TV3 raidījums Nekā personīga vēsta, ka pēc tā skatītājas iesnieguma Rīgas pašvaldības policija (RPP) ir sākusi vērtēt divu savu kārtības sargu ierakstus sociālajos tīklos – par Krieviju un 9.maiju. Atlūgumu uzrakstījis RPP policists, kura prokremliskus izteikumus pamanījusi priekšniecība.
Tāpat žurnālisti atgādina par Valsts policijas darbinieces vīru, kurš tiesas zālē it kā nožēloja uzbrukumu jaunietim, kurš turēja [ap pleciem] Ukrainas karogu, bet uz vienkāršu jautājumu par karu Ukrainā atbildēt nespēj.
Valsts un pašvaldību policija ikdienā gan novērš noziegumus, gan uztur drošību un kārtību. Šobrīd hibrīdkara apstākļos viņu darbs ir īpaši būtisks, jo policisti ir pirmie, kas sastopas ar provokatoriem un iespējamiem nekārtību rīkotājiem, tā savu sižetu piesaka raidījuma veidotāji. Tā pagājušā gada 9.maijā pie Okupācijas pieminekļa daži policisti samērā kūtri iztrenkāja tur sanākušos svinētājus. Jau tolaik publiski izskanēja bažas par kārtības sargu rindās esošo cilvēku lojalitāti Latvijai.
Pagājušajā gadā bija jāpaiet sešiem mēnešiem kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, lai Latvijā atbildīgie dienesti nogāztu Okupācijas pieminekli Pārdaugavā. Vēl dažas dienas pirms tam, kad kļuva skaidrs, ka demontāža ir neatgriezeniska, tā pakājē gāja karsti. Aizvadītajā nedēļā notiesāja Valēriju Lazarevu, kurš vēl pagājušā gada 20.maijā, kad no Brīvības pieminekļa līdz okupeklim notika gājiens Par atbrīvošanos no padomju mantojuma, uzbruka un piekāva 19 gadus vecu jaunieti.
Pēc gājiena Āgenskalnā Eduarda Smiļģa ielā stāvēja puisis ar Ukrainas karogu ap pleciem. To pamanīja Valērijs Lazarevs, kurš ar auto brauca garām. Vīrietis apturēja savu BMW, uzvilka motociklista cimdus, izkāpa un jaunekli piekāva. Ukrainas karogu viņš nosauca par “fašistu lupatu” un divas reizes spēcīgi jaunietim iesita pa galvu. Cietušajam konstatēja smadzeņu satricinājumu.
Uzbrucējs auto brauca ar civilsievu Anastasiju Cvirko, kura tobrīd strādāja Valsts policijā. Viņa Lazarevu no uzbrukumu neatturēja, lai gan likums policistiem uzliek par pienākumu arī ārpus darba laika ziņot par likumpārkāpumu. Abi no notikumu vietas aizbēga. Vēlāk policija BMW atrada kādā pagalmā ar nomainītām numuru zīmēm. Pats uzbrucējs Lazarevs no policijas bija paslēpies dzīvesvietas bēniņos aiz skursteņa. Policiste Anastasija Cvirko durvis kolēģiem neatvēra, likumu pārkāpjot vēlreiz. Kā tolaik teica prokuratūra un izmeklētāji – šāda rīcība diskreditējusi visas policijas godu.
Prāvas laikā tiesneses teikto viņam tulkoja, jo latviski Lazarevs nemākot. Sitējs nenoliedza, ka kāvies un savu vainu pilnībā atzina.
Pagājušajā gadā starp Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurori un Lazarevu bija noslēgta vienošanās, piemērojot 200 stundas piespiedu darba. Viņš arī samaksājis 6034 eiro kompensāciju cietušajam. Ģenerālprokuratūra tomēr prokurores sodu atcēla kā nepamatotu, un kriminālprocess tika atjaunots. Aizvadītajā nedēļā Lazarevam piesprieda 2 gadus nosacīti, lai gan cietušā advokāte prasīja reālu cietumsodu.
Anastasija Cvirko no darba policijā atlaista pagājušajā gadā. Viņai uzrādīta apsūdzība par bezdarbību. Uz žurnāla IR jautājumu, kāpēc viņa nav iejaukusies kautiņā,
policiste apgalvoja, ka viņai esot slikta redze un nav bijušas līdzi brilles.
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā Anastasijas Cvirko lietu turpinās skatīt 12.septembrī.
Stāsta Nekā personīga žurnālists Jānis Krēvics:
“Jau īsi pēc Ukrainas kara sākuma neoficiāli izskanēja aizdomas, ka polistu rindās ir daudzi, kuri no sirds tic krievu uzvarai un labprāt savos kabinetos pie sienas redzētu karājamies Putina bildes. Kā mums zināms – visu darbinieku lojalitātes pārbaude gan valsts, gan pašvaldības policijā nav notikusi.”
Raidījums vēsta, ka pie Nekā personīga vērsās kāda tā skatītāja, kura bija pamanījusi divu Rīgas Pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes kārtībnieku ierakstus – Latvijai nelojālus vai vismaz uzmanību raisošus – viņu sociālo tīklu kontos.
Viens no policistiem, Valdis Kigitovičs, ir braucis uz Baltkrieviju. Minskā viņš fotografējies pie milicijas auto, apmeklējis muzeju, kurā slavina padomju karavīrus un ar dēlu fotografējies pie uzraksta “Cilvēku varoņdarbs dzīvo gadsimtiem ilgi” (подвигу народа жить в веках) un arī pie Baltkrievijas kara tehnikas.
Portālā Odnoklassniki.ru policists regulāri izteicis atbalstu dažādiem Krievijas propogandas kanāliem un to saturam (Rossija 24, Vesti, Ren TV, Pravda un citiem).
Kigitovičs ar “patīk” atzīmējis 9.maija aktivitātes dzimtajā Zilupē
un lepojies ar faktu, ka viņam ir PSRS izdota dzimšanas apliecība. Arī viņa kolēģis Vladimirs Kupriņeko bildējies ar PSRS simboliku un ar dzīvesbiedri piedalījies 9.maija atzīmēšanā pie okupāciju slavinošā pieminekļa.
Minētā skatītāja vērsās Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojā, un bildes no soctīklu kontiem pamazām sākušas pazust. Taču viņa tās piefiksējusi un nodevusi arī Rīgas domei.
[Iekšējās drošības birojs ir valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir atklāt, novērst un izmeklēt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu – izņemot Valsts drošības dienestu – amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un uzlabojot sabiedrisko drošību.]
Nekā personīga vaicā, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis atbild:
“Jūsuprāt, vai policistu ieraksti soctīklos var kalpot par iemeslu, lai pārskatītu viņu iespēju strādāt policijā?
– Mans personīgais viedoklis, ka valstij nelojāliem cilvēkiem noteikti nevajadzētu strādāt policijā un ne tikai policijā. Mums bija gadījums, kad Latvijas Krievu savienības referente arī atbalstīja Krievijas pilna mēroga uzbrukumu Ukrainā. Mēs izmantojam to, ka līgums ir noslēgts ar Rīgas domi. Arī šajā ziņā diezgan izlēmīgi rīkojāmies, un pēc tam arī bija tiesa, kurā mēs arī finālā uzvarējām. Tā kā skaidrs, ka mēs nevaram izsekot visu mūsu 23 tūkstošu darbinieku sociālajiem tīkliem, to droši vien arī nevajag darīt. Bet nu priekš tam ir sabiedrības modrā acs.”
Rīgas pašvaldības policija šī pusotra gada laikā kopš Ukrainas kara sākuma pārbaudījusi tikai daļu no saviem darbiniekiem izlases kārtībā. Viens policists soctīklos atklāti izrādījis prokremlisku noskaņojumu.
Turpinās raidījuma veidotāju saruna ar Staķi:
“Un kas ar šiem policistiem ir noticis?
– Cik es zinu, tad abus šobrīd gaida atpakaļ darbā.
Lai?
– Tālāk tas ir policijas lēmums.”
Skaidrojas Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass:
“– Šī informācija jau pie mums nonāca no mūsu sadarbības partneriem apmēram maija vidū. Tātad diemžēl šobrīd mums nav iespējams pārbaudīt, vai iegūt kaut kādu informāciju vai kaut kādā veidā iedarboties uz šiem darbiniekiem, par cik viņi šobrīd abi divi ir attaisnotā prombūtnē. Viens ir atvaļinājumā, otrs ir uz slimības lapas šobrīd.
Pirmsšķietami paskatoties, ko viņi sacīja, ko ir darījuši, vai šādi cilvēki var strādāt policijā?
– Ziniet, es jums gribu teikt tā, ka pirmo municipālo kārtības sargu vienību veidoja savas valsts patrioti. Tie, kuri nevienu brīdi nešaubījās par savu misiju veidot uzticamu tiesībaizsardzības institūciju – pašvaldības policiju. Un, manuprāt, šis naratīvs arī palika, un es domāju, ka mēs ar savu darbu esam pierādījuši to, ka mēs esam lojāla, spēcīga un pie mums strādā tikai un vienīgi patrioti. Diemžēl arī
mūsu vidū, kā redzam, ir iemaldījušās melnās avis,
un viennozīmīgi es varu pateikt, ka tādiem darbiniekiem nav vietas mūsu rindās.”
Valsts policija TV3 žurnālistiem atbildēja, ka viņiem neesot statistikas par lojalitātes pārbaudi darbinieku vidū. Savukārt Valsts drošības dienests šo tematu vispār nekomentē.
Valsts policijas rakstveida atbilde Nekā personīga:
“Kopš kara sākuma Valsts policija ir būtiski stiprinājusi iekšējo kontroli, attiecīgi iekšējā komunikācijā ar personālsastāvu tiek regulāri pārrunāti šie jautājumi, gan izstrādāti strikti iekšējās kontroles mehānismi gan pieņemot dienestā un darbā jaunos darbiniekus, gan vērtējot esošos, kā arī riska informāciju nodot citām kompetentām iestādēm. Šajā periodā Valsts policijā nav bijis gadījumu, kad nāktos no dienesta atvaļināt personu saistībā tieši ar lojalitātes pārkāpumu.”
Tālāk – Valsts drošības dienesta atbilde Nekā personīga:
“VDD savas kompetences ietvaros īsteno dažādus pasākumus, lai iegūtu informāciju par personām, tajā skaitā valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kuri potenciāli var radīt apdraudējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm. Viens no pasākumiem šādas informācijas ieguvei ir sociālās tīklošanās vietņu satura monitorings, ko VDD veic ik dienas. Par personas radītiem riskiem Latvijas nacionālās drošības interesēm var liecināt, piemēram, atbalsta paušana agresorvalstij Krievijai vai pret Latvijas valsts neatkarību vai teritoriālo integritāti vērsti izteikumi. VDD atturēsies no komentāriem par konkrētiem dienesta identificētiem gadījumiem un darbavietām, kuros tie identificēti.”
Lasiet arī: Krievijā Navaļnija līdzgaitniecei Čaniševai piespriež septiņarpus gadu ieslodzījumu
