Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka gada inflācija maijā – salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi – noturējās 12,1% līmenī, kas ir lēnāka atkāpšanās, nekā gaidījām. Turklāt maijā cenas pret iepriekšējo mēnesi nevis kritās, bet kāpa par iespaidīgiem 1.2%.
Pārskats par pašas CSP ziņojumu, kā maijā ir augušas patēriņa cenas, lasāms šeit.
Tomēr Swedbank ekonomiste Laimdota Komare mierina, ka CSP reģistrētais straujais cenu kāpums pret aprīli ir izņēmums, kas saistāms ar vienreizējiem faktoriem: ar ziemā ieviesto valdības atbalsta pasākumu beigšanos; ar dārgākām viesnīcām uz Hokeja čempionāta laiku. Savukārt nākamajos mēnešos cenu pieaugums visdrīzāk būtiski bremzēsies, viņa sola – cenas vairākās preču un pakalpojumu grupās pat kritīs.
Eksperte atgādina, ka ar 30.aprīli tika atcelts valdības atbalsts, tādēļ maijā cenu līmenis kāpa gan elektrībai, gan apkurei. Kaut gan apkures sezona ir galā, inflācijas rādītāju siltumenerģijas tarifi ietekmē visu cauru gadu, jo patēriņa grozs, kam statistiķi mēra cenas, visu gadu ir vienāds. Dažviet apkures tarifi jau ar maiju tika pazemināti, citviet saruks tuvākajos mēnešos – līdz ar to šajā grupā turpmākos mēnešos redzēsim cenu kritumu.
Savukārt gāzei cenas maijā bija vidēji par 26.6% zemākas nekā aprīlī, jo no 1.maija liberalizēja gāzes tirgu. Gāzes tirgus liberalizācija pozitīvi atspoguļosies gāzes cenu dinamikā arī nākotnē. Uz šo brīdi skats nākotnē Komarei ir “piesardzīgi pozitīvs” – viņa prognozē, ka energoresursu cenas šogad turēsies ievērojami zem pērnā gada līmeņiem.
Ekonomiste pieļauj, ka pārtikas cenas – kas beidzot, pirmo reizi teju divu gadu laikā, mēneša griezumā ir nedaudz sarukušas (tiesa, vien par 0,1%) – uz leju vilkt palīdz pieprasījuma mazināšanās.
Pārtikas mazumtirdzniecībā pārdotie apjomi sarūk jau pusgadu.
Domājot par nākotni, eksperte brīdina: plašu un strauju kritumu pārtikas cenās varam arī nesagaidīt. Piemēram, tādēļ, ka atsevišķu pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes dalībnieku izmaksas realitātē nemaz tik strauji nesarūk. Ja uzņēmumi ir neveiksmīgā laikā fiksējuši izmaksas, vai iepirkuši izejvielas par augstām cenām, tas var atstāt ilgstošu ietekmi uz gala produkta cenu. Lauksaimniecībā mēslojums, vai putnu audzēšanā graudi var būt iepirkti pērn par krietni augstākām cenām.
Pārtikas ražošanā svarīgas ir arī darba rokas, kuru atalgojums, salīdzinot, ar pērno gadu, ir strauji audzis. Lauksaimniecībā vidējās bruto algas pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 22,4%; pārtikas produktu ražošanā – 14.4%.
Cenu kāpums šogad turpinās atkāpties, sola Komare, un redzēsim arī mēnešus ar cenu līmeņa kritumu. To lielā mērā nosaka enerģijas izejvielu cenu labvēlīgā dinamika. Savukārt darbaspēka izmaksas turpina strauji augt, ko veicina sarūkošais bezdarba līmenis un joprojām būtiskais darbaspēka trūkums. Tas nozīmēs turpmāku kāpumu pakalpojumu cenās, un neļaus arī kopējam cenu līmenim atslābt, secina Swedbank eksperte.
***
Arī inflācija var ciest no inflācijas, bet pārtikas cenas ir stabilizējušās – tāds maijā fiksētās situācijas redzējums ir Luminor ekonomistam Pēterim Strautiņam, kurš mūsu valstī saredz “cenu brīnumzemi”. Izdarot kopumā līdzīgus secinājumus kā Komare, viņš norāda arī uz pēdējā pusgada laikā notikušo kraso graudu, svaigpiena un enerģijas cenu kritumu, kas turpina iespaidot piena un maizes produktu cenas.
Taču šajā gadījumā der teiciens, ka vēsture nevirzās taisnās līnijās, brīdina eksperts – te var būt arī īslaicīgi cenu kāpumi. Tāpat diemžēl ticami ir cenu pieaugumi daļai gaļas produktu un olām. To nosaka iepriekšējās graudu dārdzības garā “atbalss” lopkopju bilancēs, dažos gadījumos – arī ražotāju neveiksmīgi lēmumi par izmaksu fiksēšanu uz ilgāku laiku brīdī, kad tās bija visaugstākās.
“Šie uzņēmumi izbīlī aizvēra aploka vārtus brīdī, kad zirgs bija izbēdzis, tagad zirgs netiek atpakaļ jeb ražotāji nevar baudīt izmaksu kritumu, kas jau sasniedz viņu konkurentus,” tēlaini skaidro Strautiņš. Viņš retoriski vaicā – cik ilgi tā būs patērētāju problēma, jo tirgū arvien vairāk būs pieejamas lētākas alternatīvas. Par pieļautām kļūdām ir jāmaksā, un uzņēmējdarbība parasti ir kaut nedaudz riskanta, netīkamo patiesību atgādina eksperts.
Šī tautsaimniecības vērtētāja ieskatā, pie apvāršņa nav redzami notikumi, kas varētu radīt nozīmīgu tālāku cenu līmeņa kāpumu, jo plānoto elektrības sadales tarifu palielināšanu ar uzviju līdzsvaros citu mājokļu uzturēšanas izmaksu samazināšanās. Līdz ar to gada inflācija jūnijā un jūlijā samazināsies ar tādu ātrumu, kas būs līdzīgs cenu kāpuma tempam pērn.
Sengaidītā gada inflācijas atgriešanās viencipara skaitļos varētu jau būt notikusi.
“Inflācija ir liela, bet aizejoša problēma, ir laiks nomierināties un nepieņemt sasteigtus lēmumus – ne personiski, ne valstiskā līmenī. Tā ir arī iespēja izvērtēt, kas ir noticis līdz šim,” saka Luminor ekonomists.
Viņš atgādina paša agrāk rakstīto, ka aizvadītā gada laikā pārtikas cenu inflācija Latvijā bijusi īpaši grūti izmērāma. Atsevišķiem produktiem ir ļoti lielas atlaides, daļai piedāvājuma ir vērojamas pat kuriozas situācijas – tādiem pamatproduktiem kā svaigais piens ļoti līdzīgi piedāvājumi cenā var atšķirties pat vairāk nekā divkārt.
“Mežonīgu cenu un produktu salīdzinošo izmaksu svārstību periodos (piemēram, sīpolu cenas gada laikā ir augušas vairāk nekā divkārt) patērētāji maina izvēles. Tātad kaut
kādā ziņā inflācija nevis ceļ patērētāju izmaksas, bet sašaurina izvēles. Tirgotāji šīs norises redz labāk par statistiķiem,” skaidro Strautiņš, Aprēķini par pārtikas izmaksu kāpumu, ko viņam sniedzisd viens no Latvijas vadošajiem tirgotājiem, rāda, ka pārtikas inflācijas augstākais punkts varētu būt bijis nevis ap 30%, kā rāda valsts statistika, bet tuvu 20%. Tātad starpība ir ļoti ievērojama.
Dažādās interpretācijas par “patieso” cenu kāpumu, Strautiņa ieskatā ļauj atrisināt vairākas mistērijas. Piemēram – kā gan var būt tā, ka Latvijas iedzīvotāji [atbilstoši statistikas datiem] gada laikā cieta no reālo algu krituma, bet noturēja patēriņu un vienlaikus nedaudz audzēja uzkrājumus? Ja kas tāds tiešām notiktu, tas būtu brīnums, bet ekonomikā brīnumi nenotiek, mums atgādina eksperts.
***
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis cer, ka jūnijā un turpmākajos mēnešos vajadzētu ieraudzīt jau pozitīvākas tendences, kur enerģijas tarifu samazinājumi būtiskāk pasteidzinās inflācijas kritumu. Uz vasaras laiku enerģijas cenu jautājums pieklusīs, bet neizzudīs un no jauna pieņemsies spēkā uz vasaras beigām, kad iezīmēsies apkures sezonas apvāršņi.
Veidojošais sausums no jauna rada potenciālus izaicinājumus elektroenerģijas tirgū. Gāzes un naftas cenu jautājums aktualizēsies uz vasaras beigām, tomēr bez tāda stresa kā pērn. Ir pietiekami daudz laika, lai piepildītu Eiropas gāzes krātuves. Līdz šim vājais globālais pieprasījums ir ļāvis cenām normalizēties. Šī tendence varētu būt noslēgusies. Līdz ar to tuvākajos mēnešos uzmanības centrā būs pārtikas cenu jautājums, kas ir iedzīvotāju jutīgākā tēriņu sadaļa, un no kuras lielā mērā veidojas arī inflācijas uztvere.
Augstā pārtikas cenu inflācija atbalsojas visā Eiropā, un Latvija nav izņēmums.
Uzmanība tiek pievērsta lauksaimniekiem, ražotājiem un veikalniekiem, mēģinot izķert “vainīgos” cenu pieaugumā. Patlaban lauksaimniecību preču un enerģijas cenu normalizācija ir audzējusi gaidas, ka jāsamazinās ne tikai pieauguma tempam, bet arī cenām būtu jārūk. Taču katrs ķēdes posms var un atsaucas uz saviem argumentiem, kas šajā ziņā pārmērīgu optimismu nesola.
Daudzviet lauksaimnieki joprojām cīnās ar iepriekšējo augsto izmaksu ietekmi uz gala produkciju. Sausums, vīrusi un problēmas Ukrainā norāda, ka izaicinājumi globālajam izejvielu tirgum saglabāsies. Ražotāji varētu cenu mazināt, to dara un darīs. Taču cik lielā mērā? Enerģijas cenu izmaksas ir kritušas. Taču pietrūkst prognozējamība par to tālāko dinamiku. Tas liek nesteigties ar cenu mazināšanu, jo tās atkal palielināt būs grūti.
Attiecībā uz tirgotājiem līdzīgi. Katrā tirgū situāciju koriģē konkurence, spēlētāju ambīcijas un pircēju paradumi. Tirgotājiem šajos apstākļos ir jāpelna, tādēļ izmaksu spiediens vispirms vēršas pircēju un piegādātāju virzienā. Ja konkurence ir asa, tad jādomā par papildus izmaksu mazināšanu. Turklāt jāņem vērā, ka pa šo laiku uzņēmējiem ir jāturpina veikt algu palielināšana darbiniekiem, kas sašaurina cenu mazināšanas iespējas.
Gašpuitis cer, ka, visticamāk, atsevišķos produktu segmentos sagaidīsim arī cenu kritumu, piemēram, pienam un piena produktiem vai atsevišķos augu un dārzeņu segmentos. Tomēr būs grupas, kur cenu kritums īsti nav gaidāms, būs tādas, kur lēnāk, bet kāpums turpināsies. Lai cerētu uz jūtamāku cenu kritumu, pietrūkst noteiktības. Tādēļ cenu korekcijas īstenosies caur akcijām un atlaidēm. Augstās cenas ietekmē pieprasījumu ne tikai Latvijā. Jo vairāk sagrīļosies ekonomika, jo lejupvērstas cenu korekcijas īstenosies pārliecinošāk. Vismaz īstermiņā.
Noteikta cenu pieauguma inerce turpināsies pakalpojumos, jo tur pagaidām valda spēcīgs pieprasījums un cilvēki bauda normālības atgriešanos. Lai arī vidējās pirktspējas atjaunošanās gada otrajā pusē nostiprināsies, pieprasījums varētu kļūt izvēlīgāks un pārdomātāks. Būs uzkrājusies izmaksu pieauguma smagums, patērēti vai iztērēti uzkrājumi un kovidlaikos aizturētais patēriņš būs jaudu zaudējis. Jau jūnijā inflācijai vajadzētu paslīdēt zem 10%, secina SEB bankas eksperts.
Lasiet arī: Aug Latvijas ekonomika un tās prognozes