Tiesībsargs ir lūdzis pašvaldības un to izglītības iestādes pārskatīt esošos mācību līdzekļu sarakstus un tos vajadzības gadījumā precizēt un par paveikto informēt tiesībsargu līdz 15.augustam.
Tiesībsarga izpētes laikā ir saņemtas 1300 ziņas no vecākiem saistībā ar mācību līdzekļu iegādi skolās un bērnudārzus.
Mācību līdzekļu sarakstu gatavošana ir atbalstāma, jo tā sniedz skaidrību, kas būs nepieciešams un kurš to iegādājas.
Būtiski, lai uz vecāku makiem netiktu pārlikts pienākums iegādāties tos mācību līdzekļus, kas pēc likuma būtu jāsagādā mācību iestādei.
Tiesībsargs norāda, ka ir bijuši gan lieli saraksti, gan atsevišķas vienības, kuru iegādi izglītības iestādes likušas uz vecāku pleciem, kaut arī tās būtu bērnudārza vai skolas pašas iepirkumu sarakstā. Tiesībsargs skaidro, ka informācija par mācību līdzekļu saraksti saņemti gandrīz no visiem Latvijas novadiem, visvairāk no Rīgas un lielākajām pilsētām – Liepājas, Jelgavas, Valmieras, Ogres, u.c.
Ņemot vērā, ka tika saņemtas sūdzības no vecākiem, ka
Latvijas izglītības iestādes – skolas, bērnudārzi – atgriežas pie “vecās prakses” un izsniedz vecākiem sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere atzīst, ka uz tik lielu vecāku atsaucību necerēja, un izsaka pateicību vecākiem, kas sniedza informāciju.
“Tā kalpos par pamatu mūsu aicinājumam konkrētām pašvaldībām un izglītības iestādēm pārskatīt savu rīcību un novērstu nepilnības vēl pirms jaunā mācību gada. Pats fakts, ka skolas vecāku ērtībām sagatavo mācību līdzekļu sarakstus, ir vērtējams pozitīvi, jo tas vieš zināmu skaidrību un arī palīdz plānot finanses. Atslēga ir tajā, lai vecākiem nebūtu jāpērk tās lietas, kas patiesībā jānodrošina izglītības iestādei, un šajā ziņā ir vērojamas būtiskas nepilnības,” uzsver Grāvere.
Par to, kas ir vai nav jāsagādā vecākiem, tiesībsargs informēja jau iepriekš gan attiecībā uz skolām, gan bērnudārziem, un arī šobrīd aicina izglītības iestādes pārskatīt vecākiem izsniegtos sarakstus un ņemt šo informāciju vērā, gatavojot sarakstus arī jaunajam mācību gadam.
Visām pašvaldībām, par kurām aptaujas laikā bija saņemtas ziņas, un šo pašvaldību izglītības pārvaldēm ir nosūtītas vēstules ar ieteikumiem, izglītības pārvaldei pārbaudīt izglītības iestāžu sniegto informāciju par individuālo mācību piederumu iegādi un nodrošināt, ka tā tiek precizēta atbilstoši tiesībām uz bezmaksas izglītību.
Savukārt katrai pašvaldībai ir jāpārskata izglītības iestādēm piešķirtais finansējums mācību līdzekļu iegādei un jāpiešķir to tādā apmērā, lai izglītības iestādes varētu nodrošināt visus mācību līdzekļus, kas nepieciešami izglītības satura apguvei.
Pārliecinoši lielais vairākums vecāku sniedza informāciju par dažāda veida kancelejas piederumu iegādi, par kuriem lielākoties strīdu nav – tos nodrošina vecāki. Citādi ir ar materiāliem, kurus izmantojot skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei. Izpētes laikā izkristalizējās, ka likumā noteikto daudzas izglītības iestādes interpretē pēc saviem ieskatiem.
Konkrēti vislielākais juceklis ir ar mācību priekšmetiem Dizains un tehnoloģijas un Vizuālā māksla.
No saņemtās informācijas secināms, ka šo abu mācību priekšmetu satura apguvei nepieciešamos produktus un materiālus lielākoties iegādājušies vecāki. Tomēr tā tam nevajadzētu būt. Tie ir jānodrošina skolai.
Tiesībsargs ieskatā zīmīgi, ka vecāki min arī visai specifiskas lietas, kas noteikti nebūtu jāiegādājas pašiem, bet gan jānodrošina mācību iestādei, piemēram, rokas figūrzāģa asmeņi, pagarinātāji, nagliņas, saplākšņi, dažāda veida interjera priekšmeti u.c.
Būtiski norādīt, ka skolēnu vecākiem nav jāpērk audumu, dziju vai jebkuru citu materiālu vai izejvielu, kuru izmantojot skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei.
Tāpat vecāku apjukumu rada kancelejas preču iegāde –
pirmsskolā ir grūtāk nodalīt kancelejas piederumus, kas jāpērk vecākiem, no rotaļnodarbībām nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kas jāpērk izglītības iestādei par sava budžeta līdzekļiem.
Atšķirībā no skolām bērnudārzos tādas lietas kā zīmuļi, flomāsteri, otas, dzēšgumijas, šķēres u.c. nav jāsarūpē vecākiem pašiem – tos nodrošina bērnudārzs, jo tie nepieciešami izglītības satura apguvei.
Līdztekus konstatētajām problēmām ar mācību līdzekļu sarakstiem, bērnudārzos, it īpaši vasaras periodos iezīmējas jautājums par dzeramā ūdens pieejamību.
Tiesībsargs vēlreiz atgādina, ka dzeramais ūdens ir jānodrošina izglītības iestādei.
Vecāki var nodrošināt individuālo ūdens pudeli pēc vēlmes. Piedevām, gan bērnudārzā, gan skolā jābūt ērti pieejamam un praktiski viegli lietojamam ūdens krānam, lai, ievērojot nepieciešamās higiēnas prasības, bērni var brīvi piekļūt dzeramajam ūdenim.
Tiesībsargs uzsver, ka vecāku sniegtā informācija liecina, ka nereti dzeramais ūdens bija pieejams tikai izlietnes krānos, kas atrodas tualetēs un ir nehigiēniski.
Vēl viens būtisks problēmjautājums, kas iezīmējas tiesībsarga ziņojumā ir vecāku neizpratne par skolas formām, vecāku padomēm, fonda naudām un skolotāju apdāvināšanu.
Tiesībsargs norāda, ka neatkarīgi no tā vai bērnam ir vai nav skolas forma, izglītības iestādei nav tiesību liegt bērnam piedalīties mācību stundās un skolas rīkotajos pasākumos.
Ja vecāki nav nodrošinājuši savam bērnam skolas formu, bērnu nedrīkst sodīt viņa vecāku, aizbildņu vai ģimenes locekļu darbības, pausto uzskatu vai pārliecības dēļ. Galvenie atbildīgie par bērna audzināšanu ir vecāki.
Ja vecāki finansiālu iemeslu dēļ formas nevar atļauties iegādāties vai, piemēram, reliģiskās u.c. pārliecības dēļ ir pret to valkāšanu, skolai iekšējās kārtības noteikumos būtu jāparedz izņēmuma gadījumi.
Vienlaikus lielākā daļa vecāku pauda neizpratni par tā dēvēto vecāku padomju tiesībām un pienākumiem.
Padome ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki.Tie ir personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi: kancelejas piederumi skolēniem, apģērbs un apavi, sporta tērps, higiēnas preces, kā arī citi materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām ārpus obligātā satura.
Vecāki uzsvēruši, ka padomes lēmums viņiem ir saistošs, ja tas ietver un ir attiecināms uz iepriekš minētajiem individuālajiem mācību piederumiem.
Ja lēmums pieņemts attiecībā uz vēl kādiem citiem mācību līdzekļiem, lēmums ir prettiesisks jeb nelikumīgs, jo padome pārsniegusi savu kompetenci.
Vecāki arī pauduši neizpratni par iemaksām klases vai skolas fondā – tiesībsargs skaidro, ka izglītības iestāde ir tiesīga saņemt papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā, taču nedrīkst pieprasīt konkrētas iemaksas apmērus fondā no vecākiem.
Proti, ziedojumi un dāvinājumi skolai vai dārziņam ir brīvprātīga vecāku labās gribas izpausme
un viņi var uzticēt izglītības iestādei izlemt par ziedojuma izmantošanu vai norādīt konkrētu ziedojuma mērķi.
“Arī tā saucamās klases naudas pedagogi nedrīkst pieprasīt. Ja vecāki sapulcē vienojas, ka šādi nelieli maksājumi ir nepieciešami, tad tā ir vecāku pašu izvēle. Un arī šajā gadījumā – būtiski uzsvērt, ka, ja kāds no vecākiem neatbalsta iemaksu veikšanu, tad pārējie vecāki nevar šim vecākam uzlikt par pienākumu šādas iemaksas veikt,” norāda tiesībsargs.
Savukārt attiecībā par finansējuma izlietošanu uzsverams, ka šādi maksājumi nevar tikt vākti saimnieciskiem izdevumiem, piemēram, telpas remontam vai dzeramā ūdens iegādei. To finansēšana ir izglītības iestādes dibinātāja, pārsvarā pašvaldības pienākums.
Tiesībsarga ieskatā arī brīvprātīgas vecāku iniciatīvas ar naudas vākšanu dāvanām skolotājiem nav atbalstāmas.
Piemēram, nereti izglītības iestādēs pastāv tendence apdāvināt skolas personālu, konkrēti, skolotājus.
Tā bieži vien izpaužas nerakstītas tradīcijas veidā, proti, apdāvināt pedagogus izlaidumos, jubilejās un citos svētkos ar materiālām vērtībām, kas iegādātas par vecāku savākto [saziedoto] naudu.
Tiesībsargs secinājis, ka šo apdāvināšanas tradīciju kopj, uztur un kultivē paši bērnu vecāki, jo sevišķi aktīvākie, kuri kā līderi piedalās vecāku padomēs, sapulcēs, čatos.
Tiesībsargs atgādina – Latvijā pamata un vidējā izglītība ir bez maksas. Tiesībsargs aicina pašus vecākus lauzt neveselīgas tradīcijas. Ir nepieciešams konstruktīvi izrunāt šo problēmu savā starpā, nebaidoties iebilst un pretargumentēt šādu tradīciju uzturēšanai un kopšanai.
Vienlaikus arī pašām izglītības iestādēm savos ētikas kodeksos būtu jādefinē skaidri principi un vērtības attiecībā uz dāvanu pieņemšanu. Šāda skaidrība samazinātu daudz nepatīkamu un neērtu brīžu abām pusēm – potenciālajiem dāvinātājiem un dāvanu saņēmējiem.
Lasiet arī: Pašvaldības: IZM nepiedāvā risināt Rīgas un Pierīgas skolu kapacitātes problēmas
