Saeima ceturtdien, 5.oktobrī, apstiprināja jauno Valsts aizsardzības koncepciju. Tā ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
Koncepcija tika pieņemta praktiski vienbalsīgi – ar 99 balsīm “par” (Ainārs Šlesers šajā balsojumā nepiedalījās). Taču vairāki opozīcijas deputāti, ieskaitot bijušo aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci (NA), debatēs pārmeta, ka koncepcijā netiek pieminēta
iespēja valsts aizsardzībā iesaistīt medniekus
– norādot cita starpā, ka arī viņi pērnā gada februarī un martā deva lielu ieguldījumu Ukrainas galvaspilsētas aizsardzībā pret Krievijas armijas iebrukumu.
Lai nodrošinātu Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra, strauji un neatliekami ir jāveic Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem, teikts dokumentā. Jaunā koncepcija paredz, ka prioritāri jāturpina attīstīt pretgaisa un krasta aizsardzības, tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, jāievieš jaunas kājnieku kaujas bruņumašīnas. Tāpat Latvijas aizsardzības plānošanā tiek integrēta Ukrainas cīņā pret Krieviju gūtā pieredze.
Valsts aizsardzībai ir svarīgi attīstīt ne tikai militārās spējas, bet arī stiprināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālsastāvu. To veidos 31 000 karavīru miera laika struktūra un 30 000 vispārējā rezerve. Dokumentā uzsvērta lielāka NATO militārā klātbūtne – ilgtermiņā panākot pilnvērtīgas sabiedroto kaujas brigādes funkcionēšanu Latvijā, lai tā spētu bez iepriekšēja brīdinājuma iesaistīties mūsu valsts aizsardzībā kopā ar NBS.
Tāpat minēts, ka būtiska loma ir iedzīvotāju iesaistei, tostarp valsts aizsardzības dienestā, Zemessardzē un rezerves karavīru apmācībās, praktiskas sadarbības veidošanā ar NBS vienībām, pretošanās agresoram plānošanā un īstenošanā, kā arī civilās pretošanās, nepakļaušanās un nevardarbīgas pretošanās kultūras veicināšanā, pārbaudītas informācijas izplatīšanā par valsts drošību un aizsardzību.
Koncepcijā arī norādīts, ka no 2024./2025. mācību gada par daļu no obligāti apgūstamā satura vidējā izglītībā kļūs valsts aizsardzības mācība, nodrošinot izglītojamos ar minimālo prasmju kopumu rīcībai krīzes situācijās un kara laikā.
Pie nākotnes uzdevumiem dokumentā teikts, ka nākamajā gadā valsts aizsardzības finansējumam atvēlēs 2,4 procentus; sākot ar 2025.gadu – 2,5 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. 2027.gadā aizsardzības finansējumam jāsasniedz trīs procenti no iekšzemes kopprodukta jeb vairāk nekā 13 miljoni eiro.
Lasiet arī: Latvija un Igaunija kopā pērk Vācijā ražotās zenītraķetes IRIS-T
