Šveices valdības pārstāvis tirdzniecības jautājumos, vēstnieks Dominiks Paravicini un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pirmdien, 19.jūnijā svinīgi parakstīja Latvijas un Šveices sadarbības programmas otrā perioda ietvarlīgumu, kas paver durvis Šveices atbalsta ieplūšanai Latvijas ekonomikā fokusētās jomās, informē Finanšu ministrijā (FM).
Tādejādi plānots turpināt stiprināt Latvijas- Šveices sadarbības programmas pirmā perioda veiksmīgo divpusējo sadarbību.
FM norāda, ka līdz 2029.gada decembrim Latvija saņems Šveices finansējumu 42,4 miljonus eiro.
Plānots, ka šajā laikā tiks atbalstītas četras programmas – Lietišķā pētniecība, Darba vidē balstītas mācības un izglītība, Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā un Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija.
Lietišķajā pētniecībā tiks attīstīta pētniecības kapacitāte un veicināta Latvijas un Šveices sadarbība inovatīvu materiālu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un viedās enerģētikas jomās.
Profesionālajā izglītībā un darba vidē balstītās mācībās tiks pilnveidots darba vidē balstītu mācību modelis
(t.sk. digitālie mācību līdzekļi) un izveidots skolu audzēkņu eksaminācijas modelis (pilotēts 2-3 nozarēs), kā arī sagatavoti jauni profesionālās izglītības pedagogi.
Šveices – Latvijas sadarbības programmas ietvarlīgums paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) 2024.-2029.gada periodā apgūt 24,8 milj. eiro.
Plānots, ka tādejādi tiks īstenotas divas Latvijas ekonomikas izaugsmei nozīmīgas programmas: zinātnes un inovāciju sadarbībai, kā arī darba vidē balstītu mācību pilnveidošanai.
“Globālais inovāciju indekss liecina, ka Šveice kopš 2015.gada saglabā inovāciju līdera pozīciju pasaulē.
Tāpēc ir loģiski, ka mūsu sadarbība attīstās zinātnes un inovāciju jomā, profesionālajā izglītībā, lietišķā pētniecībā un darba vidē balstītas mācībās. Šveices pieredzes pārņemšana ir it īpaši aktuāla valdībai, kuras galvenais mērķis ir sasniegt mūsu valsts un pilsoņu labklājību caur Latvijas ekonomikas struktūras transformāciju,” pauda Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Plānots, ka Valsts izglītības satura centram (VISC) tiks uzticēts īstenot programmu Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā ar finansējumu indikatīvi 12 352 941 euro.
Šī programma veicinās darba vidē balstītu mācīšanos, veidojot ciešu saikni ar nozares un prasmju izpēti.
Tas nozīmēs, ka izglītojamie apgūs praktiskās un tehnoloģiskās iemaņas uzņēmumos, bet teorētiskās zināšanas – profesionālās izglītības iestādēs. Vienlaikus programma ieviesīs arī nozaru eksaminācijas centrus vairākās profesijās un nodrošinās mūsdienīgus digitālos mācību līdzekļus un saturu.
Otrā IZM programma ir Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģija”ar finansējumu indikatīvi 12 352 941 euro, tai skaitā 15% valsts budžeta līdzfinansējumu.
Programma sastāv no diviem komponentiem – projekts Inovatīvo materiālu jomā, ko īstenos Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Šveices Federālās materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratorijas (EMPA), iesaistot attiecīgās nozares un akadēmisko aprindu ieinteresētās persona.
Otra programma ir projekts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un viedās enerģijas jomā, ko īstenos Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu un iesaistot attiecīgās nozares un akadēmisko aprindu ieinteresētās personas.
Lielākie praktiskie ieguvumi no otrās programmas būs īpaši augstas veiktspējas betona pētījumi un 3D drukājamā betona sastāva un ilgtspējas uzlabošana, izmantojot lokāli pieejamos minerālus, kā arī veicināta Latvijas pāreja uz atjaunojamo enerģiju, uzlabojot enerģijas uzkrāšanas efektivitāti.
Bērnu vēža aprūpes attīstībā Latvijā tiks pilnveidota slimību diagnosticēšanas un personalizētas ārstniecības pieeja, izveidojot uzraudzības sistēmu ilgtermiņa atbalstam bērniem, kuri pārslimojuši onkoloģisku saslimšanu, ko vēlāk varēs attīstīt pieaugušo onkoloģisko un reto slimību pacientiem.
Vēsturiski piesārņoto vietu sanācijā tiks nodrošināta nacionālas nozīmes sanācija Aizkraukles teritorijā agrākās dzelzsbetona ražotnes vietā, novēršot turpmākā piesārņojuma emisiju gruntsūdeņos un Daugavā.
“Mēs esam pārliecināti, ka Šveices-Latvijas sadarbības programma radīs ilgstošas un auglīgas partnerattiecības un sasniegs lielus panākumus,” uzsvēra Paravicini.
Savukārt Ašeradens norādīja, ka pateicoties otrajam ES un Šveices saprašanas memorandam, kas paredz Šveices finansējumu vairāk nekā 1 miljarda eiro apmēra novirzīt atsevišķu ES dalībvalstu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai.
“Latvijai ir gan pieeja daļai no Šveices investīcijām, gan iespēja aprobēt unikālās Šveices zināšanas. Esmu pateicīgs Šveices partneriem par iespēju kopīgi investēt abām pusēm prioritārajās jomās, nodrošinot pieredzes un zināšanu apmaiņu,” atzina finanšu ministrs.
Lasiet arī: Ašeradens: Kariņš neatkāpsies no sarunām ar partijām
