Zviedrijā veikts pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts mamogrāfijas izmeklējumos spēj diagnosticēt krūts vēzi par 20% precīzāk nekā ierastā ārstu veiktā analīze, raksta Politico.
Pētījums pirmo reizi apskata mākslīgā intelekta lietojumu krūts vēža skrīningā, un notiek laikā, ka tehnoloģijas mainās, un aktualizēts arī jautājums par to kontroli.
Medicīnas izdevumā Lancet Oncology otrdienas, 1.augusta, pēcpusdienā publiskotie sākotnējie rezultāti atklājuši, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību veikta mamogrāfijas rezultātu analīze, kurā piedalās viens vai divi radiologi, ir tikpat sekmīga, kā divu radiologu veiktais izvērtējums, un atklāti pat par 20% vairāk vēža gadījumu.
Ievērojami samazinājies arī laiks, kas jāvelta izmeklējumu pārskatīšanai – līdz 44%.
Izmēģinājums Zviedrijā joprojām turpinās, un tajā līdz šim piedalījušās vairāk nekā 80 tūkstoši sieviešu. Pusei dalībnieču rezultātus pārskatīja tikai divi radiologi, savukārt otrai pusei mamogrāfijas rezultātu analīzi veicis radiologs un mākslīgais intelekts. Izņēmums bija gadījumi, kad mākslīgais intelekts uzrādījis īpaši augstu risku – tad piesaistīts arī otrs diagnostikas speciālists.
Rezultāti publiskoti laikā, kad īpaši pieaugusi sabiedrības interese par iespējām un draudiem, ko mākslīgais intelekts rada medicīnai un pasaulei kopumā. Medicīnā arvien biezāk tiek pielietotas mākslīgā intelekta iespējas, tomēr tajā pašā laikā pastāv bažas par to, kā šajā vidē tiek “apmācīti” un pārbaudīti algoritmi, tāpat satraukumu rada iespējamie aizspriedumi un pārāk nopietnas diagnozes “pierakstīšana”.
Eiropas Savienība plāno striktāku regulējumu mākslīgā intelekta lietošanai, un Eiropas Zāļu aģentūra izvērtē tehnoloģiju izmantošanas riskus un priekšrocības zāļu izstrādē.
Raksta vadošā autore Kristīna Longa (Kristina Lång) no Lundas Universitātes Zviedrijā gan norādījusi, ka, par spīti pozitīvajiem rezultātiem,
sākotnējā informācija vēl nav pietiekama, lai pati par sevi apstiprinātu mākslīgā intelekta lietošanu
mamogrāfijas rezultātu interpretācijā. Longa un kolēģi gaida izmēģinājuma tālākos rezultātus, kas noteiks, vai mākslīgā intelekta lietojums samazina starp skrīningiem atklāto vēža gadījumu skaitu, un vai šo tehnoloģiju ir vērts izmantot plašāk.
Longa sacīja: “Lielākais ieguvums no mākslīgā intelekta šobrīd varētu būt tas, ka radiologus mazāk noslogotu milzīgais pārskatāmo izmeklējumu skaits.” Viņa piebilda, ka mākslīgā intelekta palīdzība varētu nozīmēt, ka nepieciešams viens radiologs divu vietā, ka ļautu palīdzēt lielākam pacientu skaitam.
Vēža skrīninga profesors Karalienes Mērijas Universitātē Londonā Stīvens Dafijs (Stephen Duffy) norādīja,ka radiologu noslodzes mazināšana ir ļoti svarīgs jautājums daudzās krūts vēža skrīninga programmās. Viņš gan piebilda, ka
bažas rada iespējamība, ka mākslīgais intelekts varētu par bīstamiem atzīt arī nekaitīgus sabiezējumus.
Zviedru pētījums ir arī pirmais, kas pēta mākslīgā intelekta izmantošanu mamogrāfijas rezultātu analizēšanā. Rakstā, kas janvārī publicēts izdevumā European Radiology, norādīts, ka izmēģinājumi ir svarīgi arī tādēļ, lai novērotu mākslīgā intelekta sistēmu drošību, kuras var arī pieļaut neparedzamas un nekonstatējamas kļūdas, kuras nav skaidrojama ar cilvēcisku loģiku.
Lasiet arī: Mākslīgajam intelektam pieprasa ievērot autortiesības
