Kopš Ķīnas augstākās amatpersonas sasauca ārkārtas tikšanos un no amata atstādināja ārlietu ministru Cjiņu Ganu, informācija sākusi pazust arī no Ārlietu ministrijas mājaslapas, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Lai gan daļa no informācijas pēc dažām dienām atjaunota, 57 gadus vecā Cjiņa vārds nav atrodams bijušo ministru sarakstā, un vairākas dienas mēģinājumi atrast informāciju par viņu Ķīnas Ārlietu ministrijas mājaslapā tika atgriezti ar paziņojumu, ka šāds vārds nav atrasts.
Bijušais ministrs nav redzēts jau vairāk nekā mēnesi. Ministrija jūlija vidū skaidroja, ka ministrs nepiedalās publiskos pasākumos veselības sarežģījumu dēļ. Vēlāk šī informācija pazudusi no oficiālajiem paziņojumiem, un skaidrojumam arī neizdevās novērst spekulāciju vilni ne vien par ministra likteni, bet arī par to, kādu iespaidu notiekošais atstāj uz personu, kas atbalstīja ministra spožo uznācienu – Ķīnas prezidentu Sji Dzjinpiņu.
Tagad ārlietu ministra pienākumus pilda pieredzējušais diplomāts Vans Ji, bet nav sniegts skaidrojums pēkšņajām pārmaiņām.
Ārlietu ministrijas pārstāve ceturtdien, 27.jūlijā, sacīja, ka Pekina drīzumā sniegs informāciju par Cjiņu, un iestājas pret kaitnieciskām runām. Tā bija atbilde žurnālistam, kas jautāja par Cjiņa atcelšanas caurspīdīgumu.
Cjiņa neparasti ilgā un neizskaidrojamā prombūtne, strauji aprautā atrašanās amatā un citas dīvainības, piemēram, informācijas izmaiņas ministrijas mājaslapā, nozīmē, ka turpinās virmot spekulācijas.
Ārvalstu attiecību padomes vecākais pētnieks Ians Džonsons (Ian Johnson) sacīja: “Patiesība ar laiku nāks gaismā, tā tas Ķīnā parasti notiek, lai gan dažkārt tam vajag mēnešus vai gadus, tomēr veids, kā viņš tika atstādināts, liek domāt, ka tas nebija veselības iemeslu dēļ.”
Pekinas politiskais analītiķis Vu Cjans sacīja, ka viņš pārliecinoši izslēdz veselības problēmas kā iemeslu notikušajam.
Ja runa būtu par veselības problēmām, Cjiņam tiktu iecelts aizvietotājs, nevis ministrs atstādināts.
Cjiņs amatā atradās vien pusgadu – no 2022.gada decembra.
Ķīnā jau ne reizi vien amatpersonas pazudušas no sabiedrības acīm, un pēc tam cītīgi dzēstas no kolektīvās atmiņas. Vēstures mainīšanai un pielāgošanai Ķīnā ir desmitgadēm ilgas tradīcijas.
Tiesa, Cjiņa lieta ir tālu no pilnīgi saprotamas un skaidras. Lai gan Ķīnas Tautas kongresa Pastāvīgajai komitejai ir tiesības atņemt Cjiņam valsts padomnieka statusu (kas ir augstāks amats par ministru), tā to nav izdarījusi. Saskaņā ar kāda aculiecinieka Reuters teikto, bijušā ministra portrets joprojām redzams pie sienas Ķīnas vēstniecībā ASV. Turklāt, kā norāda eksperti,
Cjiņs pavisam nesen izgājis pamatīgu vētīšanas procesu pirms stāšanās amatā.
Cjiņs amatā nonāca neierasti strauji, un ar prezidenta Sji palīdzību. Sji apgāja standarta procesu, kur esošie un bijušie politiskie līderi balso par potenciālajiem kandidātiem, pirms kandidātu saraksts tiek nodots balsošanai partijā. Tā vietā prezidents personīgi izvēlējās kandidātus.
