Duda apstiprina komisiju Kremļa ietekmes izmeklēšanai; opozīcija nosoda lēmumu

Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda) paziņojis, ka parakstīs pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas paredz īpašas komisijas izveidi Krievijas ietekmes izmeklēšanai, raksta Politico.

Duda un partijas Likums un taisnīgums valdība norādījusi, ka galvenais mērķis ir atklāt Kremļa ietekmes aģentus Polijas politikā, tomēr opozīcija jau norādījusi, ka komisija tiek veidota, lai pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām cīnītos ar politiskajiem sāncenšiem, jo īpaši bijušo Polijas premjerministru un Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku (Donald Tusk), kurš vada Pilsonisko platformu.

Sagaidāms, ka lēmums pasliktinās jau tā saspīlētās Varšavas attiecības ar Briseli – Eiropas Komisija (EK) ir iesaldējusi vairāku miljardus eiro, kas no Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās fondiem bija paredzēti Polijai.

EK rīcību pamudinājušas bažas par Polijas attālināšanos no bloka demokrātiskajiem principiem.

Likumprojekts par izmeklēšanas komisijas izveidi ar nelielu pārsvaru pēc karstām diskusijām tika apstiprināts piektdien, 26.maijā. Prezidenta lēmums to parakstīt izgaisināja cerības, ka viņš distancēs sevi no jaunā likuma. Duda norādīja, ka nosūtīs likumu izskatīšanai Konstitucionālajā tiesai (kurā plaši pārstāvēti valdošajai partijai lojāli tiesneši), tomēr tas nekādi neietekmēs komisijas darba sākšanu. Paziņojot par lēmumu, Duda sacīja: “Cilvēkiem ir tiesības zināt. Sabiedrībai būtu jāveido pašai savs viedoklis par to kā.. tie, kas ievēlēti vispārējās vēlēšanās… izprot Polijas intereses, un vai šīs intereses ir pienācīgi īstenotas.”

Opozīcija nodēvējusi komisiju par Likums un taisnīgums politisko ieroci, lai atbrīvotos no sāncenšiem pirms vēlēšanām, ko partija varētu zaudēt. Opozīcijas partijas Polija 2050 vadītājs Šimons Holovņa (Szymon Hołownia) sacīja:

“Prezidents Andžejs Duda šodien ir nopietni novājinājis mūsu valsti kā iekšēji, tā ārēji;

viņš ir nolēmis sākt pilsoņu karu.” Pilsoniskās platformas pārstāvis Boriss Budka (Borys Budka) brīdinājis, ka katram, kas darbosies komisijā, būtu jāstājas tiesas priekšā, un piebilda, ka komisijas vienīgais patiesais mērķis būs cīnīties ar opozīciju.

Plāni veidot izmeklēšanas komisiju nav paslīdējuši garām arī Polijas galvenajai militārajai sabiedrotajai ASV. ASV vēstnieks Polijā Marks Bžeziņskis (Mark Brzezinski) televīzijā sacīja, ka ASV valdībai ir bažas par to, kā jaunais likums varētu ietekmēt vēlētāju iespēju balsot par izvēlēto kandidātu.

Deviņas personas, kas veido komisiju, izvēlēsies un apstiprinās parlaments. Opozīcijas partijas jau paziņojušas, ka boikotēs šo procedūru. Komisija izmeklēs darbības, kas no 2007. līdz 2022.gadam veiktas “Krievijas ietekmē”.

Kritiķi norādījuši, ka komisija ir pretrunā ar konstitūciju, jo tās funkcijas nav precīzi noteiktas, lēmumi ir galēji un komisijas locekļi ir pilnībā pasargāti no kriminālatbildības. Visiem valsts izlūkdienestiem, policijai, prokuroriem un citām valsts iestādēm ir pienākums sadarboties ar komisiju un sniegt tai informāciju, un nav skaidras procedūras komisijas locekļu izvēlei.

Komisija var pieņemt lēmumu

liegt desmit gadus ieņemt amatus, kas saistīti ar valsts līdzekļu izmantošanu,

līdz ar to liedzot kandidēt vēlēšanās.

Valdība uzstāj, ka komisijas izveidei nav nekādu slēptu mērķu. Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) sacīja: “Nav nekā, no kā baidīties. Kādēļ mūus opozīcija, it īpaši Tuska kungs, tik ļoti baidās no komisijas, kas pārbaudīs Krievijas ietekmi?”

Neskatoties uz to, ka gan Likums un taisnīgums, gan Pilsoniskās platformas saknes meklējamas partijā, kas 1980.gados sagrāva komunistisko režīmu. Likums un taisnīgums cenšas parādīt savus sāncenšus kā komunisma atbalstītājus un līdzskrējējus, vienlaikus cenšoties slēpt patiesos skaitu savas partijas locekļu, kuri arī darbojās Komunistiskajā partijā.

Tusks aicinājis poļus 4.jūnijā Varšavā piedalīties masu protestos. Šajā dienā 1989.gadā norisinājās daļēji brīvas vēlēšanas, kas pielika punktu komunisma režīmam Polijā. Holovņa sacīja: “Tā vairs nav vienas partijas demonstrācija, tas ir valsts drošības jautājums. Mūsu politiķi piedalīsies.”

Lasiet arī: Varšavas mēra dillema: ES nauda palīdzēs gan pilsētai, gan oponentiem

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas