Ukraina noliegusi savu iesaisti septembrī notikušajā uzbrukumā gāzes vadam Nord Stream, kas tika izbūvēts, lai nogādātu Krievijas dabasgāzi Vācijā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Noliegums seko New York Times publicētajam ziņojumam, kurā medijs atsaucas uz anonīmu ASV izlūkošanas virsnieku. Ziņojumā teikts, ka vainīga varēt būt Ukrainu atbalstoša personu grupa. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs noraidījis šīs ziņas, un paziņojis, ka tas ir tīšs mēģinājumus sagrozīt informāciju. Viņš vaicāja, kā ASV var izteikt pieņēmumus bez izmeklēšanas.
Vācijas mediji norāda, ka izdevies identificēt laivu, kas izmantota sprāgstvielu uzstādīšanai.
Krievijas gāzes piegādes bija apturētas jau pirms sprādziena. Krievija pārtrauca Nord Stream 1 darbību 2022.gada augustā, norādot, ka gāzes vadam nepieciešama apkope. Savukārt Nord Stream 2 nekad nav ticis izmantots.
Precīzs sprādziena iemesls nav zināms, tomēr plaši izplatīts ir uzskats, ka zemūdens infrastruktūrai tika uzbrukts. Maskava vainoja rietumus uzbrukumā Nord Stream, un sasauca ANO Drošības padomi, lai tā veiktu neatkarīgu izmeklēšanu.
NATO un rietumvalstu līderi nav tieši apsūdzējuši Krieviju sprādzienu izraisīšanā, lai gan Eiropas Savienība iepriekš norādījusi, ka Krievija izmanto gāzes vadus kā ieroci pret rietumiem.
Otrdien, 7.martā, New York Times ziņoja, ka jauna izlūkošanas informācija liecina, ka Nord Stream sabotāžu veikusi Ukrainu atbalstoša personu grupa. Tomēr ziņojumā norādīts, ka nav pierādījumu Ukrainas prezidenta vai viņa valdības un armijas augstāko amatpersonu iesaisti operācijā. Medijs rakstīja, amatpersonas na atklājušas, kā informācija iegūta un nav sniegušas sīkāku informāciju par pierādījumi uzticamību.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks norādīja, ka Ukrainas valdība noteikti nav iesaistīta sabotāžā.
Vācijas laikraksts Die Zeit kopā ar citiem vācu medijiem 7.martā publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka Vācijas varas iestādēm izdevies pavirzīt uz priekšu izmeklēšanu. Tiek ziņots, ka sprāgstvielu izvietošanai izmantota jahta, kas izīrēta no kāda Polijas uzņēmuma, kura īpašnieki savukārt ir divi Ukrainas pilsoņi. Uzbrukuma īstenotāju tautība nav zināma. Tajā pašā laikā Die Zeit informēja, ka
izmeklētāji nav atraduši pierādījumus par sabotāžas pasūtītāju identitāti, un joprojām pastāv iespēja, ka tas ir māņu gājiens, lai apsūdzētu Ukrainu.
Sabotāžu, kas sabojāja gāzes vadus, izmeklē Vācijas, Zviedrijas un Dānijas varas iestādes. Maskava nav apmierināta ar izmeklēšanas gaitu, un Peskovs sacīja: «Mēs joprojām nedrīkstam piedalīties izmeklēšanā. Tikai pirms dažām dienām mēs saņēmām par to informāciju no dāņiem un zviedriem. Tas pat nav dīvaini. Tas izskatās pēc milzīga nozieguma.»
Krievija vairākas desmitgades Eiropai piegādājusi dabasgāzi lielos apjomos. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā lielākā daļa Eiropas Savienības valstu ievērojami samazināja balstīšanos uz agresora energoresursiem.
Lasiet arī: Ukraiņi turpina aizstāvēt Bahmutu pret Krievijas uzbrukumiem
