Tādu secinājumu, balstoties sev pieejamos datos, pauž SEB banka. Kaut bankas karti bērnam var noformēt jau no septiņu gadu vecuma, bankas informācija liecina, ka bērni Latvijā visbiežāk savu norēķinu karti saņem 16 gadu vecumā.
Līdzīgi ir arī Lietuvā, kur šis vecums ir 15 gadi. Savukārt Igaunijā bērni pie savas maksājumu kartes tiek jau agrāk – tur viņiem karte visbiežāk tiek noformēta jau 12–13 gadu vecumā.
Lietuvā no visiem karšu lietotājiem vecumā līdz 18 gadiem vien 6% ir bērni vecumā no 7 līdz 9 gadiem. Arī Latvijā tikai katrs devītais no karšu lietotājiem ir vecumā no 7 līdz 9 gadiem. Savukārt Igaunijā bērni no 7 līdz 9 gadiem veido gandrīz ceturto daļu no visiem karšu lietotājiem vecumā līdz 18 gadiem.
Atšķirības karšu izmantošanas biežumā bērnu vidū Baltijā nav krasas, taču var secināt, ka jaunieši Lietuvā, maksājot ar kartēm, iztērē lielākas summas, savukārt bērni Latvijā ir taupīgākie. Piemēram, Lietuvā bērni vecumā no 7 līdz 9 gadiem vidēji mēnesī veic piecus pirkumus, iztērējot nedaudz virs 18 eiro, bet Latvijā bērni veic vidēji četrus pirkumus, iztērējot ap 12 eiro.
Vecāki bērni karti izmanto aktīvāk – vecumā no 13 līdz 15 gadiem tiek veikti no 10 (Igaunijā) līdz 12 (Latvijā un Lietuvā) pirkumiem mēnesī. Arī iztērētā summa ir augstāka – ap 46 eiro mēnesī Igaunijā, 40 eiro Latvijā un 50 eiro Lietuvā.
16–17 gadu Vecumā bērni veic vidēji 20 pirkumus mēnesī par ~100 eiro.
Bērni Latvijā un Igaunijā biežāk ar karti maksā dažādos veikalos, savukārt Lietuvā bērni daudz biežāk izmanto bankas karti ēdināšanas iestādēs, tostarp skolu ēdnīcās.
Kabatas naudu bērniem vecumā no 7 līdz 12 gadiem vecāki visā Baltijā pārskaita vidēji reizi vai divas mēnesī. Bērniem 13–15 gadu vecumā naudu vecāki pārskaita vidēji 2–3 reizes mēnesī. Jaunieši 16–17 gadu vecumā saņem vidēji ap pieciem naudas pārskaitījumiem mēnesī – tie ir gan vecāku dotā kabatas nauda, gan ieskaitījumi no draugiem.
Lai gan iemaksu skaits ir ļoti līdzīgs, summas ir dažādas gan vecuma grupās, gan salīdzinot valstis. Vidējā mēnesī saņemtā summa visās vecuma grupās ir zemākā Latvijā, bet augstākā – Lietuvā. Piemēram, bērni līdz 9 gadu vecumam Latvijā vidēji saņem ap 15 eiro, Igaunijā – ap 35 eiro, bet Lietuvā – ap 60 eiro mēnesī. Savukārt jaunieši (16–17 gadi) vidēji mēnesī saņem ap 135 eiro Latvijā, ap 160 eiro Lietuvā un ap 180 eiro Igaunijā. Šī ir vienīgā vecuma grupa, kurā bērni Lietuvā saņem mazāk, nekā citā valstī.
Bērnu norēķinu kartes kļūst arvien izplatītākas, piemēram, Latvijā pērn tika noformēts par 52% vairāk bērnu karšu kā pirms gada. Karte palīdz vecākiem sekot līdzi bērnu tēriņiem un nepieciešamības gadījumā jebkurā brīdī ātri un ērti pārskaitīt naudu. Savukārt bērniem tā ir pirmā patstāvīgā pieredze sadarbībā ar banku, kā arī iespēja iemācīties rīkoties ar tehnoloģijām, kas noderēs nākotnē.
SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte atgādina: bērniem līdz 18 gadu vecumam bankas pakalpojumi ir pieejami bez maksas. “Jo ātrāk bērns gūs šādu pieredzi, jo patstāvīgāks un atbildīgāks viņš būs savos finanšu lēmumos,” uzsver banķiere.
Lasiet arī: Jaunas SEB bankas maksājuma kartes klienti varēs saņemt Omniva pakomātos
