Olas ir iekļuvušas to piecu svarīgāko pārtikas produktu sarakstā, bez kuriem Latvijas cilvēki nevar iedomāties savu ikdienas maltīti. Tāpat pircēji biežāk pievērš uzmanību to marķējumam, liecina īpašas Norstat aptaujas* dati.
Savukārt ASV veikalus – globālajā tirgū turpinoties augt pieprasījumam pēc brīvi vai kūtīs audzētu vistu dētām olām – drīzumā varētu apdraudēt šādas preces deficīts.
Olu ražotāju interešu pārstāve – Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācija (LAPNA) – sev Briseles piešķirto naudu iegulda noieta kampaņā, tāpat tirgus pētījumos un aptaujās, kuru rezultāti ir interesanti un pamācoši ne tikai tikai šajā biznesā iesaistītajiem, arī olu ēdājiem. LAPNA 50 biedri saražo 95% no visas nozares produkcijas.
Tāpat Norstat aptauja vēsta, ka
olas kā galvenais produkts biežāk ir 25-55 gadus veciem respondentiem,
retāk olas kā galveno TOP5 produktu nosauc jaunieši vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem un Kurzemē dzīvojošie.
Iepriekš pēc LAPNA un kampaņas “Olas ir spēks!”** pasūtījuma veiktajā pētījumā 2022.gada pavasarī, olas bija vien septītais svarīgākais ikdienas pārtikas produkts, dominējot gaļai (76%), dārzeņiem un salātiem (65%), graudaugu produktiem (46%), kartupeļiem (45%).
“Deviņi no desmit respondentiem norādījuši, ka paši vai viņu ģimene ēd vistu olas vismaz reizi nedēļā, šis rādītājs ir par četriem procentpunktiem augstāks nekā 2022.gada pavasara mērījumā. Turklāt ļoti bieži olas uzturā lieto 28% aptaujāto,” komentē LAPNA izpilddirektore Anna Ērliha. Viņa te saredz arī inflācijas radītās cenu krīzes iespaidu.
Vairākums jeb 75% mērķa grupas respondentu apēd līdz piecām olām nedēļā (33%) vai 6–10 olas nedēļā (42%). Līdz piecām olām nedēļā biežāk ēd sievietes, jaunieši (15–24 gadi), Rīgā dzīvojošie. Tikmēr 11-15 olas nedēļā biežāk patērē Pierīgā un citās pilsētās dzīvojošo, bet 16-20 olas biežāk patērē 35-44 gadus veci respondenti.
Ielūkojoties vēsturē, lielākais olu patēriņš uz vienu Latvijas iedzīvotāju bija novērots 2008.gadā (16,1 kg gadā), bet mazākais (7,58 kg gadā) – 1993.gadā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019.gada veiktā mājsaimniecību apsekojuma dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vidēji gadā apēd 210 vistu olas.
Pētījums atklāja, ka Latvijas iedzīvotāji biežāk iegādājas olas lielveikalos, nekā no paziņām vai tuviniekiem – pērnā decembrī šo olu iegādes veidu noradīja 75% respondentu. Savukārt no paziņām, tuviniekiem olas pērk 11%. Vēl 4% pēc olām dodas uz piemājas mazajiem veikaliņiem, 3% pērk tirgū. Savukārt 4% norādīja, ka nepērk olas, jo pašiem ir vistas, bet 3% olas kāds iedod vai uzdāvina.
“Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, šoreiz būtiski biežāk patērētāji minējuši, ka pievērš uzmanību marķējumam uz olām. Priecē fakts, ka cilvēkiem Latvijā rūp, no kuras valsts ir olas, kas nonāk uz viņu galdiem”, stāsta LAPNA izpilddirektore.
Šo tendenci arī apstiprina fakts, ka vairāk respondentu apstiprina, ka viņiem ir ļoti svarīgi, vai olu ražotājs ir ievērojis ES ražošanas standartus. Ja pērn maijā šo, kā ļoti svarīgu aspektu, atzīmēja 59% aptaujas dalībnieku, tad decembrī jau – 64%. Ērliha arī atzīmē, ka samazinās pircēju skaits, kas nezina, kā atšifrējas marķējums uz olām viņu īpatsvars samazinājies no 60% uz 46%.
[Marķējuma kodā pirmā tiek atzīmēta dējējvistu turēšanas metode (0 – bioloģiskā saimniecība, 1 – olas dētas brīvos turēšanas apstākļos, 2 – kūtī dētas olas, 3 – sprostos dētas olas). Tai seko burtu kombinācija, kas norāda izcelsmes valsti – Latvijai tā ir LV. Atlikusī ciparu kombinācija ir Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirtais vistu novietnes identifikācijas numurs.]
Runājot par olu biznesa starptautiskajām tendencēm – AS “Balticovo” (LAPNA biedrs) valdes loceklis Toms Auškāps skaidro, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES), gan Amerikas Savienotajās Valstīs jau gatavojas tam brīdim, kad dējējvistas būros vairs neturēs (vai arī šādu olu īpatsvars tirgū “būs salīdzinoši zems”.
Nesen Barselonā notikušajā Starptautiskās olu ražotāju asociācijas konferencē ziņots, ka vieni no lielākajiem ASV mazumtirdzniecības tīkliem Walmart un Kroger apņēmušiers no 2025.gada turpināt izplatīt tikai olas, kas nav dētas sprostos. Arī citi starptautiskie pārtikas ražotāji un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji – Subway, Burger King, IKEA, Nestle, Unilever, Danone, Aldi, Lidl un citi – informējuši, ka tuvākajos gados izmantos tikai brīvē vai kūtī dētās olas.
Taču tas nozīmē, ka ASV putnkopjiem būs krietni jāpaaugstina brīvē, kūtī un bioloģiskajās saimniecībās dēto olu īpatsvaru, jo tur pašlaik tas veido vien 36% no visa tirgus. Aplēses liecina, ka
ASV tirgū 2026.gadā varētu veidoties olu iztrūkums.
ES ražotāji ir labākā situācijā: jau 2021.gadā jau mazliet vairāk nekā puse no visām olām bija dētas ārpus sprostiem. Piecās valstīs – Austrijā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē un Dānijā – sprostos dētās olas jau veido mazāk nekā 10% no kopējā tirgus īpatsvara.
Balticovo plāno pilnībā pāriet uz ārpus sprosta olu ražošanu 2027.gada laikā, un jau tagad uzņēmumā vairāk kā pusmiljons vistu mīt ārpus tiem.
Pētījumu aģentūras Nielsen apkopotie dati liecina, ka Latvijā turpinās tendence patērētājiem aizvien vairāk ar savu maciņu balsot par brīvē vai kūtī dēto vistu olām. Tirgus vērtības daļa kūtī dētajām olām – salīdzot 2022.gada decembri ar 2021.gada decembri – pieauga par 7,2%, bet brīvo vistu olām – par 1,5%.
LAPNA atgādina: izvēle par labu brīvē vai kūtī dētām olām ir patērētāja ētiskais balsojums par putnu labturību – to uzturvērtību turēšanas apstākļi nemaina. Tai drīzāk ir svarīgāka ES standartu ievērošana.
* Pēc LAPNA pasūtījuma veikta 2022.gada decembrī, aptaujāti 1012 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 55 gadiem. ** Projektu “Olas ir spēks!” finansē Eiropas Savienība.
Lasiet arī: Latvijā, salīdzinot Baltijas valstis, ir plašāks pārtikas produktu klāsts
