Pēc tam, kad valstī izcēlušies plaši protesti, Gruzijas valdošā partija paziņojusi, ka nevirzīs tālāk pretrunīgi vērtēto likumprojektu par «ārvalstu aģentiem», raksta britu raidorganizācija BBC.
Tūkstošiem protestētāju izgāja Tbilisi ielās, lai izrādītu dusmas par parlamenta virzīto likumprojektu, kas tiek dēvēts par Krievijas likumdošanai līdzīgu. Likumprojekts paredzēja, ka jebkurai organizācijai, kas saņem vairāk nekā 20% sava finansējuma no ārvalstīm, būtu jāreģistrējas «ārvalstu aģentu» reģistrā. Pretējā gadījumā organizācija tiktu sodīta.
Gruzijas valdošā partija paziņojusi, ka bez papildus nosacījumiem atsauks likumprojektu. Partija sevi raksturo kā atbildīgu par visām sabiedrības daļām un likumprojekta atsaukšana tiekot veikta, lai izvairītos no sabiedrības šķelšanas.
Gruzija pieteikusies Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusam un vēlas arī pievienoties NATO. ES amatpersonas nosodījušas likumprojektu kā nesavienojamu ar bloka vērtībām. ES delegācija Gruzijā paziņojumā norādījusi, ka atteikšanās no likumprojekta virzīšanas apstiprināšanai bija ļoti gaidīts lēmums, un iedrošināja Gruzijas valdību turpināt Eiropas virzienā vērstas reformas.
Valdība mainījusi nostāju pēc tam, kad valsts galvaspilsētā jau otro nakti notikuši mītiņi un sadursmes ar varas iestādēm. Demonstrantu izklīdināšanai tika izmantota asaru gāze un ūdensmetēji.
Oficiālajā paziņojumā Gruzijas valdošā partija informējusi, ka uzskata, ka likumprojekts ir netaisnīgi apzīmēts kā prokrievisks, un sacīja, ka tad, kad norims emocijas, tā skaidros šāda likuma nozīmi un finansējuma avotu caurskatāmībās nepieciešamību. Tikmēr opozīcijas partijas paziņojušas, ka par spīti lēmumam atcelt likumprojektu, tās neplāno pārtraukt protestus. Tiek pieprasīti sīkāki paskaidrojumi, kā ir plānots atteikties no likumprojekta, un opozicionāri aicina atbrīvot visus aizturētos protestētājus.
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili iepriekš nosodījis viļņošanos, kas izcēlusies ap likumu. Viņa partija uzstāj, ka likumprojekts veidots pēc ASV 1930.gadu likumu parauga, un tas ir arguments, ko, pieņemot līdzīgu likumu, 2012.gadā izmantoja Kremlis. Krievijā pieņemtais likums ir pakāpeniski palicis stingrāks, un apspiež rietumu finansētās nevalstiskās organizācijas (NVO), neatkarīgos medijus, žurnālistus un blogerus, kuriem pie sava satura jānorāda, ka tas ir «ārvalstu aģentu» veidots.
Transparency International pārstāve Gruzijā Eka Gigauri BBC pastāstīja, ka NVO valstī jau ir pakļautas desmit dažādiem likumiem, un Finanšu ministrijai jau ir pilnīga pieeja to kontiem, finansējuma avotiem un citai informācijai.
Lasiet arī: Gruzijā izcēlušies plaši protesti pret jauno likumprojektu
