Nacionālā apvienība (NA) ierosinājusi Saeimai denonsēt līgumu starp Latviju un Krieviju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās.
Prokuratūras informācija liecina, ka pērn no Krievijas saņemts 31 lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu.
NA uzskata, ka pašreizējos apstākļos šādas sadarbības turpināšana ir pretrunā ar Latvijas definētajām pozīcijām saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) norāda, ka laikā, kad Krievija turpina īstenot karu pret Ukrainu, sadarbības turpināšana vai veicināšana, it īpaši tiesiskuma jomā nav iespējama.
“Latvijai atbalstīt ar palīdzības sniegšanu šādas – beztiesiskas, tādas, kas vēršas arī pret Latviju un tās kompetento iestāžu darbiniekiem – sistēmas darbības ir absolūti nepieņemami,” skaidro Kols.
Šobrīd gan Eiropas Savienība (ES), gan Latvijas Republika, gan arī virkne citu starptautisku organizāciju un demokrātisko valstu ir atzinušas Krievijas Federāciju par terorismu atbalstošu valsti.
Laikā, kad Saeima pieņēma paziņojumu, atzīstot Krievijas Federāciju par terorismu atbalstošu valsti, tika pausts, ka tas varētu ietekmēt arī Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības līgumus, tostarp līgumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu.
Latvijas Republikas Ģenerālprokurora ziņojumā par paveikto 2022. gadā teikts, ka, izvērtējot no ārvalstīm saņemtos personu izdošanas lūgumus, ir bijuši gadījumi, kad personu izdošana tikusi atteikta. Krievijai vairāku personu izdošana atteikta, jo lūgumos saskatīta politiska motivācija.
Kols norāda, ka iepriekš jautājums skatīts Saeimas Ārlietu komisijas sēdē, kurā, uzklausot kompetentās ministrijas, institūcijas un ekspertu viedokļus, secināts, ka lēmums saistībā ar šī līguma denonsēšanu ir politiska izšķiršanās.
“Turklāt, ja parlaments izšķirsies par līguma denonsēšanu, tad, pēc nepieciešamības, tiesiskā sadarbība, piemēram, krimināllietās būs īstenojama 1959. gada 20. aprīļa Eiropas padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās ietvaros. Civillietās – saskaņā ar Hāgas konvencijām, kas regulē tiesisko sadarbību civillietās jautājumos par dokumentu izsniegšanu, gan pierādījumu iegūšanā, gan bērnu aizsardzības jautājumos un citās jomās,” spriež Kols.
Līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās stājās spēkā 1995. gada 28. martā.
Tiesiskā palīdzība sevī ietver procesuālo darbību izpildi, piemēram, pušu, cietušo, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, lietisko pierādījumu nodošanu, kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu, to personu, kas izdarījušas noziegumu, izdošanu, tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, kā arī ziņu sniegšanu pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma par personu sodāmību.
Tāpat Līgums tiek piemērots bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, piemēram, nosakot kārtību sprieduma atzīšanai uzturlīdzekļu piedziņas lietās.
Lasiet arī: Krievija noraida ANO palīdzību plūdos cietušajiem
