Ukraina vēlējās, lai šī gada NATO samits noslēgtos ar skaidru paziņojumu, ka tā kļūs par alianses dalībvalsti uzreiz pēc kara beigām, tomēr tas nav īstenojies, raksta Politico.
Nedēļām ilgi Ukrainas amatpersonas aicinājušas sabiedrotos ASV un Eiropā izteikt skaidru piedāvājumu, kad un kā Ukraina var kļūt par NATO dalībvalsti. Otrdien, 11.jūlijā, publiskotajā paziņojumā tas neparādās, tā vietā teikts, ka “mēs būsim gatavi pagarināt ielūgumu Ukrainai, kad tam piekritīs visi sabiedrotie un būs izpildītas visas prasības”.
Tas sarūgtinājis Kijivu, kas aizkulisēs virmoja dusmās, kamēr ASV un Vācija izturēja spiedienu un atturējās sniegt Ukrainai skaidrus solījumus. Īpašu iespaidu atstājusi vājā atsauce uz nosacījumiem dalībai. Ukrainas augstākās amatpersonas vērsās pie Vašingtonas un Berlīnes, lai darītu zināmu savu nepatiku, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publicēja aizkaitinātu ierakstu mikroblogošanas vietnē Twitter, kurā norādīja, ka ziņojuma teksts ir kas “nepieredzēts un absurds”.
Viņa ieraksts izraisīja dusmu vētru.
Ukraiņi izrādīja neapmierinātību ar to, kā strādā NATO, un sacīja, ka rodas sajūta par reāla dialoga trūkumu.
Skarbā kritika, ar ko Zelenskis dalījās sociālajos tīklos, apmulsināja pat tuvākos Kijivas atbalstītājus, kas to redzēja kā kaitējošu politiski jutīgo diskusiju laikā. Kāda augsta līmeņa ziemeļvalstu amatpersona sacīja: “Mēs uztveram šo ierakstu Twitter kā neveiksmīgu vilšanās izpausmi.”
Trešdien, 12.jūlijā, visi pielika pūles, lai mazinātu spriedzi. Amatpersonas uzsvēra palīdzības paketes apjomu, ko NATO līderi vienojušies sniegt Ukrainai, tostarp arī vairāku gadu programmu, lai palīdzētu ukraiņiem pāriet uz rietumu standartam atbilstošu bruņoto spēku sistēmu un NATO–Ukrainas padomes izveidi.
Kā žests, kam jāapliecina rietumvalstu valdību atbalsts Ukrainai, nākusi G7 valstu deklarācija par ilgtermiņa drošības garantijām Ukrainai. Tas nozīmē divpusējas vienošanās par drošības atbalstu, apmācībām un cita veida palīdzību. Kāda amatpersona sacīja:
“Es ticu, ka palīdzības pakete Ukrainai ir labs un stabils pamats tuvākām attiecībām ceļā uz dalību aliansē.”
Tikmēr Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka NATO nevajadzētu apmācīt karavīrus un sniegt citu militāro atbalstu, tā vietā jākoncentrējas uz miera sarunām: “Ungārijas pozīcija nav mainījusies, tā vietā, lai dotu Ukrainai ieročus, mums jādod tai miers. Ir nepieciešams pamiers, un kara vietā pēc iespējas ātrāk jāsākas miera sarunām. Ungārijas pozīcija ir skaidra, karš notiek mums kaimiņos un ir apdraudēti tūkstošiem Ungārijas iedzīvotāju, jo īpaši Piekarpatijā dzīvojošie ungāri. Ungārija uzstāj, ka NATO nevajadzētu mainīt pozīciju. NATO ir militārās aizstāvības alianse, tā tika izveidota, lai pasargātu dalībvalstis, nevis veiktu militāras darbības citu valstu teritorijā.”
Viktor Orbán at the #NATOSummitVilnius calls on NATO countries to stop supplying weapons to Ukraine, to stop training Ukrainian soldiers and to start peace talks as soon as possible. pic.twitter.com/k7roBNU2Eh
— NEXTA (@nexta_tv) July 12, 2023
Kremlis savukārt izrādījis dusmas par G7 rīcību, un paziņojis, ka šāds solis ir kļūda un var būt ļoti bīstams. Krievijas agresija, kam bija jākļūst par veidu, kā atturēt NATO no paplašināšanās, izrādījies vienojošs spēks.
Tuvojoties samita noslēgumam, dažādu valstu amatpersonas norādījušas, ka
Ukrainas prezidenta ieraksts Twitter neko nav mainījis, un ir viegli saprast viņa sašutumu.
Francijas aizsardzības ministrs Sebastjans Lekornu (Sébastien Lecornu) piebildis, ka ir jāiztēlojas sevi Zelenska vietā, īpaši ņemot vērā, ka NATO samitā Bukarestē 2008.gadā tika dots nekonkrēts solījums, ka Ukraina ar laiku būs alianses dalībvalsts.
Francijas prezidentam Emanuelam Makronam (Emmanuel Macron) samits bija iespēja parādīt nelokāmu atbalstu Ukrainai, jo īpaši pēc tam, kad Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis pēc viņa pretrunīgajiem izteikumiem mēnešiem ilgi Makronu redzējušas kā Maskavas aizstāvi. Makrons trešdien, 12.jūlijā, sacīja, ka Zelenskim ir visas tiesības būt prasīgam.
Arī no Ukrainas puses 12.jūlijā bija saklausāms, ka trešdienas sarunas ir uzlabojušas noskaņojumu. Ukrainas amatpersona sacīja: “Tikšanās ar NATO līderiem bija tiešām labas.”
Valsts esot saņēmusi skaidrus signālus, ka tās dalība NATO nekļūs par kaulēšanās punktu alianses sarunās ar Krieviju,
un tieši tas esot bijis tas, no kā Ukraina baidījusies.
Arī pats Zelenskis, kurš Viļņā apmeklēja pirmās NATO-Ukrainas padomes tikšanās, tiekoties ar presi, bija pozitīvi noskaņots, tomēr arī norādīja, ka savu nostāju nav mainījis. “Vissvarīgākais ir tas, lai mums būtu kopējs viedoklis par nosacījumiem kad un ar kādiem nosacījumiem Ukraina pievienojas NATO – varbūt ne viss ir izrunāts, bet man ir ļoti būtiski, lai tas balstītos uz drošību,” sacīja prezidents.
Ukrainas prezidents piebilda, ka Ukraina neatteiksies ne no viena savas teritorijas centimetra, un neatdos pat ciematus, kuros ir kaut viens iedzīvotājs.
Runājot ar klātesošajiem Viļņā 12.jūlija vakarā, ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) uzsvēra, ka rietumi atbalsta Kijivu: “Mēs nesvārstīsimies. Es to domāju nopietni. Mūsu apņemšanās Ukrainas priekšā nemazināsies.”
Lasiet arī: Baidens: Putins kļūdījās, domājot, ka ar karu Ukrainā sagraus NATO vienotību
