Dzelzceļa kravu plūsmas Baltijas valstīs turpinās kristies un arī optimistiskā scenārija gadījumā – ja karš Ukrainā beigsies un attiecības ar Krieviju pamazām normalizēsies, pie kādreizējiem kravu apjomiem atgriezties neizdosies, plašākā intervijā uzsvēra Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Miljonāram piederošās AS Skinest Grupp viens no pamatdarbības veidiem ir dzelzceļa transports.
Osinovskis skaidro, ka Krievijas sāktais karš ir mainījis gandrīz visu loģistiku – Eiropas Savienība ieviesa sankcijas; Krievija ieviesa sankcijas; Ukraina ir izolēta no 1520 milimetru platuma dzelzceļa tīkla, jo pa vidu ir tai naidīgā Baltkrievija. Tas viss ir novedis pie kravu apjoma samazinājuma.
Tas gan vēl nebija tik spēcīgi jūtams 2022.gada pirmajā pusē, bet ceturtajā ceturksnī kritums jau bija liels, un turpmāk tas tikai palielināsies, prognozēja Osinovskis. Viņš piebilda, ka Baltijas valstis tomēr robežojas tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, un tas nozīmē, ka dzelzceļa kravu plūsmas turpinās kristies.
Vienlaikus Osinovskis atzina, ka
kravu plūsma no austrumu puses samazinājās jau arī pirms kara sākuma.
Igaunijā kravu plūsma samazinājās jau no 2007.gada – pēc tam, kad Tallinā tika pārvietots padomju armijas karavīru piemineklis. Latvijā tas bija vērojams pēdējos gados.
«Par tādiem kravu apjomiem, kādi Latvijā bija, piemēram, 2012., 2013. vai 2014.gadā, vajag vienkārši aizmirst – tādu vairs nebūs nekad. Tādēļ tiem, kuri šodien sapņo par kādreizējiem 60 miljoniem tonnu, to vajag aizmirst. Tad vienkārši bija dažādu apstākļu sakritība, kura nekad neatkārtosies. Ja Latvijā būs 20 miljoni tonnu dzelzceļa kravu, tas būs jau izcili labi. Es domāju, ka būs mazāk,» teica Osinovskis.
Uzņēmējs skaidroja, ka Igaunijas valdība pieņēma lēmumu, ka Igaunijas valsts uzņēmums Operail no 1.janvāra nevedīs kravas, kuras ir iekrautas Krievijas dzelzceļa stacijās, un kravas, kuras tiek sūtītas uz Krievijas dzelzceļa stacijām.
«Ja jūs man jautāsiet, vai šis lēmums ir prātīgs, tad emocionāli – neapšaubāmi, jā. Taču, ja mēs lūkojamies pragmatiski, tad – ja mūsu mērķis ir nodarīt Krievijai ekonomiskus zaudējumus, lai tā nevarētu finansēt karu Ukrainā – no šī viedokļa šim lēmumam īsti lielas jēgas nav. Jo, pat ja visas Baltijas valstis pilnībā pārtrauks dzelzceļa satiksmi ar Krieviju, Krievija to, visdrīzāk, pat nepamanīs, bet mums pašiem tas iegriež,» skaidroja Osinovskis.
Igaunijā pašlaik bez Operail ir trīs aktīvi kravu pārvadātāji – Silamē osta, Go Rail un LDz Cargo. Arī Osinovska uzņēmums Skinest Rail ir pārvadātājs, bet pašlaik ar to aktīvi nenodarbojas. Pašlaik LDz Cargo strādā vienā maršrutā un ved kravas no Paldisku ostas uz Koidulas staciju pie Igaunijas un Krievijas robežas.
«Ja nemaldos, viņi ved palmu eļļu. Uz Paldisku ostu tiek atvesta eļļa, tad to sapilda dzelzceļa cisternās un LDz Cargo to ved līdz robežai. Es personīgi tur neko sliktu nesaskatu,» teica Osinovskis.
Viņš piebilda, ka pašlaik Eiropā neviens, kuram ir kaut cik veselā saprāta, vispār neķeras klāt pie sankcijām pakļautu preču pārvadāšanas. Zinot, kādi ir likumi, tas var nozīmēt biznesa nāvi. Taču Osinovskis norādīja, ka šeit ir arī morāles aspekts, un daudzi uzņēmumi principā nevēlas strādāt ar Krievijas kravām – arī ar tām, kas nav pakļautas sankcijām.
«Vai LDz Cargo kā valsts uzņēmumam ir vai nav jāseko morāles principiem? Tas ir labs jautājums,»
intervijā teica uzņēmējs.
Viņš piebilda, ka, prognozējot nākotni, jāņem vērā, ka 2013.–2014.gadā Krievija joprojām būvēja savas ostas Baltijas jūrā, ar pilnu jaudu nestrādāja Ustjlugas komplekss, Novorosijska un citas ostas. Šodien tas viss strādā.
«Tādēļ arī tajā gadījumā, ja viss būs labi, attiecības normalizēsies, nevar rēķināties ar tādiem kravu apjomiem kā kādreiz. Tas ir izslēgts. Ja kāds saka, kā būs tāpat, kā bija, tad vienīgā atbilde ir – nebūs,” uzsvēra Osinovskis.
Jau ticis ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa plāno 14.martā turpināt skatīt krimināllietu, kurā korupcijā tiek apsūdzēts bijušais VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Osinovskis. Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.
Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums – proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka LDz meitas sabiedrība SIA LDz Ritošā sastāva serviss iepirktu no Osinovskim piederošās Skinest Rail četras dīzeļlokomotīves. Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo Krievijas dzelzceļa prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs – proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā.
Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Magoni aizturēja 2015.gada 6.augustā.
Pirmās instances tiesā prokuratūra bija lūgusi abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti. Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt tos valsts labā. Tiesa abus apsūdzētos attaisnoja.
Lietu izskatījis tiesnesis Kārlis Jansons, kurš pēc sprieduma norādīja, ka Magoņa kompetencē nebija nodarboties ar lokomotīvju iepirkšanu, jo šim nolūkam pastāv LDz meitasuzņēmums LDz ritošā sastāva serviss, kas pats labi ticis galā ar četru lokomotīvju iepirkumu arī bez Magoņa iesaistīšanās.
Attiecībā par otru Magoņa apsūdzības daļu tiesa konstatējusi, ka Magonis nav ticies ar Krievijas dzelzceļa vadītājiem kā Latvijas valsts amatpersona, bet gan tāpēc, ka viņam bijušas personīgas un draudzīgas attiecības ar Krievijas dzelzceļa vadošajām amatpersonām, norādīja Jansons.
Magoņa aktivitātes Krievijas dzelzceļā nekādā veidā nav bijušais saistītas ar viņa dienesta pienākumiem, vērtē tiesnesis. Magoņa dienesta pienākumos neietilpa rūpēties par Osinovska biznesa interesēm, un,
tiesneša ieskatā, Osinovskis devis naudu Magonim kā privātpersonai par viņa interešu lobēšanu Krievijas dzelzceļā.
Līdz ar to nav konstatēts nozieguma sastāvs nevienam no abiem apsūdzētajiem inkriminētajiem noziegumiem, ir pārliecināts tiesnesis. Ņemot vērā minēto, Jansons norāda, ka prokuratūra nav savākusi pietiekamu daudzumu pierādījumu izvirzītajās apsūdzībās.
Paši apsūdzētie apsūdzības neatzina. Osinovskis gan nenoliedz, ka devis naudu Magonim, bet norāda, ka tā bijusi domāta citam mērķim.
Lasiet arī: BNN intervija | Jānis Vitenbergs: Ministrs nevar strādāt atrauti no nozares