Nav nepieciešams regulējums, kas paredzētu Ministru kabineta (MK) atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā, jo kolektīvais strīds ir risināms ar esošo likumdošanu, izriet no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā Labklājības ministrijas, Izglītības ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvju sacītā saistībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rosināto iniciatīvu.
Iniciatīvas mērķis ir grozīt MK iekārtas likumu un tajā noteikt, ka streika vienošanos neizpilde nozīmētu valdības atkāpšanos.
Vienlaikus Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma rosināt nodot Sociālo un darba lietu komisijā kolektīvo iesniegumu, lūdzot vērtēt streika vienošanās izpildes mehānismu.
Par iniciatīvas nodošanu komisijai vēl jālemj Saeimai.
Iniciatīvas pārstāve, LIZDA vadītāja Inga Vanaga komisijā uzsvēra, ka šī iniciatīva neattiektos uz konkrēto kolektīvo strīdu, kad LIZDA pieteica streiku, bet gan tā nākotnē attiektos uz visām nozarēm, kas nonāktu šādā situācijā.
LIZDA uzskata, ka situācija, par kuru runāts iniciatīvā, bija izveidojusies ar pedagogu prasībām,
proti, tika izvirzītas streika prasības, izveidota izlīgšanas komisija, panākti kompromisi un MK vienbalsīgi apstiprināja protokollēmumu par streika vienošanos, taču valdība visas streika vienošanās neesot izpildījusi.
LIZDA ieskatā, būtu jāveic grozījumi Saeimas kartības rullī, kas noteiktu kārtību, kādā Saeima izvērtē streika vienošanās izpildi vai neizpildi.
Amatu zaudēšanai esot jābūt noteiktai MK iekārtas likumā kā obligātai, nevis iespējamai, kad Saeima būtu izvērtējusi streika vienošanās izpildi vai neizpildi.
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja, ka streiks ir galējs risinājums kolektīvā strīda gadījumā, un būtisks aspekts esot tas, ka streika sarunu prasības, ierosinājumi, atbildes, lēmumi un vienošanās tiek formulēti rakstiski. LM paļaujas, ka abas puses saprot, par ko rakstiski vienojas, sacīja Uršuļskis.
LM uzskata, ka šā brīža mehānisms, kā var turpināt streiku, ir samērīgs, bet varētu strādāt pie streika sarunu, protokola un informācijas apmaiņas kvalitātes uzlabošanas.
Pēc parlamentārā sekretāra vārdiem, LM ieskatā nesamērīgi ir noteikt Mk atkāpšanos, lai risinātu vienas nozares nesaskaņas.
Tāpat LM norādīja, ka LIZDA rosinājumi attiecas uz MK iekārtas likumu un Saeimas kartības rulli, kas neattiecas uz darba strīdu izšķiršanu. Savukārt Streiku likumā ir noteikti mehānismi, kas paredz, ja vienošanās netiek pildītas, var atsākt streiku, kā arī var vērsties tiesā.
Līdzīgi Valsts kancelejas pārstāve Aiga Ābele norāda, ka jau patlaban ir instrumenti, kā var vērtēt valdības darbu, piemēram, ir iespēja Saeimai izteikt neuzticību valdībai.
Lasiet arī: Kāpēc Kariņš grib ievilkt valdībā ar ASV sankcionētu politiķi saistītu partiju?