Latvijas otrā svarīgākā importa partnervalsts decembrī pēkšņi ir Kanāda (11,9%), kaut parasti tā nav redzama pat desmitniekā, bet satiksmes līdzekļu imports ir audzis 3,5 reizes jeb par 337 miljoniem.
Ģeogrāfiskā griezumā tradicionāli dominē Lietuva un Igaunija, veidojot gandrīz trešdaļu kopapjoma, bet daļēji tās ir starpniekvalstis. Diez vai Lietuva ir galamērķis vairāk nekā trīskārt lielākam eksporta apjomam nekā Vācija.
Lasiet arī: Patērētājiem dzirnakmeni noņems, bet nospiedums paliks
