Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs līdz šim attaisno uz sevi liktās cerības, bet ir zināma vieta uzlabojumiem, sacīja domnīcas Providus direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, atskatoties uz viņa prezidentūras pirmajām 100 dienām.
Rinkēviča 100.diena Valsts prezidenta amatā aprit svētdien, 15.oktobrī.
Kažoka pozitīvi vērtē to, ka Rinkēvičs apzināti rada tāda prezidenta tēlu, kurš ir pieejams vienkāršajai tautai dažādās sociālekonomiskās grupās. Tas tiek panākts gan ar reģionu apmeklējumiem, gan publicētajām “pašbildēm” ar sastaptajiem iedzīvotājiem.
Tāpat, viņasprāt, sabiedrība bieži vien vēlas dzirdēt prezidenta kā augstākā līmeņa strīdu izšķīrēja viedokli, un Rinkēvičs – atšķirībā no priekšteča Egila Levita – jau no prezidentūras sākuma komentē problemātiskas situācijas valdības un valsts institūciju darbā.
Pie prezidentūras trūkumiem
Kažoka min tematisko prioritāšu neesamību.
Viņasprāt, prezidents ir aktīvs ārlietu jomā un konkurētspējas jautājumos, bet “būtu grūti identificēt jautājumus, kuros Saeimai vai valdībai būtu jārēķinās, ka prezidentam par tiem būs savs skatījums, un viņš būs gatavs par tiem arī iestāties”.
Savukārt turpmāko prezidentūras gadu izaicinājums Kažokas vērtējumā būs tas, vai Rinkēvičs izjutīs atbildību, ko nes Valsts prezidenta amats – būt par viedokļa līderi arī nepopulāros lēmumos. Viņasprāt,
prezidents ir labs Jaunās Vienotības vēlētāju noskaņu uzķērējs.
Vienlaikus savā iepriekšējā karjerā Rinkēvičs no neērtiem jautājumiem ir vai nu centies izvairīties vai arī bijis viedokļa līderis vairākumam. “Es neatceros tādu gadījumu, kad Rinkēvičs ir bijis gatavs iestāties par nepopulāru pozīciju, pat tad, ja tai ir ļoti laba argumentācija,” sacīja Kažoka.
Lasiet arī: Rinkēvičs vēlas bargāk sodīt par noziegumiem pret valsti