Turcijas parlamenta ārlietu komisija ceturtdien, 16.novembrī, atlika balsojumu par Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO, vēl vairāk aizkavējot Zviedrijas centienus pievienoties aliansei. Prezidenta Tajipa Erdogana (Tayyip Erdogan) valdošās partijas vadītā komisija plāno rīkot papildu diskusijas un, iespējams, nākamnedēļ atkārtoti izskatīs likumprojektu, taču konkrēts termiņš pagaidām netiek sniegts, ziņo Reuters.
Turcijas parlamenta ārlietu komisijas priekšsēdētājs Fuats Oktajs (Fuat Oktay) norādīja, ka balsojums ticis atlikts, lai dotu vairāk laika diskusijām. Oktajs uzsvēra, ka likumdevējiem pirms apstiprināšanas ir jābūt pilnībā pārliecinātiem, un izteica priekšlikumu par iespēju vajadzības gadījumā uzaicināt Zviedrijas vēstnieku sniegt informatīvus ziņojumus parlamenta reglamenta ietvaros.
Turcijas prezidents Erdogans ir sacījis, ka
veicinās Zviedrijas dalības NATO ratifikācijas procesu,
taču ir paudis bažas par Zviedrijas rīcību attiecībā uz kurdu kaujiniekiem. Turcija ir pieprasījusi Zviedrijai pastiprināt pasākumus cīņai pret vietējiem Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) biedriem, ko ES un ASV ir atzinušas par teroristu grupējumu.
Reaģējot uz to, Stokholma ieviesa pretterorisma likumprojektu, ar ko kriminalizē dalību teroristu organizācijās, un atcēla ieroču eksporta ierobežojumus Turcijai. Zviedrija apgalvo, ka tā ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar pagājušajā gadā parakstīto vienošanos.
Gan Turcijas valdošās AK partijas, gan opozīcijas likumdevēji pauda bažas par Zviedrijas veiktajiem pasākumiem pret vietējiem PKK biedriem, sakot, ka
veiktie pasākumi ir “vērtīgi, bet mēs tos neuzskatām par pietiekamiem”,
raksta Reuters.
Analītiķi uzskata, ka Turcijas parlaments, iespējams, varētu pilnībā ratificēt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO līdz NATO ārlietu ministru sanāksmei Briselē 28.-29.novembrī.
Lai gan arī Ungārija nav ratificējusi Zviedrijas dalību NATO, Turcija tiek uzskatīta par galveno šķērsli. ASV vēstnieks Ungārijā pauda pārliecību, ka Budapešta nebūs pēdējā, kas ratificēs Zviedrijas pieteikumu, tādējādi paužot optimismu par Zviedrijas dalību NATO.
Ratifikācijas process ietver Ārlietu komisijas apstiprinājumu, sekojošu balsojumu parlamentā un Erdogana parakstu.
Ieilgušais process ratificēt Zviedrijas pieteikumu ir vairojis spriedzi ar Rietumu sabiedrotajiem un pārbaudījis tās saites ar NATO, radušos domstarpību par konfliktu Gazā un Turcijas diplomātisko pieeju karam Ukrainā dēļ. Turcijai ir draudzīgas attiecības gan ar Krieviju, gan Ukrainu, iebilstot gan pret Krievijas iebrukumu, gan pret Rietumu sankcijām pret Krieviju.
Lasiet vairāk: Turcijas parlaments var vilcināt Zviedrijas uzņemšanu NATO, pieļauj eksperts
