Saeimas preses dienests ziņo, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai par finanšu sektora problēmām tās atkārtotā balsojumā piektdien, 25.augustā, izdevās pieņem galaziņojumu. Tas vēl jāskata Saeima sēdē.
Kā jau tika ziņots, otrdienas, 22.augustā, komisijas sēdē gala ziņojuma projekts – vienam komisijas loceklim nebalsojot – netika apstiprināts. Tas saņēma trīs balsis par, divi deputāti balsojumā atturējās un viens – Edmunds Jurēvics (JV) – balsoja pret. Šis deputāts asi kritizēja komisijas darbu, izsakot gala ziņojumā būs centieni iekļaut faktiem neatbilstošu informāciju, izteicienus un frāzes, ko varētu izmantot tie, kuri tiesājas ar Latvijas valsti.
“Pēc astoņu mēnešu darba un kopā noturētas 21 sēdes finanšu sektora “kapitālā remonta” seku ietekmes uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija piektdien, 25.augustā, ir pieņēmusi galaziņojumu, un viens no tā secinājumiem ir nepieciešamība pēc vienotas izpratnes ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku Latvijā,” pauž parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopans (LPV).
Izmeklēšanas komisija secinājusi, ka bieži vien
virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem ir pārspīlētas
un pārprastas, un galaziņojumā atzinusi, ka ir “nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā”, informēja Krištopans.
Kopš Latvijas finanšu sektora veidošanās deviņdesmitajos gados neatņemama tā sastāvdaļa bijusi ārvalstu klientu (nerezidentu) naudas apkalpošana un līdz pat 2018.gadam lielākās daļas Latvijā reģistrēto kredītiestāžu biznesa modelis bija vērsts uz nerezidentu klientu un to naudas līdzekļu piesaisti – kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem, skaidrots komisijas ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka pēc Moneyval – Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam [tajā ir iesaistītsas 47 dalībvalstīs] – 2018.gada kritiskā vērtējuma un “sarkanās kartītes” Latvijai finanšu uzraudzības jomā liela daļa pēc tam īstenotās reformas bija nepieciešamas. Taču – daļa no tām veiktas sasteigti, neizvērtējot visus ieguvumus vai zaudējumus valstij. Uzņēmējiem tika dots pārāk īss laiks, lai spētu izpildīt visas jaunās prasības un noteikumus, kurus valsts virzīja lielā steigā, cenšoties izvairīties no Moneyval “pelēkā saraksta”.
“Tikai pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies globālā attieksme pret finanšu nozari, meklējot risinājumus noziedzīgi iegūtas naudas aprites apkarošanai, kā arī notikušas nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektorā visā pasaulē – aizliegti anonīmi konti, bankām pieprasīts daudz vairāk pazīt savus klientus, sadarboties ar nodokļu administrācijām, finanšu izlūkošanas dienestiem un tiesībsargājošajām iestādēm”, teikts galaziņojumā.
Tāpat šajā dokumentā atzīmēts, ka pēc 2018.gada valsts politika noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā vērsta uz būtiski lielāku kredītiestāžu darbības kontroli, kas stiprinājis kontroles iespējas, taču vienlaikus radījis sekas finanšu sektoram, kā arī ietekmējis citu likuma subjektu kontroli un sodīšanu:
“Kredītiestāžu klientu kontrole un risku izvērtējums, ko noteicis finanšu sektora uzraugs, ir radījusi Latvijas bankās apkalpoto klientu – gan fizisko, gan juridisko personu – pārcelšanos uz kaimiņvalstīm, jo bieži vien tiek atteikta kontu atvēršana. Tāpat kontu atvēršana tiekot liegta, izvirzot prasības, kuras nav noteicis banku sektora uzraugs.”
Vēl galaziņojumā secināts, ka kreditēšanas riski netiek vadīti, bet no tiem vienkārši izvairās, kā arī Latvijas bankas nesniedz paskaidrojumus par atteikumu iemesliem, kas nedod iespēju uzņēmējiem uzlabot savu finanšu situāciju.
Komisija ziņojumā arī norādījusi uz administratīvo slogu uzņēmējiem, lai varētu izpildīt visas prasības kontu atvēršanai, augstajām kontu uzturēšanas ikmēneša izmaksām, nepieciešamību būtiski mazināt prasības zema riska uzņēmumiem, kā arī uzsvērusi ierobežotās kreditēšanas iespējas iekārtu finansēšanā ražošanas sektorā komercbanku konkurences trūkuma dēļ.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu finanšu sektora “kapitālā remonta”, kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu PNB bankas novešanu līdz maksātnespējai, AS ABLV Bank novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī Baltic International Bank darbības apturēšanas apstākļus tika izveidota šī gada 31.janvārī pēc 34 deputātu ierosinājuma.
Komisijā bez Krištopana un Jurēvica ietilpa arī pārējo piecu Saeimas frakciju deleģētie pārstāvji – tās sekretārs Harijs Rokpelnis (ZZS), Andris Kulbergs (AS), Ģirts Lapiņš (NA), Viktorija Pleškāne (S!) un Andris Šuvajevs (PRO).
Lasiet arī: “Banku kapitālremonta” politiskā izmeklēšana piedzīvo čiku
