Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā no šī gada 24.jūnija palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tai skaitā arī Latvijas muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu, norāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.
VID norāda, lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu.
Jaunā sankciju pakete arī ietver aizliegumus, izmantot aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju.
Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma.
Aptuveni 70 % no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu.
VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda, ka pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju bija redzams, ka strauji pieauga eksporta sūtījumu skaits uz Centrālāzijas valstīm.
” Analizējot datus, secinājām, ka tas ir viens no veidiem, kā tiek apietas sankcijas – daļā gadījumu preces varētu būt nogādātas nevis uz galamērķa valsti, bet uz Krieviju. Pateicoties Eiropas Komisijas (EK) aktīvam darbam kopā ar ES dalībvalstīm, tagad ir rasti papildu risinājumi, kas palīdzēs arī Latvijas muitai nepieļaut sankciju negodprātīgu apiešanu,” skaidro Zukuls.
Papildus jaunie sankciju regulas grozījumi skar pārvadātājus, jo no šī gada 24. jūnija ne trešo valstu, ne arī ES dalībvalstu uzņēmumiem piederošie vilcēji vairs nevar pārvietot kravas ar Krievijā reģistrētām puspiekabēm un piekabēm.
Pārejas periodā līdz šī gada 30.jūnijam ir atļauts pabeigt iesāktos pārvadājumus ES, kā arī atgriezt piekabes un puspiekabes Krievijā.
Tāpat ar jaunajiem grozījumiem sankciju regulas pielikumos plānots, noteikt arī aizliegumu eksportēt (izvest uz Krieviju) arī citas preces, piemēram, vieglās automašīnas, kuru vērtība nepārsniedz 50 000 eiro (nav luksusa prece), jaunas vai atjaunotas riepas autobusiem un kravas automašīnām, transportieru lentes vai dzensiksnas, iekārtas gumijas vai plastmasas apstrādei vai šo materiālu izstrādājumu ražošanai, kravas transporta līdzekļi u.c.
Attiecībā uz šīm precēm noteikts pārrejas periods, kurā aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 25. septembrim, kas noslēgti pirms 2023. gada 24. jūnija, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.
Ar grozījumiem sankciju regulējumā paredzēts arī mehānisms, kā nākotnē liegt noteiktu preču eksportu uz konkrētu trešo valsti, ja tiek konstatēti pastāvīgi augsti riski sankciju apiešanā un valsts atsakās sadarboties ar ES apiešanas novēršanā.
No 2022.gada marta līdz pagājušā gada beigām VID Muitas pārvalde 3257 gadījumos liedza piemērot muitas procedūras kravām ar sankcijām pakļautām precēm.
Saistībā ar sankciju pārkāpumiem pērn VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsāka 114 kriminālprocesus.
2023.gada pirmajos piecos mēnešos muita ir aizliegusi noformēt muitas procedūras 1680 gadījumos; par sankciju pārkāpumiem uzsākti 56 kriminālprocesi.
Lasiet arī: ES lauksaimniecības nozares atbalstam piešķirti 430 miljoni eiro
