Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm, norāda biznesa pakalpojumu nozares asociācijas ABSL Latvia izpilddirektore Monta Ieleja.
Viņa uzsver, ka šāda situācija met ēnu pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.
“Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu,” skaidro eksperti.
Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022.gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022.gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.
Nozares eksperti norāda, ka šobrīd arī Starptautisko biznesa pakalpojumu organizācijām inflācijas radītās ietekmes dēļ nākas pārskatīt piedāvātās veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem. Apdrošināšana darba devējiem sāk šķist kā luksuss augsto izmaksu dēļ, ko tās nes organizācijām.
Neskatoties uz to, ka privātais sektors ar veselības apdrošināšanas polišu palīdzību burtiski piesedz nepilnības veselības aprūpes sistēmā Latvijā,
jau vairāk nekā 16 gadus nav ticis pārskatīts
ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanai, proti, tas joprojām ir 426,86 eiro gadā.
“Nepārskatot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, Latvijas valsts riskē ar pašu svarīgāko resursu – darbspējīgo iedzīvotāju darba spējām ilgtermiņā un pat dzīvildzi,” komentē eksperti.
Tāpat nozares pārstāvji norāda, ka reālistiski skatoties uz vidējā latvieša paradumiem attiecībā uz rūpēm par savu veselību, tikai retais pats par saviem finanšu līdzekļiem izvēlēsies apmeklēt psihologa palīdzību, doties uz ikgadējiem veselības izmeklējumiem, ko rekomendē ārsti, lai savlaicīgi atklātu dzīvībai bīstamas diagnozes, muguras masāžām vai veselības vingrojumiem, kas ir ļoti vēlami sēdoša darba darītājiem.
Tomēr nākotnē, ja vien valsts nepārskatīs neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, paredzams, ka virkne uzņēmumu būs spiesti izvērtēt savas iespējas nodrošināt līdzšinējā līmeņa veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem un daudz biežāk varēsim sagaidīt polises ar pamatpakalpojumu segumu. Tas, savukārt, cilvēkam radīs nepieciešamību veikt būtiskus līdzmaksājumus par pakalpojumiem, neiekļaus zobārstniecības pakalpojumus, sporta aktivitātes un tamlīdzīgi, turpina nozares pārstāvji.
Ekspertu ieskatā, šāda notikumu attīstība negatīvi ietekmēs ne vien indivīdus, bet arī Latvijas sabiedrības veselību kopumā, ņemot vērā, ka darba devēju nodrošinātās veselības apdrošināšanas polises ir spēlējušas būtisku lomu privāto veselības pakalpojumu izmantošanai, noņemot būtisku slogu no jau tā garajām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem veselības nozarē.
“Tāpat jāņem vērā, ka apdrošinātāji 2022.gadā izmaksājuši veselības apdrošināšanas atlīdzībās Latvijā 97 milj. eiro un absolūti lielākā atlīdzību daļa ir izmaksāta veselības aprūpes iestādēm. Tā ir būtiska budžeta sastāvdaļa un šie līdzekļi sastāda no 5% līdz 50% no iestādes kopējā budžeta, kas rada iespēju paaugstināt iedzīvotāju medicīniskās aprūpes kvalitāti un atjaunot medicīniskās iestādes tehnisko nodrošinājumu,” turpina ABLS pārstāvji.
Nozares eksperti uzsver, ka daļa šo līdzekļu netieši atgriežas valsts budžetā kā nodokļu maksājumi no veselības aprūpes iestādēm (tai skaitā no algu palielināšanas veselības aprūpes nozarē strādājošajiem). Nepalielinot neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, valsts riskē zaudēt šos veselības aprūpes sistēmu atbalstošos un stimulējošos maksājumus.
Šī gada sākumā, nespējot rast skaidrojumus uz valsts neizdarību šajā jautājumā, ir iesniegta iniciatīva manabalss.lv, kas aicina katru sabiedrības locekli paust savu nostāju, parakstoties par 1000 eiro gadā veselības apdrošināšanai bez nodokļiem. Iniciatīva jau šobrīd savākusi vairāk nekā sešus tūkstošus parakstu no nepieciešamajiem desmit tūkstošiem, lai tā tiktu iesniegta Latvijas Republikas Saeimā uz izskatīšanu, atgādina ABLS.
Eksperti aicina iniciatīvu parakstīt, uzsverot, ka, palielinot veselības apdrošināšanas “griestus”, ieguvēji būtu ne tikai tā sabiedrības daļa, kas līdz šim saņēmuši labas veselības apdrošināšanas polises no darba devējiem, bet arī tie, kuriem šādu polišu nav vispār, jo labas veselības polises attiecīgi samazina šo indivīdu nepieciešamību stāties rindās uz valsts sniegtajiem veselības un ārstniecības pakalpojumiem.
Lasiet arī: Apdrošinoties, šķiet svarīga veselība. Dzīvība – ne visai
