Aizsardzības ministrija (AM) ziņo, ka pirmdien, 11.septembrī, “Latvija un Igaunija ar jumta līguma parakstīšanu sper soli tuvāk vēsturiski lielākajai investīcijai abu valstu pretgaisa aizsardzībā”. Izmaksas būs nosakāmas pēc līguma noslēgšanas – atkarībā no iegādāto sistēmu skaita un konfigurācijas.
Pirmdien Vācijas pilsētā Rētenbahā Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) kopā ar Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru (Hanno Pevkur) parakstīja jumta līgumu par Vācijas uzņēmuma Diehl Defence ražotās IRIS-T vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi.
“Ir pilnībā skaidrs, ka mums nevar būt ilūziju attiecībā uz Krieviju. Ukrainas pieredze rāda, cik svarīga ir moderna pretgaisa aizsardzības sistēma, kas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz šim ir bijusi tikai tuvās darbības rādiusā. IRIS-T sistēma ļaus īstenot efektīvu un visaptverošu aizsardzību vidējās darbības rādiusā, kā arī ir savietojama ar NATO sistēmām – tādējādi ieguvums būs ne tikai Latvijai, bet visam reģionam,” uzsver Mūrniece.
***
IRIS-T (no angļu InfraRed Imaging System Tail/ Trust Vector-Controlled) ir īsa un vidēja darbības rādiusa infrasarkano starojumu uztveroša raķete, kas pieejama gan gaiss-gaiss (izšaujama no lidmašīnas), gan zeme-gaiss (izšaujama no transportlīdzeklim uzbūvētas iekārtas) variantos. Raķešu izstrādi kopš 1995.gada veica NATO valstu militārais konsorcijs, kurā piedalījās Vācija, Itālija, Zviedrija, Grieķija, Kanāda un Norvēģija, vēlāk – arī Spānija.
Jau vēstīts, ka IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas spēj novērst ienaidnieka lidaparātu un dronu radītu apdraudējumu līdz pat 40 kilometru rādiusā un līdz 20 kilometru augstumā.
Krievijas iebrukuma laikā Vācija 2022.gadā piegādāja Ukrainai trīs IRIS-T SLM palaišanas iekārtas ar 40 kilometru darbības rādiusu, no kurām katra pārvadā astoņas raķetes, kā arī komandierīces, kās spēj integrēt vairākus radara avotus un vienlaicīgi palaist un izsekot visas 24 raķetes. IRIS-T spēj notriekt arī zemu lidojošās spārnotās raķetes, tostarp Kaļibr.
[Tādas plāno iegādāties arī Latvija un Igaunija.]
***
Viena veida sistēmas kopīgs iepirkums ļaus Latvijai un Igaunijai ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī atvieglos Baltijas valstu reģiona aizsardzības savstarpēju koordinēšanu.
Turpinoties sarunām ar piegādātāju, plānots, ka pēc līguma noslēgšanas
iepirkums tiks realizēts turpmāko trīs gadu laikā.
AM paziņojums uzsver: līdz tam Latvijai vēl jāveic apjomīgs darbs, apmācot personālu, pilnveidojot infrastruktūru, kā arī vēl jāizpilda citi mājasdarbi, lai brīdī, kad šīs sistēmas tiks piegādātas, Nacionālie bruņotie spēki būtu gatavi tās pilnvērtīgi izmantot un uzturēt.
Tāpat Latvijas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu nodoma vēstuli ar Vācijas aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu (Boris Pistorius) par abu valstu turpmāku dalību Eiropas Debesu vairoga iniciatīvā (European Sky Shield Initiative – ESSI) – projektā ar mērķi izveidot integrētu Eiropas līmeņa pretgaisa aizsardzību.
Jau ziņots, ka Latvijas mērķis ir veidot slāņveida pretgaisa aizsardzību, kur dažādu darbības rādiusu pretgaisa aizsardzības sistēmas ne tikai aizsargā citus objektus uz zemes, bet arī aizsargā viena otru. Katrs nākamais slānis palielina visu sistēmu noturību pret pretinieka darbību. Šādas pretgaisa aizsardzības izveide Latvijā ir viena no valdības prioritātēm.
Lasiet arī: Latvijai tuvākos gadus nebūs savas vidējās darbības pretgaisa aizsardzības
