Centrālāzijas valstis, piemēram, Uzbekistāna, varētu būt pirmās, ko skartu jaunās Eiropas Savienības sankcijas, kas vērstas uz cīņu pret esošo ierobežojumu apiešanu, izmantojot Krievijas kaimiņvalstis, raksta Politico.
ES veido 11.sankciju paketi, kas radītas, lai mazinātu Krievijas spēju uzturēt tās militāro mašinēriju, un pirmo reizi sankcijas ietvers arī mērus pret valstīm, kas palīdz Maskavai apiet Briseles noteiktos ierobežojumus. Runājot par palīdzību Krievijas ekonomikai, turpinot tirdzniecību ar agresoru, visbiežāk tiek minētas Ķīna un Turcija, tomēr ES diplomāti norādījuši, ka Ankara un Pekina nav bloka sankciju tiešie mērķi, un ierobežojumu noteikšana pret tik svarīgiem tirdzniecības partneriem varētu nest nopietnas sekas.
Trīs ES diplomāti sacīja, ka cer – ES rosinājumi par atbildību sankciju apiešanas gadījumā varētu iedrošināt Centrālāzijas valstis ierobežojumus ievērot.
ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O’Salivans (David O’Sullivan) pēdējās nedēļās apmeklējis Turciju, Uzbekistānu un Kazahstānu, lai novērtētu apjomu, kādā tiek apietas sankcijas.
Politico bija iespēja iepazīties ar 11.sankciju paketes ieteikumiem, un tajos redzams, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas
atrast un ierobežot privātpersonas un juridiskās personas, kas veic darbības, lai apietu bloka noteiktās sankcijas.
Tādi ir, piemēram, trešajās valstīs dibināti uzņēmumi, kas ES iepērk sankcijām pakļautos produktus un, tieši vai izmantojot starpniekus, pārdod tos Krievijai. Sankciju paketes projekta pielikumos nav minētas konkrētas valstis, un ES dalībavalstis varēs pašas pieņemt par to lēmumus. Papildus jaunajiem nosacījumiem, 11.paketē sankcijām pakļauto personu skaitam pievienotas 72 privātpersonas un 31 juridiska persona.
Jauno ES sankciju centrā ir mēģinājums panākt, lai Eiropas uzņēmumi gadījumos, kad ir aizdomas par sankciju apiešanu, nepārdotu jutīgas produktu kategorijas Krievijas kaimiņvalstīm. Vispirms tiks uzskaitīti produkti, kas uzskatāmi par jutīgiem sankciju apiešanas kontekstā, un tad valstis, uz kurām tie tiek nosūtīti. ES vēstnieki pirmo reizi viedokli par sankcijām izteiks trešdien, 10.maijā. Gaidāms, ka lēmums par 11.sankciju paketi tiks pieņemts ne ātrāk kā nākamnedēļ. Kazahstānas un Uzbekistānas vēstniecības nav sniegušas komentārus.
Ir skaidrs, ka 11.sankciju pakete netiks pieņemta ātri un bez diskusijām.
Vairākas ES valstis baidās, ka Brisele ar jaunajiem ierosinājumiem “atvērs Pandoras lādi”.
Pieņemot principu, ka valstis, kas tīši vai netīši pārkāpj ES sankcijas, var saskarties ar sekām, tiek pieļauta iespēja, ka tādas valstis kā Turcija vai Ķīna būs nākamās, kas izjutīs ES sankcijas.
Kāds ES diplomāts, kurš sagaida sagaidīt stingrāku attieksmi arī pret lielajām valstīm, sacīja, ka “cer redzēt pielādētu ieroci uz galda, bet šobrīd tas nav pat pielādēts.” Arī ASV izdara spiedienu uz Briseli, lai tā ieņemtu kareivīgāku pozu pret Ķīnu, tomēr ES vilcinās vēl vairāk atsvešināties no Ķīnas. Tāpat par pamatīgu politisku risku tiek uzskatīta arī konfontācija ar Turciju, īpaši ņemot vērā tās politsko nepastāvību, tuvojoties prezidenta vēlēšanām 14.maijā. Ankara rokās ir arī nozīmīgas sviras migrācijas jautājumos, un tā ilgstoši ir buferzona starp ES un Tuvajiem Austrumiem.
Kamēr EK uzskata, ka jau draudi par sodu Centrālāzijas valstīm būs pietiekami, lai mainītu to uzvedību, kāds diplomāts piebilda, ka ES vajadzētu būt gatavai vārdus papildināt ar darbiem. Kāds cits norādīja, ka jāatrod līdzsvars starp sankciju ieviešanu un ekonomisku saišu saglabāšanu ar tādiem svarīgiem partneriem kā Ķīna un Turcija.
Pekina 8.maijā jau kategoriski izteikusies pret ES 11.sankciju paketē iekļautajiem nosacījumiem, kas skar septiņus Ķīnas uzņēmumus, kuri tiek turēti aizdomās par aizliegtu produktu nosūtīšanu uz Krieviju. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vangs Venbins sacīja:
“Mēs aicinām ES neizvēlēties šo kļūdaino ceļu, pretējā gadījumā Ķīna veiks stingras darbības,
lai sargātu mūsu likumīgās intereses.”
EK gan ir pārliecināta, ka sankciju paketē ir atstāts gana vietas, lai ES valstis varētu piebremzēt, ja kāds no mēriem šķiet pārlieku politiski jutīgs. Saskaņā ar sankciju projektu, ikvienu lēmumu par jauna produkta pievienošanu sarakstam būs jāapstiprina visām 27 bloka valstīm. No vienas puses, tas dos balsi ikvienai ES valstij; no otras puses – veto tiesības var pamatīgi apgrūtināt lēmuma pieņemšanu.
Ukrainas atbalstītājiem jaunā sankciju pakete ir lieliskas ziņas. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna) Politico sacīja: “Es esmu ar to apmierināts, kamēr vien tiek pieņemts arī galējais lēmums… Mēs atbalstam visas sankcijas, kas kaitē Krievijas kara mašinērijai.”
Lasiet arī: EK jaunā sankciju pakete pret Krieviju būs vērsta pret to apiešanu
