Ziemeļu kaimiņvalsts valdošā koalīcija agrā otrdienas, 20.jūnijā, rītā “izdabūja cauri” Valsts domei (Riigikogu) 2 procentpunktu palielinājumu pievienotās vērtības nodoklim (PVN). No nākamā gada sākuma tā likme pieaug līdz 22%.
To Igaunijas parlamenta ārkārtas sesijas sēdē, pārvarot opozīcijas veikto balsojuma novilcināšanu, nobalsoja 58 valdības vairākuma deputāti [pavisam Rīgikogu ir 101 deputāts], ziņo šīs valsts sabiedriskais medijs ERR. Tāpat tika panākta akcīzes nodokļa celšanu alkoholam un tabakas precēm – tā likme nākamajos trijos gados augs par 5 procentpunktiem gadā. Par to nobalsoja “tikai” 57 deputāti.
Šis balsojums savukārt ļāva atteikties no plānotā akcīzes nodokļa palielināšana speciālajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimnieki [Tās likme joprojām būs 21 eiro par 1000 litriem]. Tāpat “kompensācijai” par šo nodokļu celšanu tiek palielināts iedzīvotājiem ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums.
Finanšu ministrs Marts Vērklaevs (Mart Võrklaev) parlamenta sēdē atzina, ka nodokļu izmaiņas nozīmēs cenu kāpumu. Taču viņš atgādināja: lai valdība pildītu Igaunijas apņemšanos palielināt savu aizsardzības budžetu [no 2 uz 3% no iekšzemes kopprodukta], ir nepieciešams atrast papildus 400–450 miljonus eiro.
Augs PVN likme drukātajiem medijiem – no 5 uz 9%.
Laikrakstu un žurnālu izdevēju protestam – atsaucoties uz preses brīvības apdraudējumu – valdība oponēja, ka 5% likme bija pagaidu risinājums kovidpandēmijas laikā. Tāpat tiks samazinātas nodokļu atlaides dažu citu nozaru uzņēmumiem. Vēl parlamenta darbā tiks galīgi balsots arī par nodokļu celšanu azartspēlēm un loterijām.
Disciplīna balsojumos par pavisam septiņiem likumprojektiem tika nodrošināta, izmantojot “šantāžu”, kas tika jau iemēģināta bērnu pabalstu koriģēšanā [par to – šeit]: tas tika sasaistīts ar koalīcijas deputātu uzticības apliecinājumu Kajas Kallasas (Kaja Kallas) valdībai. Ja, valdības parlamentāriešiem vēloties izvairīties no nepopulārā lēmuma, nodokļu izmaiņas netiktu pieņemtas, viņas kabinets kristu.
Nodokļu palielinājums kā neizbēgams solis budžeta līdzsvara glābšanai tika pieteikts, kad pēc Rīgikogu ievēlēšanas martā tika veidota jaunā valdība. Tad šī vēsts izsauca sašutumu ne tikai parlamenta opozīcijā, bet arī Igaunijas sabiedrībā, jo priekšvēlēšanu kampaņās un diskusijās valsts finanšu problēmas tika – balsotāju nesatraukšanai – pilnībā noklusētas. Tas tika novērtēts kā “politiķu melošana tautai”.
Lasiet arī: Visiem mopēdauto vadītājiem Igaunijā būs nepieciešama vadītāja apliecība
