Trešdien, 14. jūnijā, Igaunijas Valsts dome (Riigikogu) pēc ilgākas tās pozīcijas un opozīcijas stīvēšanās pieņēma grozījumus likumā, kas “samazina” pabalstus daudzbērnu ģimenēm. Šīs izmaiņas tika panāktas, tās pārvēršot par uzticības balsojumu reformistes Kajas Kallasas (Kaja Kallas) pavisam jaunajai valdībai.
Par balsoja 56 deputāti no valdošās koalīcijas, pret – 37 opozīcijas deputāti. [Pavisam Rīgikogu ir 101 deputāts.] Pabalstu “samazinājums” ir formāls, jo tie – priekšvēlēšanu gaisotnē iepriekšējās (arī Kallasas vadītas, bet citādā partiju sastāvā) valdības devīgi noteikti – vēl netika izmaksāti. No 2024.gada 1.janvāra
ģimenēm ar trijiem līdz sešiem bērniem valsts pabalsts būs 450 eiro mēnesī,
ar septiņiem un vairāk – 650 eiro. Tas ir attiecīgi par 200 eiro vairāk nekā līdzšinējais pabalstu apjoms, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR [vairāk – šeit].
Savukārt bērnam, kura uzturnaudas jeb alimentu maksātājs izvairās no sava pienākuma, valsts atbalsts dubultojas – no 100 uz 200 eiro. Bērnu pabalstu saņem vairāk nekā 163 tūkstoši Igaunijas ģimeņu, un to vidū ir 8 600 viena vecāka majsaimniecību un 23 900 daudzbērnu ģimeņu.
Pabalstu korekcija – tāpat kā citas valdības iniciatīvas – parlamentā saskārās ar sīvu un efektīvu opozīcijas pretdarbību jeb obstrukciju: novilcinot laiku ar ilgām un pat agresīvām debatēm, apsūdzot Kallasu un koalīciju ģimeņu dzīšanā nabadzībā, melos un patieso nodomu noklusēšanā; iesniedzot likumprojektam milzīgu – tūkstošiem – labojumu apjomu.
Valdošā vairākuma un opozīcijas attiecības kļuva tik nokaitētas, ka Igaunijas prezidens Alars Kariss (Alar Karis) jutās spiests uzstāties sabiedriskajā medijā ERR, lai sauktu likumdevējus pie kārtības [vairāk – šeit] un pieprasītu tiem kopā “rast risinājumu un virzīties tālāk”. Viņš politiķiem pārmeta neizpratnes un vilšanās radīšanu sabiedrībā un izteica sašutumu, ka Rīgikogu trībīnē skan politiskajai kultūrai nepieņemami apvainojumi.
Līdzīgi – sasaistot balsojumu par likumprojektu ar uzticības izteikšanu valdībai – Kajas Kallasas kabinetu veidojošā koalīcija plāno panākt iecerēto nodokļu palielināšanu (pievienotās vērtības nodokļa paredzēts celt no 20 uz 22%) vai jauna nodokļa ieviešanu automašīnām. To galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts aizsadzības izdevumus tās iekšzemes kopprodukta 3% apmērā.
Tāpat šādā veidā – ja grozījumus nepieņem, vai valdība krīt – Ģimenes likumu cer papildināt ar viendzimuma pāru tiesībām laulāties. Pret tām arī sīvi protestē opozīcija.
Valdības vadītāja, Rīgikogu “informācijas stundā” atbildot uz deputātu jautājumiem, atzina, ka viņai pašai nepatīkot celt nodokļus, un mierināja, ka valsts kopējais nodokļu slogs joprojām palikšot ierastajās 32–34% robežās.
Martā Rīgikogu deputātu 101 mandātus uz nākamajiem četriem gadiem sadalīja sešas partijas, kas pārvarējušas 5% barjeru. Liberālā Reformu partija uzvarēja, gūstot 37 deputātu vietas, un tās līdere Kallasa varēja veidot savu trešo valdību. Koalīcijā, ko pavisam balsta 60 deputāti, iesaistījās arī liberālā partija Igaunija 200 (Eesti 200) ar 14 mandātiem un Sociāldemokrātu partija ar deviņiem mandātiem
Populistiskā Igaunijas Konservatīvā tautas partija jeb EKRE ieguva 17 mandātus, uzņemoties visnesamierināmākās opozīcijas lomu. Centra partijai (Saskaņas veiksmīgāka līdziniecei) ir 16 deputātu, partijai Tēvzeme (Isamaa) – astoņi.
Lasiet arī: BNN fokusā | Kajas Kallasas trešā valdība darbu uzsāk, ceļot Igaunijas nodokļus
