Pilsonisko iniciatīvu portālā Manabalss.lv jau pirms pāris nedēļām tādu tika ierosinājusi Inga Pozdejeva. Otrdienas, 24.oktobra pusdienlaikā, šo iniciatīvu bija parakstījuši nedaudz mazāk par sešiem simtiem tās atbalstītāju.
Savukārt, lai to iesniegtu Saeimas izskatīšanai, ir jāsavāc ir vismaz 10 000 parakstu. Šī ierosinājuma pieteicēja skaidro:
“Nacionālā drošības koncepcija paredz no 2026.gada aizliegt sabiedrisko mediju saturu krievu valodā. Es aicinu šo punktu no Nacionālās drošības koncepcijas izslēgt, paturot tiesības Latvijas Sabiedriskajam medijam pašam izlemt, vai tā sasniedzamo mērķu labad ir veidojams saturs arī lielākās Latvijā dzīvojošās minoritātes – krievu – valodā.”
Pozdejevas ieskatā, Krievijas Federācijas (KF) pret Latvijas Republiku izvērstā hibrīdkara laikā objektīvas un Latvijas valstiskumam uzticamas žurnālistikas daļas likvidēšana neatbilst Latvijas drošības interesēm. “Latvijas Sabiedriskais medijs krievu valodā cita starpā dod iespēju atspēkot KF propogandistu melus auditorijai, kuras dzimtā voloda ir krievu, un pamatā – adekvāti un atbildīgi ziņo un analizē sabiedrībā, valstī un pasaulē notiekošo,” savā pieteikumā raksta iniciatīvas iesniedzēja.
Inga Pozdejeva izziņas avotos tiek minēta kā Ventspils valstspilsētas pašvaldības Iepirkumu komisijas locekle.
Jau ir ziņots, ka šis koncepcijas punkts – no 2026.gada 1.janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai –
ir radījis asas politiskās diskusijas.
Kultūras ministre Agnese Logina (P) “konceptuāli redz lomu” sabiedriskajam medijam krievu valodā un nepiekrīt šim termiņam. Tāpat pret krievu valodas satura likvidēšanu iebilst paši sabiedriskie mediji – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, portāls lsm.lv – un tos uzraugošā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).
Nacionālās drošības koncepcija ir Saeimas apstiprināts dokuments, tāpēc parlamenta Nacionālās apvienības un arī daži Apvienotā saraksta deputāti asi vēršas pret Loginu par viņas “apņemšanos nepildīt” šī dokumenta prasības. Tāpat politiķi un mediju pārstāvji, kas vēlas izskaust krievu valodu no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas, kritizē to krievu redakciju gatavotos raidījumus kā neatbilstošus argumentiem, ko min to aizstāvji.
Galvenokārt izteiktajos pārmetumos tiek uzsvērts, ka šie raidījumi nevis integrējot cittautiešus Latvijas informatīvajā telpā, bet gan uzturot savu “burbuli” un to veidotāju lolalitāte valstij esot apšaubāma.
Lasiet arī: LTV uzturēs vēlmi tuvināt sabiedrisko mediju budžeta apjomu Eiropas līmenim
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) oktobra sākumā skaidroja, ka gala lēmums par atteikšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos nav pieņemts.
Tāpat tika ziņots, ka par Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā ietverto aizliegumu no 2026.gada liegt veidot sabiedrisko mediju saturu krievu valodā pauda bažas Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU), kas apvieno tieši sabiedrisko medijus, un citas starptautiskās mediju organizācijas – piemēram, Eiropas Žurnālistu federācija, Starptautiskā Žurnālistu federācija, Reportieri bez robežām. Šīs bažas tika izteiktas EBU vadības vēstulē Ministru prezidentei.
