Prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) svētdien, 24.septembrī, paziņoja, ka Francija atvilks savus karavīrus no Nigēras jūlijā notikušā apvērsuma, huntas spiediena un protestu dēļ, tādējādi būtiski mazinot Francijas ietekmi un centienus apkarot nemierniekus Sāhelas reģionā, vēsta Reuters.
Makrons paziņojis, ka līdz gada beigām tiks izvesti 1 500 karavīru. Šis solis Rietumu aprindās radījis bažas par Krievijas ietekmes paplašināšanos Āfrikā, jo īpaši saistībā ar Krievijas algotņu grupējuma Vagner klātbūtni kaimiņos esošajā Mali.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ir skaidri norādījis, ka viņš
neatzīst huntu kā Nigēras likumīgo varu
un joprojām atzīst demokrātiski ievēlēto prezidentu Mohamadu Bazūmu par Nigēras likumīgo līderi, kā arī par savu lēmumu informējis prezidentu, taču, kā zināms, apvērsuma vadītāji pašlaik tur prezidentu Bazūmu gūstā.
Makrons intervijā Francijas televīzijām TF1 un France 2 atklājis, ka Francija koordinēs savu karaspēka izvešanu ar apvērsuma vadītājiem, lai nodrošinātu sakārtotu procesu, atklājot, ka tuvākajās stundās tiks atsaukts un valstī
atgriezīsies arī Francijas vēstnieks.
Francijas militārā bāze Nigēras galvaspilsētā Niamejā pēc 26.jūlija apvērsuma ir kļuvusi par pret Franciju vērsto protestu centrālo punktu. Demonstranti regulāri pulcējās pie bāzes, pieprasot atsaukt tur izvietotos Francijas karavīrus.
Protestu laikā protestētāji, kas atbalstīja valsts apvērsumu, bija pacēluši Krievijas karogus, tādējādi radot bažas Rietumvalstīs, ka Nigēra varētu sekot Mali piemēram un aizstāt savus karavīrus ar Vagner kaujiniekiem. Taču kopš Prigožina nāves, Vagner nākotne ir neskaidra.
Lasiet arī: Apvērsums Nigērā – kādēļ vietējie vēlas redzēt valstī krievus?
