Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis (Rafał Trzaskowski) ir dillemas priekšā pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām: no vienas puses, pilsētai nepieciešami Eiropas Savienības (ES) līdzekļi, bet, no otras puses, tas var uzlabot politisko oponentu pozīcijas, raksta Politico.
Polijas galvaspilsētai lieti noderētu ES miljardi, kas netiek piešķirti, kamēr Polijas labēji noskaņotā valdība ar Eiropas Komisiju (EK) nevar vienoties par tiesiskuma principu ievērošanu valstī. Tomēr Varšavas mērs apzinās, ka, ja līdzekļi tiks piešķirti, tas dos popularitātes punktus esošajai valdībai.
Tšaskovskis Politico sacīja: «Kā Varšavas mērs es esmu pretrunīgā situācijā, jo es vēlos, lai līdzekļi no atveseļošanas fonda pie mums nonāktu pēc iespējas ātrāk, es vēlos tos izmantot Varšavas labā, un es negribu, lai Varšavas iedzīvotāji tiktu sodīti par valdības bezatbildīgo rīcību… Bet es arī vēlos, lai ES stingri pieprasa tiesiskuma ievērošanu.»
Valdība, kuru vada partija «Likums un taisnīgums», kopš nākšanas pie varas 2015.gadā ir veikusi dziļas reformas tieslietu sistēmā. Partija norādījusi, ka izmaiņas bija nepieciešamas, lai padarītu tiesu sistēmu efektīvāku un atbrīvotos no tiesnešiem, kuriem ir saikne ar komunistisko režīmu. Tomēr skeptiķi, tostarp EK, to redz kā mēģinājumus politiski ietekmēt tiesnešus.
Šobrīd ir aizturēta 36 miljardu eiro izmaksa no atveseļošanas fonda, jo pastāv bažas, ka Polija apiet tiesiskuma principus.
Lai panāktu līdzekļu izmaksu, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) ir piekritis virknei punktu, kuru izpildi pieprasa EK, to vidū arī dažu tieslietu likumdošanas reformu atcelšana.
«Populistiskā «Likums un taisnīgums» valdība gadiem ilgi centās politizēt tiesu sistēmu, un, pateicoties ES un opozīcijas spiedienam, tā ir sākusi atkāpšanās ceļu,» norādīja Tšaskovskis. Varšavas mērs no 2009. līdz 2013.gadam arī pats ir strādājis Briselē, Eiropas Parlamentā.
Polijas parlaments virzījis apstiprināšanai izmaiņas tieslietu likumdošanā, bet Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), kurš parasti atbalsta valdošo partiju, atteicies tās parakstīt. Iemesls ir bažas, ka izmaiņas varētu apdraudēt esošo tiesnešu statusu. Tā vietā viņš nosūtījis likumprojektu izskatīšanai Konstitucionālajā tiesā, lai konstatētu, vai plānotās izmaiņas atbilst Polijas konstitūcijai. Šāda rīcība savukārt apdraud iespēju tuvākajā laikā apgūt ES līdzekļus.
«Likums un taisnīgums» izmisīgi vēlas panākt atveseļošanas fonda naudas izmaksu vēl pirms vēlēšanām, kas partijai varētu būt ļoti smagas.
Ja Brisele nolems izmaksāt Polijai tai rezervētos miljardus, tas varētu uzlabot «Likums un taisnīgums» izredzes, un, iespējams, ļautu partijai būt vadībā jau trešo termiņu pēc kārtas. Tajā pašā laikā līdzekļu izmaksa būtu arī sen gaidītais papildinājumus, lai turpinātu Polijas izaugsmi: kopš komunisma norieta 1989.gadā, valsts ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē.
Tšaskovskis sacīja: «Mani visvairāk uztrauc tas, lai nauda, kas ir paredzēta Polijas pārmaiņām, nonāktu Polijā cik vien ātri iespējams. Polijas rekonstrukcijas plāns ir otrā modernizācijas viļņa plāns. Tas risinās jautājumus, kas saistīti ar klimata izmaiņu novēršanu, tīru gaisu, transportu, dzīvesvietas nodrošināšanu nabadzīgajiem sabiedrības slāņiem, pat pilsētplānošanu.»
Viņš cer, ka daļa no līdzekļiem nonāks tieši pie pašvaldībām, jo Polijas labējā valdība ir pazīstama ar ieradumu sodīt pilsētas, kur pie varas ir opozīcija.
Tšaskovskis, kurs kopš 2018.gada ir Varšavas mērs, tiek uzskatīts par vienu no iespējamajiem kandidātiem uz premjerministra amatu, ja opozīcijas spēkiem izdosies uzvarēt parlamenta vēlēšanās. Jautāts, vai redz sevi kā premjerministru, Tšaskovskis atbildēja, ka šis nav piemērots brīdis apspriest personālijas, un piebilda, ka gadījumā, ja «Likums un taisnīgums» zaudēs, nākamajai valdībai ir priekšā smags darbs laikā, kad sabiedrība ir sašķelta, blakus notiek karš, valsts vēl atkopjas no pandēmijas un visu Eiropu skar enerģētikas krīze un inflācija.
Varšavas mērs uzskata, ka opozīcijas partijām jābūt vienotām, lai iegūtu pārsvaru. Viņš sacīja: «Šis ir neparasts laiks, un tādēļ mums mazāk vajadzētu domāt par sacensību un katram savu partiju, bet vairāk virzīties uz sadarbību.»
Lasiet arī: Polija labo tieslietu likumdošanu; cer atbloķēt ES fondus
