Lietuvai nevajadzētu investēt Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”, kamēr šis uzņēmums, kas saskaras ar finansiālām grūtībām, nestrādās rentabli, piektdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
“Uzņēmumam ir jāpieņem ļoti radikāli lēmumi, lai samazinātu izmaksas un palielinātu rentabilitāti. Un kamēr šādu garantiju nebūs, es uzskatu, ka nebūtu pārāk atbildīgi dot kādus dāsnus solījumus – kamēr mēs neredzēsim, kā tiks nodrošināta uzņēmuma atdzimšana (..) no pelniem un tā rentabla darbība,” žurnālistiem Viļņā teica Nausēda.
“Mums ir jāizvērtē visi finanšu aspekti, visi ar to saistītie riski, jo uzņēmuma situācija nav vienkārša,” sacīja Nausēda, atbildot uz jautājumu, vai Lietuvai būtu jāapsver priekšlikums par “airBaltic” akciju iegādi, ja tāds tiktu saņemts.
Nausēda uzsvēra, ka Lietuva ir ieinteresēta Latvijas “airBaltic” sekmīgā darbībā, lai Lietuvas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusgadā uz valsti būtu ērti aizlidot, pateicoties pēc iespējas lielākam lidojumu skaitam.
“Būs daudz darba, daudz braucienu, un tādēļ ērta satiksme ir ļoti svarīgs aspekts,” norādīja Lietuvas prezidents.
Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs ceturtdien vizītes laikā Rīgā teica, ka, ja no Latvijas tiktu saņemts priekšlikums, Lietuva apsvērtu iespēju iegādāties daļu “airBaltic” akciju, taču ņemot vērā visus argumentus un pirmām kārtām savas intereses.
LETA jau ziņoja, ka Saeima ceturtdien, 20. augustā, galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz valsts iespējamu dalību Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stabilizēšanā, tostarp iespējamu dalību “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, kā arī esošo obligāciju 50 miljonu eiro apmērā kapitalizāciju.
Pieņemtais likums paredz valdībai deleģējumu valsts iespējamai dalībai “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.
Tāpat paredzēts veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā varēs pārvērst “airBaltic” kapitāldaļās.
Paredzēta arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšana no augusta beigām līdz šā gada beigām. “airBaltic” līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” obligāciju turētāji šonedēļ atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.
Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.
Vienlaikus jautājums par “airBaltic” plānoto 225 miljonu eiro starpfinansējuma piesaisti pirmdien, 17. augustā, obligacionāru sapulcē netika skatīts, jo tas nebija iekļauts darba kārtībā.
Jau ziņots, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas, tajā skaitā likviditātes uzlabošanai, paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.