Sadursmēs ar serbu protestētājiem Kosovas ziemeļdaļā ievainoti 25 NATO karavīri, kuri apsargāja pašvaldību ēkas, savukārt Serbijas prezidents izsludinājis armijai augstāko gatavību, raksta ziņu aģentūra Reuters.
NATO miera uzturēšanas misija Kosovā, KFOR, nosodījusi notikušo. Oficiālajā paziņojumā sacīts: “Stājoties pretī pūļa aktīvākajiem dalībniekiem, vairāki Itālijas un Ungārijas KFOR karavīri saskārās ar uzbrukumiem, un guvuši lūzumus, kā arī apdegumus sprāgstošu ierīču dēļ.”
Ungārijas aizsardzības ministrs Krištofs Salai-Bobrovnickis (Kristof Szalay-Bobrovniczky) informēja, ka septiņi karavīri guvuši nopietnas traumas un tiks nogādāti Ungārijā. Ievainoti arī Itālijas kontingenta karavīri. Itālijas premjerministre Džordžija Meloni (Giorgia Meloni) norādīja: “Notikušais ir absolūti nepieņemams un bezatbildīgs. Ir svarīgi izvairīties no tālākām vienpusējām darbībām no Kosovas varas iestāžu puses, un
visiem iesaistītajiem nekavējoties jārīkojas, lai mazinātu spriedzi.”
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs (Aleksandar Vucic) informējis, ka ievainoti 52 serbi, no kuriem trīs guvuši smagus savainojumus. Kosovas prezidente Vjosa Osmani (Vjosa Osmani) apsūdzējusi Vučiču par tīšu situācijas destabilizēšanu Kosovā. Viņa mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja: “Serbu nelikumīgās struktūras ir pārtapušas noziedzīgās bandās, kas uzbrūk Kosovas policijai, KFOR karavīriem un žurnālistiem. Tiem, kas Kosovas ziemeļos pilda Vučiča pavēles, jāsaņem sods.”
Vučičs tikmēr norādījis, ka Kosovas premjerministrs Albins Kurti (Albin Kurti) rada spriedzi, un aicināja Kosovas serbus izvairīties no sadursmēm ar NATO miera uzturētājiem.
Nesaskaņas izcēlās pēc tam, kad Kosovas ziemeļdaļā mēru krēslus ieņēma etniskie albāņi.
Serbi vēlēšanas boikotēja, un Prištinas gājiens licis ASV un citām sabiedrotajām izteikt nosodījumu.
Liecinieki ziņojuši, ka Zvecanā Kosovas policija, kuru pēc etnisko serbu masveida aiziešanas no darba pamatā veido etniskie albāņi, izmantoja piparu gāzi, lai apturētu pūli, kas lauzās cauri norobežojumiem un centās iekļūt pašvaldības ēkā. Protestētāji savukārt apmētājuši NATO karavīrus ar asaru gāzi un trokšņa granātām. Protestētāji arī apzīmējuši NATO transportlīdzekļus ar “Z” burtiem, tādējādi atsaucoties uz Krievijas izmantoto simboliku Ukrainā.
Kosovas ziemeļu daļu apdzīvo lielākoties etniskie serbi, kuri tā arī nav atzinuši 2008.gadā pasludināto Kosovas neatkarību, un joprojām uzskata Belgradu par savu galvaspilsētu. Kosovā kopumā 90% no iedzīvotājiem ir etniskie albāņi, un ziemeļu daļas serbi ilgstoši pieprasa 2013.gadā Eiropas Savienības vadītās norunas īstenošanu, kas paredz autonomo pašvaldību asociācijas izveidi to apdzīvotajos reģionos.
Aprīlī Kosovas serbi atteicās piedalīties pašvaldību vēlēšanās,
līdz ar to arī viņu apdzīvotajās pašvaldībās par vadītājiem kļuvuši albāņi. Jāpiebilst, ka vēlēšanās Kosovas ziemeļdaļā piedalījās vien 3,5% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tagad serbi pieprasa, lai Priština no amatiem atceltu albāņu mērus, un ļautu turpināt darboties Belgradas finansētajai administrācijai. Piektdien, 26.maijā, trīs no četriem albāņu mēriem no pašvaldību ēkām eskortēja policija.
ASV un citas sabiedrotās, kas kopumā izrāda stipru atbalstu Kosovas neatkarībā, 26.maijā nosodīja Prištinas veikto mēru iecelšanu, norādot, ka tādu amatpersonu iecelšana, kam nav sebidrības atbalsta, nopietni apdraud centienus normalizēt situāciju. Kurti gan aizstāvēja Prištinas nostāju, norādot, ka mēri kalpos visiem iedzīvotājiem. Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs (Ivica Dacic) medijam RTS sacīja, ka nav iespējams serbu apdzīvotajos reģionos iecelt mērus, ko nav ievēlējuši serbi.
