Valsts kontrole (VK) 2022.gada finanšu revīzijās konstatējusi problēmas prioritāro pasākumu finansējuma plānošanā un izlietojumā, kā arī mērķu sasniegšanā – 62% gadījumu mērķi nav sasniegti vai sasniegti daļēji, pauž VK.
VK ir noslēgusi ikgadējās finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, sniedzot 26 atzinumus par 2022.gada pārskatiem, tostarp 25 atzinumus bez iebildēm un vienu – Valsts prezidenta kancelejai (VPK) – ar iebildēm revīzijas apjoma ierobežojuma dēļ.
Kopumā grāmatvedības uzskaite un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte resoros saglabājas iepriekšējo gadu līmenī un ir vērtējama kā atbilstoša.
Finanšu revīzijās 14 resoros vērtēti arī 20 šiem resoriem specifiski atbilstības jautājumi, pārbaudot 181 miljonu eiro izlietojumu. VK norāda, ka situācija šogad ir pasliktinājusies, jo ir palielinājies modificēto atzinumu skaits – modificēti 50% no sniegtajiem atzinumiem. Tas nozīmē, ka pusē no vērtētajiem jautājumiem atklātas būtiskas neatbilstības – neatbilstoši mērķim izlietots finansējums, nesasniegti plānotie rezultāti un citas.
Vērtējot gada pārskatu sagatavošanas pareizību, VPK, kurai līdz šim sniegti atzinumi bez iebildēm, 2022.gada revīzijā bija apjoma ierobežojums, kas pēc vērtības bija būtisks, tādēļ VPK sniegts atzinums ar iebildēm. Revīzijas laikā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija, tāpēc VK nevarēja iegūt pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā pakalpojuma
Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu apmēra pamatojumu.
Turklāt VPK revīzijas laikā vairākkārt precizēja iesniegtos dokumentus par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu.
Savukārt Ekonomikas ministrijā (EM) VK uzmanību pievērsa izveidotajai kontroles sistēmai energoresursu cenu krīzes seku mazināšanas pasākumu administrēšanai, kam 2022.gadā tika piešķirti 502,96 miljoni eiro, no kuriem izlietoti 70% jeb 351,39 miljoni eiro.
Ņemot vērā šī atbalsta pasākuma nozīmīgumu un unikalitāti, VK pieņēma, ka arī iekšējās kontroles un uzraudzības sistēmai, lai nodrošinātu šī pasākuma administrēšanu, ir jābūt atbilstošai. Revīzijā secināts, ka pirmajā atbalsta periodā, kura administrēšanu nodrošināja EM, izveidotā iekšējās kontroles sistēma nebija pietiekama, lai gūtu pārliecību par enerģijas tirgotāju rēķinos iekļautās informācijas atbilstību faktiski galalietotājiem piešķirtajam kompensācijas apjomam.
Tāpēc EM sniegts ieteikums veikt pēcpārbaudes visiem pirmā atbalsta perioda pasākumiem.
Savukārt par otro atbalsta periodu, kura administrēšanu nodrošināja Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), secināts, ka ir izveidota metodika un BVKB nodrošina pēcpārbaudes, lai pārliecinātos par atbalstam piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Divu revīziju – Zemkopības ministrijā (ZM) un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) – pārbaužu apjomā VK iekļāva arī pārbaudes valsts zinātniskajos institūtos, un tur konstatēti trūkumi grāmatvedības uzskaitē, iekšējās kontroles vidē, kā arī kopumā vērtējama direktoru atbildība.
Vērtējot kopumā gada pārskata sagatavošanas pareizību un atbilstības jautājumus, VK identificēja divus problēmblokus, kuros konstatēti trūkumi un kas aktuāli vairākiem resoriem, tostarp finansējuma prioritārajiem pasākumiem plānošana un izlietojums, kā arī uzdevumi atlīdzībai valsts pārvaldē.
No izvērtētajiem 20 atbilstības jautājumiem 13 bija saistīti ar prioritārajiem pasākumiem. Lai gan jau 2018.gadā VK norādīja, ka jāuzlabo finanšu vadība, tostarp jāpilnveido līdzekļu plānošana un rūpīgi jāuzrauga to izlietojums, šogad vairākos gadījumos konstatētas problēmas prioritāro pasākumu plānošanā, piešķirtā finansējuma izlietojumā un prioritāro pasākumu plānoto rezultātu sasniegšanā.
Trūkumi finansējuma plānošanā rada grūtības izlietot prioritāro pasākumu finansējumu sākotnējam piešķiršanas mērķim. Kopumā konstatēts, ka no pārbaudītājiem 144,51 miljoniem eiro sākotnējam piešķiršanas mērķim nav izlietota trešdaļa – 49,29 miljoni eiro.
Turklāt, lai gan piešķirtie budžeta līdzekļi nav izlietoti to sākotnējam piešķiršanas mērķim un pārdalīti citiem pasākumiem, lielākajā daļā pārbaudīto gadījumu – astoņos no 13 jeb 62% gadījumu, nav sasniegti vai ir daļēji sasniegti 2022.gadam plānotie rezultāti.
Ņemot vērā finanšu revīzijās konstatēto par prioritāro pasākumu plānošanu un izpildi, VK aicina Finanšu ministriju (FM) izvērtēt iespēju ierobežotas fiskālās telpas apstākļos budžeta izstrādes posmā rūpīgāk vērtēt prioritāro pasākumu pieteikumus, lai veicinātu sabalansētu valsts budžeta finansējuma pieejamību attīstības prioritātēm vai resoru vajadzībām.
Saistībā ar prioritāro pasākumu finansējumu sniegti negatīvi atzinumi par atbilstības jautājumiem, tostarp Veselības ministrijai (VM), jo ar piešķirtajiem papildu 0,84 miljoniem eiro, lai nodrošinātu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST), plānotie rezultāti nav sasniegti. Proti, 0,69 miljoni eiro jeb 82% pārdalīti citiem veselības aprūpes pakalpojumiem, pakalpojumus bērniem ar AST nodrošinot būtiski mazākā apjomā, nekā plānots, turklāt ārpus Rīgas to pieejamība bija ļoti ierobežota.
Diemžēl, vērtējot prioritāro pasākumu izpildi VM, VK jau iepriekšējos gados ir konstatējusi līdzīgu situāciju kā 2022.gadā, kad VM nesasniedz tās izvirzītos rezultatīvos rādītājus un daļu piešķirtā, bet neizlietotā finansējuma pārdala citu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.
Tāpat arī EM, jo 2022.gadā nav sasniegti plānotie rezultāti attiecībā uz atbalstīto lielo investīciju projektu skaitu no 41 miljona eiro finansējuma, kas EM piešķirts, lai nodrošinātu finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Lai arī prioritāro pasākumu finansējums 2022.gada sākumā pārskaitīts AS “Attīstības finanšu institūcijai Altum“, pērn aizdevumu izsniegšana komersantiem nav uzsākta. EM, iesniedzot pieteikumu, nav pietiekami rūpīgi izvērtējusi aizdevumu piešķiršanas procesa ilgumu no programmas izsludināšanas līdz līgumu slēgšanai.
Kā arī Labklājības ministrijai (LM), jo, pieprasot finansējumu 9,8 miljonu eiro atlīdzības paaugstināšanai aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nav izdarīti pamatoti pieņēmumi un apzināta faktiskā situācija, lai finansējumu būtu iespējams apgūt atbilstoši piedāvātajiem kritērijiem.
Tāpēc tikai 6,1 miljoni eiro jeb 62% ir izlietoti atbilstoši mērķim, lai palielinātu atlīdzību aprūpētājiem un ieviestu vecākā aprūpētāja amatu. Savukārt neizlietotie 3,6 miljoni eiro izlietoti citu ar prioritāro pasākumu mērķi nesaistītām sociālo aprūpes centru vajadzībām.
Cilvēkresursu trūkums un sociālās aprūpes centros nodarbināto zemā atlīdzība arvien ir viens no labklājības nozares izaicinājumiem, kam gadiem netiek piešķirts pietiekams finansējums.
Savukārt 2023.gadam LM piedāvātā zemākā mēnešalga aprūpētājiem ir tikai par deviņiem eiro lielāka nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga. Tā kā šis finansējums aprūpētāju atlīdzības paaugstināšanai ir plānots arī 2023.gadam, LM ir jārod risinājums, kā to izlietot atbilstoši mērķim.
Saistībā ar prioritārajiem pasākumiem sniegti atzinumi ar iebildēm par atbilstības jautājumiem Iekšlietu ministrijai (IeM), jo – lai gan kopumā 20,7 miljonu eiro finansējums atlīdzības palielināšanai iekšlietu dienestos izlietots atbilstoši, 3,1 miljoni eiro jeb 15% pārdalīti citiem ar atlīdzības izmaksu saistītiem mērķiem, kaut arī prioritāro pasākumu mērķi netika pilnībā sasniegti.
Lai arī ir izdevies izlīdzināt mēnešalgas vairumam IeM dienestu amatpersonu, tomēr joprojām pastāv būtiskas atšķirības augstākajās mēnešalgu grupās. Saistībā ar Valsts robežsardzes kapacitātes stiprināšanu – nav izdevies palielināt nokomplektēto amata vietu īpatsvaru, kā arī jaunās speciālās piemaksas robežsargiem maksātas būtiski mazākā apmērā, nekā plānots.
Nav sasniegts arī mērķis nodrošināt izmeklētāju mēnešalgas atbilstību rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai.
Tāpat atzinums ar iebildēm sniegts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP), jo no sākotnēji piešķirtā prioritāro pasākumu 801 400 eiro finansējuma pērn atbilstoši mērķiem izlietoti vien 10 276 eiro jeb 1,3%.
Savukārt saistībā ar neatbilstoši izlietotu finansējumu par atbilstības jautājumiem negatīvs atzinums sniegts IeM, jo pērn tikai 24% jeb 2,80 miljoni eiro no IeM amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu iegādēm piešķirtajiem 11,7 miljoniem eiro izlietoti atbilstoši, bet pārējais finansējums pārdalīts un izlietots citiem mērķiem.
Finansējuma izlietojumu atbilstoši piešķiršanas mērķim kavējis tas, ka IeM dienestiem nav izdevies veiksmīgi pabeigt iepirkuma procedūras un noslēgt līgumus par formas tērpu iegādi. Pārdalītais finansējums izlietots komunālo pakalpojumu un kurināmā sadārdzinājuma segšanai, Valsts policijā nodarbināto virsstundu apmaksai, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nodarbināto ārvalstu komandējumiem.
Turpmākajos gados papildu finansējums jaunā dizaina formas tērpiem paredzēts tikai Valsts policijai (VP), kas nozīmē – iekšlietu dienestos tos pilnībā neieviesīs vēl vairākus gadus.
Otrs jautājumu bloks, kurā, vērtējot atbilstības jautājumus, konstatēti trūkumi un kuri aktuāli vairākiem resoriem, saistīts ar izdevumiem atlīdzībai. Pērn valsts pārvaldē uzsākta atlīdzības sistēmas reforma, lai uzlabotu valsts pārvaldes darba efektivitāti, kvalitāti un atlīdzības konkurētspēju, un tā cita starpā paredz mainīt proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu, palielinot algas un samazinot piemaksu apjomu.
Reformas sākuma posmam netika piešķirts papildu finansējums, un iestādēm, veicot iekšējas reformas, papildu resursi atlīdzības palielināšanai bija jārod savā budžetā.
Jaunās mēnešalgu skalas minimums jāsasniedz visās valsts un pašvaldību institūcijās līdz 2027.gada 1.janvārim.
VK atsevišķos resoros pievērsa īpašu uzmanību atlīdzības jautājumiem, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ar prioritārajiem pasākumiem piešķirtie divi miljoni eiro ir izlietoti atbilstoši atlīdzības reformas mērķim, taču nav izmantota iespēja noteikt augstāku mēnešalgu tām KNAB amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbā īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās.
Taču tieši nekonkurētspējīga mēnešalga izmeklētājiem bija pamatojums, lai piešķirtu papildu finansējumu mēnešalgas palielināšanai KNAB nodarbinātajiem. Proti, 2022.gadā bija iespējams noteikt līdz 3016 eiro lielu mēnešalgu izmeklētājiem, taču KNAB šīs kategorijas amatiem mēnešalga nepārsniedza 2159 eiro vecākajiem inspektoriem un 2738 eiro galvenajiem inspektoriem. Lai gan atlīdzības likuma grozījumu mērķis bija ne vien palielināt atalgojuma konkurētspēju, bet arī mainīt proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu, KNAB turpina ierasto praksi, nosakot regulāras piemaksas gandrīz visiem nodarbinātajiem, kas veido apmēram trešdaļu no atalgojuma kopējiem izdevumiem.
Uzmanība pievērsta arī Finanšu ministrijai (FM), kas ar mērķi ilgtermiņā ieviest konkurētspējīgu, motivējošu un uz rezultātu orientētu atlīdzības politiku piešķirtos 4,5 miljonus eiro ir izlietojusi atbilstoši. Prioritāro pasākumu pieteikums iesniegts, ievērojot normatīvajā aktā paredzēto kārtību, ka aktualizētus pieteikumus ministrija var iesniegt pēc valdības lēmuma pieņemšanas par atbalstāmiem, tostarp tādus, kas valdībā iepriekš nebija iesniegti, tomēr fakts, ka prioritāro pasākumu pieteikums netika izvērtēts vispārējā kārtībā, nesekmē valsts budžeta izstrādes caurskatāmību.
Vēl attiecībā uz izdevumiem atlīdzībai VK min Tieslietu ministrijas (TM) resorā konstatēto – 2022.gadā vairākās iestādēs ir liels skaits nodarbināto, kuru mēnešalgas ir zemākas par mēnešalgu skalas minimumu. Lai arī atbilstoši atlīdzības reformai būtu jāvirzās uz to, lai līdz 70% valsts pārvaldē strādājošo saņemtu mēnešalgu skalas viduspunktam atbilstošas mēnešalgas, TM resorā septiņās no 14 iestādēm mēnešalgas šādā līmenī pērn saņēma tikai līdz 4% nodarbināto.
Tas var negatīvi ietekmēt iestāžu darba kvalitāti, kā arī rada būtisku risku darbinieku mainībai un risku aizplūst kvalificētam personālam no tieslietu resora.
Atzinums ar iebildi sniegts arī Kultūras ministrijai (KM), vērtējot radošo personu atbalsta pasākumu programmu. Lai arī tai piešķirtie 502 167 eiro izlietoti atbilstoši, pastāv būtiskas neatbilstības vienlīdzības principa ievērošanā starp dažādu grupu radošajām personām, pensijas vecumu sasniegušām personām, kā arī starp pašnodarbinātajām personām. Proti, pensijas vecumu sasniegušām radošajām personām ir priekšrocības salīdzinājumā ar citām radošajām personām un ar citām pensijas vecumu sasniegušām personām. VK ieskatā, atbalsta stipendija pensijas vecumu sasniegušām radošajām personām sadzīves apstākļu nodrošināšanai pēc būtības ir sociālais pabalsts un, sniedzot papildu atbalstu pensijas vecumu sasniegušām radošajām personām ārstniecības izmaksu un komunālo maksājumu segšanai, valstī tiek radīta dubulta sociālā atbalsta sistēma.
Kopumā piecos revīzijas ziņojumos atklāti fakti par konstatētajiem pārkāpumiem, par kuriem informējamas atbildības izvērtēšanai kompetentās iestādes.
VK augsti novērtē ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2022.gada finanšu revīziju laikā tika izlabotas vairāk nekā 95% no konstatētajām kļūdām.
VK 2023.gada 8.jūnijā organizēs tikšanos ar ministriju valsts sekretāriem, kuras laikā pārrunās finanšu revīzijās konstatētās problēmas.
Lasiet arī: Šogad ostās kravas pieaug “vairākos segmentos”, kopumā – kritums