Vidēji korupcija Latvijā katram valsts iedzīvotājam gadā nes zaudējumus 160 eiro apmērā, šodien preses konferencē, informējot par kampaņu Nozieguma pēdas nevar atmazgāt, sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.
Viņš uzsver, ka šāda veida kampaņas FID rīko jau piekto gadu. FID veica pētījumu, kurā secināts, ka vairāk nekā 70% sabiedrības saprot, ka korupcijai un citu veida finanšu noziegumiem ir negatīva ietekme uz sabiedrību un valsti kopumā. Savukārt trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi nesamaksāt kādu nodokli, vai nopirkt bez akcīzes aplikto cigarešu paciņu, vai iedot dāvanu kādai personai, lai iegūtu sev vajadzīgo labumu.
Viens no kampaņas mērķiem ir savilkt kopā lielo noziedzību ar ikdienišķu sabiedrības līmeni, un kā to samazināt vai novērst.
Viņš uzsver, ka sabiedrībā bieži valda uzskats, ka pateicība ārstam vai kādam citam, nenodara ļaunumu sabiedrībai vai valstij. Saskaitot visus lielos korupcijas skandālus, kā arī ikdienišķas «pateicības» , korupcija Latvijas iedzīvotajam izmaksā aptuveni 160 eiro gadā, teica Platacis.
Platacis skaidro, ka nevarēs komentēt kā tieši veidojās metodoloģija, ar kuras palīdzību ir nonākt pie šāda veida summas, bet uzsvēra, ka šī summa ir aprēķināta ņemot vērā vidējos zaudējumus katram Latvijas iedzīvotājam.
Tāpat Platacis vērš uzmanību, ka pērn no Latvijas iedzīvotājiem krāpšanas veidā tika izkrāpti aptuveni desmit miljoni eiro, bet šogad tas jau ir vairāk nekā viens miljons eiro.
«Aiz visiem šiem gadījumiem slēpjas liela organizēta noziedzība, kuri atrodas gan Latvijā, gan ārzemēs,» norāda Platacis, uzsverot, ka ne vienmēr lielo postījumu nodara viens liels noziedznieks, bet lielāku postu nodara arī lielā daudzumā esošie noziedznieki.
Platacis norāda, ka lielākais skaits naudas izkrāpšanas gadījumu ir saistīti tieši ar cilvēkiem, kuri ir pensijas vecumā. Tas ir saistīts arī ar to, ka krāpnieki pārzin svešvalodas, piemēram, krievu valodu, līdz ar ko pensionāru ir vieglāk uzrunāt viņam saprotamā valodā.