Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atjaunotajā informatīvajā ziņojuma projektā neesot sniegts redzējums, kā risināt Rīgas un Pierīgas skolu kapacitātes problēmas, kā arī kā sasniegt augstvērtīgas izglītības nodrošināšanu valstī, uzskata, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība Rīgas metropole.
Kā aģentūru LETA informēja “Rīgas metropoles” komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa, organizācijas vērtējumā dokuments esot pārāk vispārīgs ar viegli interpretējamiem uzstādījumiem, nesniedzot atbildes uz būtiskiem jautājumiem par uzsākto skolu reformu.
Līdz ar to šis dokuments neesot virzāms tālāk esošajā redakcijā.
Pašvaldību apvienība aicina iekļaut precīzi definētus rīcības virzienus un vadlīnijas, kas risinātu akūtu pedagogu trūkumu ar jaunu speciālistu ienākšanu sistēmā, mācību kvalitātes līmeņa celšanu, ņemot vērā arī Rīgas un Pierīgas problēmu par skolu kapacitātes trūkumu, kā arī skaidru modeli saistībā ar vidējās izglītības posma finansēšanu.
Tāpat Pierīgas pašvaldībām svarīgs jautājums ir arī atbalsta programmas jaunas infrastruktūras būvniecībai atbilstoši izglītojamo skaita pieaugumam, jo tajās konceptuāli nav piemērojams risinājums pārveidot esošo infrastruktūru uz reorganizējamo skolu rēķina.
Ministrija virzot pašu izstrādāto redzējumu kurā nav ņemti vērā Rīgas un Pierīgas pašvaldību iepriekš paustie iebildumi un bažas, ko rada iecerētā skolu tīklu optimizācijas reforma, uzskata Rīgas metropoles līdzpriekšsēdētāja, Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA).
“Mēs esam daudzkārt norādījuši uz tādām mūsu metropoles problēmām, kā telpu trūkumu lielā izglītojamo skaita dēļ.
Ir pašvaldības, kas atteikušās skolās no inovatīvām idejām par specializētām klasēm un to tehnisko nodrošinājumu, jo katrs centimetrs ir svarīgs, lai atrastu vietu jaunām sākumskolas klasēm arvien pieaugušā skolēnu skaita dēļ.
Ir pašvaldības, kas plāno skolās atgriezties pie mācību organizēšanas divās maiņās,” saka Miķelsone.
Līdz ar to slēdzot masveidā skolas pagastos un citviet Latvijā, slodze uz šīm skolām tikai pieaugšot. Turklāt šajā ministrijas virzītajā modelī varot būt mazāks finansējums skolām, kurās vienā klasē ir daudz skolēnu, norāda organizācijas vadītāja.
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) norāda, ka pēc provizoriskiem aprēķiniem divām Rīgas valstspilsētas vidusskolām, kurās pašlaik mācās vairāk nekā 1000 izglītojamie, saglabājot esošo klašu komplektu skaitu ar vairāk nekā 30 izglītojamajiem klasē, būtiski samazināsies piešķirto likmju skaits izglītības programmas mācību plāna īstenošanai skolā.
Skolas var pieņemt lēmumu atvērt jaunas klases, bet tad tās saskārsies ar būtiskām problēmām telpu un cilvēkresursu nodrošināšanā. Konkrētajās skolās pašlaik telpas ir maksimāli izmantotas izglītības programmu īstenošanā.
Kritiska būšot arī situācija Rīgas valsts ģimnāzijās.
Tādēļ Rīgas Metropoles ieskatā esot jāparedz lielāks finansējums klasēm ar lielāko izglītojamo piepildījumu.
Rīgas situācijas kontekstā ir jāņem vērā, ka ir izteikta tendence pēc 6.klases skolēniem mainīt izglītības iestādi, izturot konkursu un iestājoties Rīgas valsts ģimnāziju 7.klasēs. Proti, daudzās pamatskolās, kuras veiksmīgi sagatavo skolēnus, var rasties risks būtiskam skolēnu skaita samazinājumam un skola var neiekļauties prasībās kvantitatīvo kritēriju izpildē 7.-9.klašu grupā, kuri ir obligāti jānodrošina.
Kā norāda organizācijā, IZM līdz šim visos dokumentos nākotnes tendences balstījusi uz līdzšinēju statistiku un situāciju, nevis nākotnes prognozēm. Tādēļ “Rīgas metropole” aicina ņemt vērā, ka šis reģions ir vienīgais, kur pieaug izglītojamo skaits.
“Rīgas metropole” jau jūnijā aicināja nevirzīt tālāk priekšlikumus skolu tīkla reformai, jo tas radīs negatīvas sekas ilgtermiņā uz skolu ekosistēmu. Tā vietā organizācija aicina meklēt individuālus risinājumus un pieeju skolu tīkla sakārtošanai, ņemot vērā Rīgas un Pierīgas situāciju, kas krasi atšķiras no pārējiem reģioniem.
LETA jau ziņoja, ka vairākas pašvaldības pārstāvošās organizācijas vēlas, lai skolu tīkla reformā prasītie kvantitatīvie kritēriji izglītības iestādēm līdz pat 9.klasei būtu tikai rekomendējoši, liecina to sniegtie viedokļi par Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma projektu.
Ministrija jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos. Pašlaik ir sagatavots jauns reformu plāns, kas paredz stingrākas prasības skolēnu skaitam skolās, īpaši 7.-9.klašu grupā un vidusskolās.
Lasiet arī: BNN nedēļas apkopojums: Atvēra Čakšai acis. Nodoklis nobriest. VM sabijās. Autokonsolidācija