Bahmutā notiek smagas artilērijas apšaudes, un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) apstiprinājis Ukrainas sniegto informāciju, ka Krievija sākusi jaunu uzbrukumu, raksta aģentūra Reuters.
Ukrainas armijas amatpersonas norādīja, ka ukraiņi mēģina atsist jaunus sauszemes uzbrukumus, tajā pašā laikā saskaroties ar smagām artilērijas apšaudēm. Dienas laikā, kopš 13.februāra, ukraiņi atvairījuši Krievijas armijas uzbrukumus vienā ciematā Harkivas apkārtnē, piecos Luhanskas reģionā un sešos Doneckas reģionā, tostarp pie Bahmutas. Bataljona komandiera vietnieks informēja, ka ir nostiprinātas pozīcijas un tajās drīkst atrasties tikai militārpersonas, savukārt jebkurš civiliedzīvotājs, kurš vēl vēlēsies pamest pilsētu, sastapsies ar apšaudēm no ārpuses. Doneckas gubernators Pavlo Kirilenko Ukrainas televīzijai pirmdienas, 13.februāra, vakarā sacīja: «Bahmutā nav neviena paša droša kvadrātmetra, kas nebūtu ienaidnieka uguns vai lidrobotu darbības zonā.»
Bahmuta šobrīd ir galvenais Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis, jo pilsētas ieņemšana dotu stabilu atspēriena punktu Doneckā un būtu retā uzvara pēc mēnešiem ilgas atkāpšanās. Stoltenbergs Briselē medijiem norādīja, ka tas ir jauna uzbrukuma sākums: «Mēs redzam, kā viņi sūta vairāk karavīru, vairāk ieroču, palielina savas spējas.»
Uzbrukumus Bahmutai vada algotņi Vāgnera grupa, kas gūst nelielus, bet stabilus panākumus. Vēl smagāku situāciju padara no jauna atsākusies bombardēšana. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņojusi, ka tās armija pavirzījusies dažus kilometrus uz priekšu, bet neprecizēja, kur tas noticis.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara uzrunā sacīja:
«Paldies ikvienam no mūsu karavīriem, kas neļauj okupantiem aplenkt Bahmutu, un kas notur svarīgās pozīcijas frontē.»
ANO Cilvēktiesību komiteja 13.februārī ziņoja, ka kopš 2022.gada 24.februāra reģistrējusi 7199 bojā gājušus civiliedzīvotājus un vēl 11 756 ievainotos, galvenokārt apšaudēs un gaisa triecienos. Tomēr komiteja uzskata, ka reālais bojāgājušo un ievainoto skaits ir daudz lielāks.
Moldovas prezidente apsūdzējusi Krieviju par ārvalstu sabotieru izmantošanu, lai viņu gāztu un izmantotu to karā pret Ukrainu. Zelenskis pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Ukraina ir atklājusi Krievijas izlūkdienesta plānus Moldovas iznīcināšanai. Divas dienas vēlāk valstī, kas atrodas starp Ukrainu un Rumāniju, atkāpās valdība. Krievija pērn noliedza nodomus iejaukties Moldovas politikā pēc tam, kad varas iestādes Piedņestrā norādīja, ka piedzīvojušas pret tām vērstu uzbrukumu virkni.
Baltā nama pārstāvis Džons Kirbijs (John Kirby) 13.februārī norādīja, ka apvērsuma plānam nav gūts neatkarīgs apstiprinājums, tomēr norādes uz to ir ļoti satraucošas un noteikti atbilst Krievijas rīcības modelim.
Ukrainai izmisīgi nepieciešami ieroči, un otrdien, 14.februārī, Vācijā tiksies vairāku NATO valstu aizsardzības ministri, lai runātu par turpmāko militāro atbalstu. NATO ģenerālsekretārs sagaida, ka tiks apspriesta lidmašīnu piegāde, tomēr norādīja, ka šobrīd Ukrainai visvairāk ir vajadzīga palīdzība uz zemes.
Lasiet arī: Krievija pie Vuhledaras cietusi pamatīgus zaudējumus
