Nobela asamblejā Zviedrijas Karolinskas institūtā pirmdien, 2.oktobrī, ungāru zinātniecei Katalīnai Kariko (Katalin Kariko) un viņas ASV kolēģim Drū Veismanam (Drew Weissman) tika piešķirta 2023.gada Nobela prēmija medicīnā par novatoriskiem atklājumiem saistībā ar mRNS molekulām, kam bija izšķiroša nozīme COVID-19 vakcīnu izstrādē, ziņo Politico.
Viņu ceļš sākās ar nejaušu satikšanos, gaidot rindā pie kopētāja. 90. gadu sākumā ungāru zinātniece Kariko, strādājot Pensilvānijas universitātē, pētīja mRNS pielietojumu medicīnā. Viņa sadarbojās ar ASV imunologu Veismanu, kurš specializējās dendrītisko šūnu pētniecībā, kas ir svarīgas organisma imūnsistēmas reakcijai vakcinācijas laikā.
Kopā viņi veica revolucionārus atklājumus, modificējot mRNS, lai imūnsistēma to tūlītēji neatklātu, tādējādi nogādājot to uz mērķšūnām, un uzlabotu tās proteīnu ražošanas spējas. Šie atklājumi lika pamatus COVID-19 vakcīnu izveidei, izmantojot mRNS tehnoloģiju.
“Kariko un Veismans, atklājot, ka bāzes modifikācijas
gan mazina iekaisuma reakcijas, gan palielina olbaltumvielu ražošanu,
novērsa būtiskus šķēršļus ceļā uz mRNS klīnisko pielietojumu,” teica Nobela asamblejā.
Šobrīd mRNS tehnoloģijas potenciāls tiek izmantots, lai cīnītos ar plašu slimību klāstu, farmācijas uzņēmumiem aktīvi pētot vakcīnu un ārstēšanas līdzekļu izstrādi pret tādām slimībām kā gripa, tuberkuloze, HIV, malārija, Laima slimība, Zikas vīruss un dažādi vēža veidi.
Nobela prēmija medicīnā, ko papildina 11 miljonu Zviedrijas kronu (950 000 eiro) naudas balva, ir atzinība par ieguldījumu medicīnas zinātnē. Līdz šim vienīgo Nobela prēmiju, kas piešķirta par vīrusa vakcīnas izstrādi, 1951.gadā saņēma Makss Teilers (Max Theiler) par dzeltenā drudža vakcīnas atklāšanu.
Lasiet arī: ASV apstiprina atjauninātās Covid-19 vakcīnas pret jaunākajiem variantiem
