30 gadus pēc tam, kad Igaunija nolēma pārstāt padomju periodā veidoto civiliedzīvotāju patvertņu izmantošanu, karš Ukrainā atkal izgaismoja vajadzību pēc vietas, kur droši pārlaist krīzes situāciju, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Simboliski, ka lēmums pārtraukt padomju perioda patvertņu izmantošanu tika pieņemts pazemē, valdības izbraukuma sēdē Harju apriņķī, valdības bunkurā Kosē 1993.gada vasarā. Nevalstiskās organizācijas Valitsuse Varjend dalībniece Tīa Rodi (Tiia Rodi) sacīja: «Tobrīd premjerministrs bija Marts Lārs (Mart Laar) un klāt bija visa valdība. Viens no svarīgākajiem jautājumiem dienas kārtībā bija vecā bunkura liktenis. Tika nolemts vienkārši pārtraukt tā ekspluatāciju.»
Bunkurs, kurš atrodas apmēram 50 kilometrus no Tallinas, tagad kalpo kā tūrisma objekts, un to apsaimnieko Valitsuse Varjend. Ar biezu betona kārtu pārklātais bunkurs atrodas sešus metrus zem zemes, aizņem 2500 kvadrātmetrus un tajā ir 147 istabas 200 pagaidu iemītniekiem. Nozīmīgas personas bez bažām varēja bunkurā pavadīt 15 dienas – tik ilgam laikam pietiktu ēdiena un degvielas. Saglabājusies daļa no ūdens tvertnēm, ģeneratori, komunikāciju centrs, kafejnīcas telpa un VDK darbinieku kabineti.
1993.gadā sastādītā valdības dokumentā uzskaitītas 280 patvertnes,
kurās būtu vieta 73 tūkstošiem civiliedzīvotāju.
Civilās aizsardzības uzdevumi pēc neatkarības atgūšanas bija Glābšanas dienesta pārziņā, un politisku lēmumu un līdzekļu trūkuma dēļ tika pamesti novārtā. Daudzas patvertnes nonāca privātīpašnieku rokās, tika pārveidotas vai pamestas novārtā.
Lai gan 2018.gadā valdība veikusi pētījumu, joprojām trūkst pienācīga pārskata par veco patvertņu stāvokli. Igaunijas televīzijas raidījums Pealtnägija sazinājās ar entuziastiem, kas pēta pazemes būves. Tā kā bieži vien šāda veida pētniecība saistīta ar privātīpašuma robežu pārkāpšanu, entuziasts, kas bija ar mieru sadarboties ar televīziju, atklāja tikai savu vārdu – Ivans.
Viņš aizveda filmēšanas grupu līdz kādām necilām durvīm Tallinā, un pastāstīja:
«Šādā stāvoklī ir 90% Tallinas patvertņu. Šeit nesen bija ugunsgrēks.
Bunkurs bija paredzēts 20 cilvēkiem. Padomju normas pieprasīja vienu tualeti uz pieciem cilvēkiem, tāpēc var izrēķināt, cik personām bunkurs paredzēts.»
Glābšanas dienesta padomnieks Stens Patriks Krīks (Sten-Patrick Kreek) norādīja: «Runājot par padomju periodā būvētām patvertnēm ar īpašu uzbūvi un risinājumiem, kanalizāciju un ventilāciju, saglabājušās tikai nedaudzas.» Krīks kā piemēru minēja pagalmu aiz Tallinas kinoteātra Kosmoss, no kura bija iespējams iekļūt pazemes patvertnē. Ivans par šo patvertni teica: «Tā bija ļoti labi saglabājusies, līdz tur iemitinājās bezpajumtnieki. Tur notika arī traģēdija, kāda persona sadega, un pēc tam bunkuru noslēdza. Pēc kāda laika to atkal atvēra.»
Pazemes būvju entuziasts norādīja, ka visas patvertnes ir sliktā stāvoklī, un tās būtu vieglāk nojaukt un uzbūvēt no jauna, nekā atjaunot. Turklāt mūsdienās tas varētu būt lētāk un varētu pat izmantot vecos plānus. Krīks gan piebilda, ka
pat šādā gadījumā tik un tā runa ir par vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Tādēļ, kad karš Ukrainā aktualizēja civilās aizsardzības jautājumus, sākumā tika izskatīti lētākie varianti. Pirmkārt, ārkārtas brīdināšanas sistēmu izvietošana lielākajās apdzīvotajās vietās un īsziņu apziņošanas sistēmas izveide. Otrkārt, Glābšanas dienests sāka īpašā kartē atzīmēt patvertņu atrašanās vietas. Atzīmētas 140 patvertnes, kurās varētu būt vieta līdz 90 tūkstošiem iedzīvotāju. Tomēr jāņem vērā, ka šie bunkuri nav paredzēti, lai tajos uzturētos ilgstoši.
Krīks sacīja: «Publisko patvertņu atrašanās vietas var palīdzēt pasargāt no tūlītēja apdraudējuma personas, kas atrodas ārā. Runa ir par militāru uzbrukumu, sprādzieniem, lidojošām atlūzām vai triecienviļņiem. Šīs patvertnes nav paredzētas ilgstošai lietošanai.» Kā īslaicīgas patveršanās vietu var izmantot gājēju vai transporta tuneļus, pagrabus un līdzīgas vietas.
Mēģinot risināt patvertņu jautājumu, tiek plānots vispirms paļauties uz privāto iniciatīvu.
Aprīlī mājokļu asociācijas saņems rekomendācijas patvertņu veidošanai dzīvojamo ēku pagrabos, un Krīks norādīja, ka ideja balstās uz iedzīvotāju palikšanu mājās tā vietā, lai dotos laukā meklēt patvertni.
Aizejošais Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lānemets (Lauri Läänemets) gada sākumā rosinājis līdz 2034.gadam izveidot patvertnes 700 tūkstošiem cilvēku, tomēr šobrīd līdzekļi nav iezīmēti pat nākamgad plānoto trauksmes sirēnu uzstādīšanai.
Lasiet arī: Igaunija plāno ievērojami palielināt drošu patvertņu skaitu
