Dove ziepju un Magnum saldējuma ražotājs aizstāvējis savu lēmumu turpināt darbību Krievijā pēc tam, kad tā jau vairāk nekā gadu izvērš asiņainu karadarbību Ukrainā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Koncerns Unilever paziņojis, ka aiziešana no Krievijas tirgus neesot tik vienkārša, jo gadījumā, ja uzņēmums pārtrauks ražošanu, tā aktīvus pārņems valsts. Paziņojums seko informācijai, ka
uzņēmums ik gadu papildina Krievijas ekonomiku ar 579 miljoniem mārciņu.
Morālā izvērtējuma aģentūra (Moral Rating Agency) apsūdzējusi uzņēmumu par Krievijas agresijas atbalstīšanu, un tās dibinātājs Marks Diksons (Mark Dixon) sacījis: “Unilever jāpārstāj slēpties aiz bilances izklājlapām un attaisnojumiem, un jāskatās acīs patiesībai: saldējuma pārdošana ļauj Putinam samaksāt par lodēm.”
Daudzi rietumvalstu uzņēmumi, no Apple līdz džinsu ražotājam Levi’s, pēc kara sākuma pameta Krievijas tirgu. Daži pārtrauca darbību Krievijā ētisku apsvērumu dēļ, citi tāpēc, ka sankcijas apgrūtināja darbu agresora teritorijā.
Tomēr daži uzņēmumi turpina ražošanu un tirdzniecību Krievijā, piemēram, ASV patēriņa preču gigants Procter & Gamble,
kas gan ziņojis par samazinātu darbības apjomu.
Unilever informējis, ka pārtraucis eksportu uz Krieviju un importu no tās, un tur vairs nereklamē savus produktus. Krievijā tiekot pārdotas tikai pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtika un higiēnas produkti.
Runājot ar BBC, Unilever atsaucās uz paziņojumu februārī: “Mēs saprotam, kādēļ mūs aicina pamest Krieviju. Mēs gribam uzsvērt, ka mēs nemēģinām pasargāt vai vadīt mūsu uzņēmējdarbību Krievijā. Tomēr tādiem uzņēmumiem kā Unilever, kuru klātbūtne valstī ir ievērojama, aiziešana nav tik vienkārša.”
Uzņēmums Krievijā nodarbina apmēram trīs tūkstošus darbinieku, un norādīja, ka gadījumā, ja tas aizietu no Krievijas, zīmolus pārņemtu un turpmāk ražotu valsts. Unilever neesot izdevies atrast veidu, kā aiziet no Krievijas tā, lai neciestu uzņēmuma darbinieki un valsts negūtu no aiziešanas labumu. Neesot iespējams nevainojams variants, un
šobrīd vislabākais veids esot turpināt darbību ar “stingriem ierobežojumiem”.
Jūlija sākumā kritiku par tirdzniecību ar Krievijas gāzi gadu pēc tam, kad tika solīts aiziet no Krievijas energoresursu tirgus, saņēma arī Shell. Naftas gigants paziņojis, ka darījumi ir saistīti ar ilgtermiņa līgumiem un nepārkāpj sankciju nosacījumus.
Lasiet arī: Lielākā daļa rietumvalstu uzņēmumu turpina darbību Krievijā
