Septiņas ar mediju darbu saistītas Latvijas nevalstiskās organizācijas kopīgā iesniegumā Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Ievai Brantei izsaka neuzticību Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Savukārt tās locekļi apstrīd sev izvirzītās pretenzijas.
Tās šajā vēstulē – kas publiski izplatīta ceturtdien, 15.jūnijā – pieprasa Saeimu atsaukt padomes pašreizējo sastāvu no amata pienākumiem, uzsverot, ka tā
sistemātiski pārkāpj savas pilnvaras un ierobežo neatkarīgu mediju darbu Latvijā.
Vēstules autori ir nodibinājums Ilgtspējas fonds, biedrība Baltijas Mediju izcilības centrs, Latvijas Žurnālistu asociācija, arodbiedrība Latvijas Žurnālistu savienība, Latvijas Reklāmas asociācija, biedrība Par legālu saturu, Latvijas Reģionālo mediju asociācija.
Organizācijas, “kuras ilggadīgi un aktīvi atbalsta Latvijas neatkarīgos medijus un to darbiniekus”, savā iesniegumā uzsver, ka pašreizējā NEPLP sastāva īstenotā prakse ir pretēja sabiedrības, tajā skaitā mediju interesēm. NEPLP nepamatoti iejaucas mediju radītajā saturā, rada nesamērīgus ierobežojumus to darbībai, graujot mediju neatkarību.
Tā vietā, lai padome nodrošinātu savus pamata uzdevumus – vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas diskusijas uzturēšanu medijos –, šī institūcija cenšas sodīt plašsaziņas līdzekļus. Turklāt sods medijiem tiek piemērots par godprātīgu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 24. panta ceturtās daļas ievērošanu – proti, medijiem savā darbā nodrošinot viedokļa apmaiņu ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti.
“Jāatzīst, ka NEPLP pašreizējais sastāvs konstanti rīkojas ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām, vēršoties pret medijiem un žurnālistiem, cenšoties ierobežot viņu tiesības uz vārda brīvību, un cenšoties ierobežot mediju tiesības darīt savu darbu. Padome, pārkāpjot savas pilnvaras, tiecas regulēt visu informācijas telpu.
Gadījums ar padomes piemēroto administratīvo sodu TVNET GRUPAI par it kā neatbilstošu vārda “deportācija” lietošanu ir pēdējais piliens, lai visas vadošās un aktīvi strādājošās mediju organizācijas mobilizētos aizsargāt vārda brīvību Latvijā, novēršot jebkādas cenzūras pazīmes Latvijas mediju vidē.
Jau ilgstoši neesam sadzirdēti, taču šis gadījums pielicis treknu punktu mūsu iecietības mēram. Demokrātiskas sabiedrības pamats ir mediju neatkarība, kas, NEPLP padomes sastāva rīcības dēļ, tiek bīstami sašķobīts. Tāpēc ir vajadzīgi tūlītēja rīcība – tūlītēji lēmumi un pārmaiņas,” kopienas iniciatīvas vārdā uzsver Baltijas Mediju izcilības centra direktore Gunta Sloga.
Iesniegumā arī norādīts, ka NEPLP pašreizējā sastāva lēmumi un darbības, ierobežojot un apdraudot vārda brīvību, ir radījušas vairākas negatīvas sekas, tai skaitā satura apjoma un programmu skaitu samazinājumu. Tāpat NEPLP pašreizējā sastāva rīcība, vēršoties pret vārda brīvību un attiecīgi iedibinot cenzūru, grauj Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu un reputāciju, uz ko norāda arī Pasaules preses brīvības indeksā paustās bažas par Latvijā esošā normatīvā regulējuma radīto brīvu uzskatu paušanas ierobežojumu.
Vienlaikus iesniegumā Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam un Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Ievai Brantei organizācijas aicina rast iespēju tikties, lai diskutētu par NEPLP regulējuma izmaiņām, lai nākotnē nodrošinātu padomes darbību un lēmumu caurskatāmību, tādējādi strādājot atbilstoši labas pārvaldības principiem un demokrātiskas sabiedrības interesēs.
Patlaban NEPLP darbojas tās priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, padomes locekļi Ieva Kalderauska, Ilva Milzarāja un Andis Plakans. Viņi operatīvi – pusstundu pēc mediju organizāciju paziņojuma publiskošanas – izplatīja relīzi ar savas nostājas tikpat kategorisku skaidrojumu:
“Vairāku organizāciju izplatītais aicinājums Saeimai atlaist neatkarīgu mediju regulatoru – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) – ir pilns ar nepatiesiem un absurdiem apgalvojumiem un pārmetumiem. Daudzus aicinājumā ietvertos apgalvojumus vispār ir neiespējami komentēt, taču atbildēsim uz to, ko varam.
Pirmkārt, tiek apgalvots, ka NEPLP vainojama pie Latvijā izplatāmo programmu skaita samazinājuma. Jā, programmu skaits Latvijā pērn samazinājās, bet tikai tādēļ, ka NEPLP
aizliedza vairāk nekā 100 ar terorismu atbalstošo Krieviju saistītu programmu izplatīšanu.
Pārmest NEPLP Krievijas kanālu izplatīšanas ierobežošanu, turklāt, ja to pieprasa likums saistībā ar nepieciešamību aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, ir vienkārši amorāli.
NEPLP nebija iespēju rīkoties citādi, un Latvijas informatīvā telpa pēc tās attīrīšanas no Krievijas propagandas programmām kļuva daudz drošāka. Šobrīd neviens nepateiks, kādā Latvijā mēs dzīvotu, ja šie lēmumi, kas samazināja programmu skaitu, netiktu pieņemti.
Otrkārt, tiek apgalvots, ka NEPLP ir rīkojusies ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām. Tie ir klaji meli, tādu faktu nav, NEPLP nekad nav rīkojusies ārpus savas likumā noteiktās kompetences, un arī no izplatītā paziņojuma ir neiespējami saprast, kādēļ kaut kas tāds tiek apgalvots. Tāpat aicinājumā teikts, ka NEPLP ir piesavinājusies tiesības regulēt visu informatīvo telpu.
Kaut ko vēl absurdāku par šādu apgalvojumu izdomāt ir grūti,
un šo pat nav iespējams komentēt vai kaut kā vērtēt.
NEPLP regulāri komunicē ar nozari, pēdējā tikšanās ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, kura apvieno lielāko daļu NEPLP regulējamās nozares dalībnieku, notika 1.jūnijā. Vienlaikus pēdējā gada laikā gan padomes locekļu, gan sekretariāta darbinieku līmenī notikušas neskaitāmas tikšanās gan ar nozares asociāciju pārstāvjiem, gan individuāli ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Par to, ka NEPLP lēmumi grauj Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu un reputāciju – NEPLP
bija pirmais regulators Eiropas Savienībā, kurš pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nekavējoties pieņēma lēmumus aizliegt Krievijas un ar to saistītu televīzijas programmu izplatīšanu. Pēc tam mums sekoja vairākas citas valstis.
Šos lēmumus par tiesiskiem un pilnībā saderīgiem ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir atzinusi arī Eiropas Komisija. NEPLP lēmumus par pamatu savējiem ņēma arī citas Eiropas Savienības valstis un, nē – Krievijas propagandas ierobežošana un slēgšana nekādā veidā negrauj Latvijas tēlu un reputāciju.
NEPLP ir neatkarīgs mediju regulators, un aicinājumi Saeimai aktīva informatīvā kara apstākļos to vājināt un mazināt tā funkcijas, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un informatīvās telpas drošību kā valsts prioritāti, ir pretēji apstākļiem un situācijai, kurā esam. Turklāt regulatora neatkarība ir nostiprināta Eiropas Savienības līmenī, un jebkuri centieni to vājināt ir nepieņemami.”
Lasiet arī: VDD nesaskata nozieguma sastāvu Rosļikova izteikumos mediju portāla raidījumā
