Vairākas līdzšinējās valdības apspriedušas ideju kotēt valsts uzņēmumu akcijas biržā, bet Evikas Siliņas (JV) valdība ir pirmā, kura to konkrēti ierakstījusi deklarācijā, norāda Latvijas Televīzijas analītiskais raidījums De facto.
Finanšu ministrija (FM) jau ir minējusi virkni ieguvumu Latvijas kapitāla tirgum un ekonomikai kopumā. Savukārt opozīcijas politiķi te saskata valsts vērtīgāko resursu izpārdošanu un peļņas atdošanu citiem. Visticamāk, kotējamo uzņēmumu saraksts būs īss, jo iespēju stratēģiski svarīgo un vērtīgāko uzņēmumu akcijas tirgot koalīcijas pārstāvji noliedz, un arī kopumā ministriju attieksme ir piesardzīga.
Valdības deklarācijā ir rakstīts, ka “mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā”. Tomēr jaunās koalīcijas partiju pārstāvji raidījumam noliedza, ka tas varētu skart vērtīgākos un stratēģiski nozīmīgākos uzņēmumus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) skaidroja, ka par Latvijas Valsts mežiem un Latvenergo “mēs nerunājam”.
Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) noliedza, ka biržā plānotu kotēt šo valsts kapitālsabiedrību – kam pērn bija augstākie peļņas rādītāji starp visiem Latvijas uzņēmumiem – akcijas. Tāpat to noteikti nedarīs ar stratēģiskās infrastruktūras uzņēmumiem Augstsprieguma tīkls un Sadales tīkls.
Tiek norādīts, ka
Lietuva un Igaunija kotē valsts uzņēmumu akcijas biržās.
Tāpēc, kamēr šo abu valstu akciju tirgos apgrozījums mērāms simtos miljonu eiro, Latvijā akciju tirgus apgrozījums pērn bija tikai 11,4 miljoni eiro.
Skaidrība ir tikai par lidsabiedrību airBaltic – tai akciju pārdošana vajadzīga, lai valstij atdotu pandēmijas laikā izsniegtos 250 miljonus eiro. Uzņēmums plāno sākotnējo publisko piedāvājumu izteikt līdz nākamā gada rudenim. Iespējas piesaistīt finansējumu ar akciju tirgošanu plānojot vērtēt arī lidosta Rīga.
Jaunais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) gan uzskata, ka to varētu darīt arī Latvijas dzelzceļa meitas uzņēmums, kravu pārvadātājs LDz Cargo un Latvijas Pasts. Viņaprāt, tas konkurencē iepaliek no Igaunijas un Somijas pasta uzņēmumiem, vēsta De facto.
Lasiet arī: KPKP uzsver priekšrocības, ko rada valsts uzņēmumu kotēšana biržā
