Deputāti ceturtdien, 15.jūnijā nobalsoja pret opozīcijas politiķu virzīto priekšlikumu izteikt neuzticību Ministru prezidenta Krišjānim Kariņam (JV). Par nobalsoja 42, pret nobalsoja 53 deputāti.
Iepriekš ZZS un Progresīvo partijas pārstāvji ziņu portālam Delfi norādīja, ka plāno atbalstīt LPV un Stabilitātei rosināto priekšlikumu par premjera demisiju.
abu partiju pārstāvji sīkāk Neskaidroja, kāpēc pieņemts šāds lēmums.
Saeimas Progresīvo frakcijas vadītājs Kaspars Briškens norādīja, ka paskaidrojumu plāno sniegt no Saeimas tribīnes, vienlaikus iezīmējot virzienus un risinājumus, ja izdosies izveidot jaunu koalīciju. Saeimas sēdes laikā, Briškens pauda, ka “esošā koalīcija strādā kā slinks students”.
Progresīvo partijas ieskatā esošie koalīcijas partneri neuzticas viens otram, līdz ar to nespēj arī vienoties par valstij svarīgiem lēmumiem.
Nedēļas sākumā koalīcijas politiķi norādīja, ka neatbalstīs Kariņa atbrīvošanu no amata un līdz ar to visas valdības demisiju. Pēc koalīciju partiju tikšanās Kariņš medijiem norādīja, ka opozīcijas pieprasījumam neesot nekāda pamatojuma. Premjers pauda, ka lēmumprojekta virzība vērtējama kā tipisks opozīcijas darbs, un pašreizējā valdība spēj strādāt.
Līdztekus Kariņš atkārtoti pauda vēlmi koalīcijā iesaistīt daļu no opozīcijas
– Progresīvos un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) -, lai uzlabotu valdības darbu.
Gan Apvienotā saraksta (AS), gan Nacionālās apvienības (NA) politiķi apliecināja, ka neatbalstīs šo pieteikumu, un “zeme sāks griezties otrādi”, ja opozīcija necenstos izmantot saspīlējumus šādu iniciatīvu virzīšanai.
Ārkārtas sēdes laikā deputāts Ainārs Šlesers (LPV) asi kritizēja Kariņa valdību un uzsvēra, ka “liela daļa vainas gulstas arī uz pašreizējo ministru pleciem par nepilnīgi izstrādātiem likumprojektiem un reformām”. LPV līdera ieskatā, esošās valdības galvenais “mīnuss” ir neziņas radīšana par paveiktajiem darbiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Opozīcijas politiķis gan iezīmēja vairākus iespējamos scenārijus, paužot atbalstu arī alternatīvam variantam, – ja AS un NA nolemtu gāzt pašu veidoto Kariņa valdību, lai izveidotu jaunu, rīcībspējīgu MK. Kā vēl citu iespēju Šlesers minēja to, ka premjers varētu sākt atbrīvot no amata ministrus, kuri nespēj uzrādīt darba rezultātus.
LPV līderis apgalvoja, ka šī valdība neesot spējusi piedāvājot reālus uzlabojumus ekonomikas attīstībai. Šlesers uzsvēra: ja izveidotos jauna, JV, ZZS un Progresīvo veidota, darboties spējīga valdība, opozīcijā esošā partija,
LPV būtu gatava tai sniegt atbalstu visos valstij svarīgos jautājumos.
Iepriekš jau vēstīts, ka opozīciju partijas Latvijas pirmajā vietā (LPV) un Stabilitātei ir iesniegušas Saeimā lēmumu projektu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV).
Lēmumprojekta autori uzsvēra, ka demisijas pieprasījums iesniegts, “ pamatojoties uz to, ka Kariņa valdības plāni transformēt ekonomiku un apturēt valsts labklājības lejupslīdi ir cietuši neveiksmi, bet viņa vēlme pēc Valsts prezidenta vēlēšanām paplašināt koalīciju būtībā ir paralizējusi valdības darbu”.
Līdztekus LPV līderis ir apņēmies mēģināt vākt iedzīvotāju parakstus referendumam par Saeimas atlaišanu. Šlesers plāno noskaidrot, kad juridiski būs iespējams sākt parakstu vākšanu referendumam par Saeimas atsaukšanu, jo vēl gadu pēc vēlēšanām tāds referendums nevar notikt.
LPV līdera ieskatā, Saeima ar savu bezdarbību ir pievīlusi savus vēlētājus, tāpēc ir nepieciešamas jaunas vēlēšanas.
Lai ierosinātu referendumu, JāsavāC aptuveni 155 000 parakstu.
Tikmēr premjera partijas deputāts Jānis Patmalnieks (JV) norādīja, ka, neskatoties uz opozīcijas partiju pieprasījumu, valdība strādā, ik nedēļu tiekot pieņemti nozīmīgi lēmumi, kuri paaugstina sociālo un valsts drošību kopumā, kā arī ekonomikas attīstību.
Kā piemēru Patmalnieks minēja, ka šonedēļ tika apstiprināti svarīgi Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts meža zemju izmantošanu vēja enerģijas attīstībai, kas nodrošinās jaunu elektroenerģijas jaudu ražošanu Latvijā un labākas cenas patērētājiem.
Tāpat, pēc deputāta vārdiem, ir “notikusi nozīmīga virzība valsts drošības stiprināšanā”, jo darbu būs sācis valsts aizsardzības dienests.
Savukārt sociālajā jomā turpināts sniegt atbalstu energoresursu cenu krīzē plašām sabiedrības grupām, ir izstrādāta un ieviesta minimālo ienākumu reforma, kas palīdzēs vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, sacīja Patmalnieks.
BNN jau iepriekš vēstīja, ka – ja izdosies vienoties par koalīcijas paplašināšanu – netiek izslēgti dažādi tehniskie risinājumi, lai to paveiktu. Ja vienošanās tiks panākta, tad viens no risinājumiem varētu būt, ka, daļa no ministriem tiktu aizstāti ar kandidatūrām no Progresīvajiem un ZZS, ja šīs partijas būtu ietvertas koalīcijā.
Otrs variants būtu Kariņa pēc būtības formāla atkāpšanās no amata, lai pēc tam atkārtoti veidotu jaunu valdību ar jau paplašinātās koalīcijas partijas ministriem. Taču šāds iznākums ir atkarīgs, no tā, vai nākamais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs būtu gatavs Kariņu nominēt atkārtoti.
Lasiet arī: Nav nepieciešams regulējums par valdības atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā
