Pagājušajā nedēļā Seims uzsāka otro impīčmenta procesu pret deputātu Gražuli; Seima priekšsēdētāja ierosina atcelt nodarbinātības kvotas ārvalstniekiem
Polijas banka apsver filiāles atvēršanu Lietuvā
Viena no Polijas lielākajām bankām Pekao apsver iespēju atvērt filiāli Lietuvā, lai strādātu tikai ar korporatīvajiem klientiem, piektdien, 24.novembrī, ziņoja Lietuvas plašsaziņas līdzekļi. Bankai ir jāsaņem Lietuvas centrālās bankas atļauja filiāles izveidei Lietuvā. Pekao nesen saņēma Polijas Finanšu uzraudzības iestādes atļauju sniegt pakalpojumus Eiropas Ekonomikas zonā bez filiāles atvēršanas.
Klaipėdos Nafta atliek LNG termināļa jaudas paplašināšanu
Lietuvas valsts kontrolētais enerģētikas termināļa operators Klaipėdos Nafta (KN) piektdien, 24.novembrī, paziņoja, ka ir nolēmis atlikt plānoto sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu. “Izvērtējot zemo interesi par ilgtermiņa jaudu pēc 2033.gada un iespējamo LNG piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, Klaipėdos Nafta nolēma atlikt termināļa jaudas paplašināšanas projektu uz nākotni,” teikts paziņojumā presei. Ir iegādāta tikai viena no septiņām četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm, ko uzņēmums piedāvāja 2033.-2044.gadam. Klaipėdos Nafta komercdirektors Mindaugs Naviks (Mindaugas Navikas) to skaidro ar pieaugošo jaunu SGD termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.
Lietuva ziņo par 817 jauniem COVID-19 gadījumiem, viens nāves gadījums
Ceturtdien, 23.novembrī, Lietuva ziņoja par 817 jauniem inficēšanās gadījumiem ar koronavīrusu COVID-19 un vienu nāves gadījumu, piektdien, 24.novembrī, vēstīja oficiālā statistika. Primārās infekcijas gadījumu skaits 14 dienu laikā pieauga līdz 329,7 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt pozitīvo testu procentuālais rādītājs septiņu dienu laikā bija 36,1%. Jaunu koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits Lietuvā sasniedza maksimumu 2022.gada februāra sākumā, kad katru dienu tika reģistrēti vairāk nekā 14 000 jaunu inficēšanās gadījumu. Lietuvā aptuveni 1,19 miljoni cilvēku vismaz vienu reizi ir saņēmuši pozitīvu COVID-19 testu.
Prezidents sagaida bargu sodu vērtīgo grāmatu zagļiem
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ceturtdien, 23.novembrī, pauda cerību, ka grāmatu zagļi tiks bargi sodīti pēc tam, kad no Viļņas Universitātes lasītavām tika nozagtas septiņpadsmit vērtīgas 19.gadsimta grāmatas. Lietuvas prokuratūra, kas izmeklē šo zādzību, aģentūrai BNS pavēstīja, ka sākotnējā izmeklēšanā atklājies, ka no 11. līdz 17.maijam no vairākām Viļņas Universitātes lasītavām nozagtas grāmatas krievu valodā, kurām ir ievērojama kultūrvēsturiska vērtība. Starp šīm grāmatām ir Aleksandra Puškina, Tarasa Ševčenko, Mihaila Lermontova un Nikolaja Gogoļa darbi. Prokurori norādīja, ka nozagto grāmatu kopējā vērtība varētu būt aptuveni 440 000 eiro. Eksperti uzskata, ka nozagtās grāmatas nonāca Krievijā, kur vismaz dažas no tām tika pārdotas Maskavā steigā organizētajās izsolēs.
Lietuvas PSO līdz 2050.gadam plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljardus eiro
Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators Litgrid līdz 2030.gadam plāno ieguldīt vairāk nekā divus miljardus eiro tīkla infrastruktūrā un līdz 2050.gadam – vairāk nekā astoņus, ceturtdien, 23.novembrī, paziņoja valstij piederošā uzņēmuma izpilddirektors Roks Masulis (Rokas Masiulis). Lielākā daļa investīciju tiks ieguldīta jaunu līniju būvniecībā, it īpaši Lietuvas ziemeļu un rietumu reģionos, un plānos ir arī nostiprināt savienojumus ar Latviju, sacīja Masulis.
Prezidents aicina ārlietu ministru “nomierināties”
Valsts prezidents Gitans Nausēda ceturtdien, 23.novembrī, aicināja ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi (Gabrielius Landsberģis) “apsēsties un nomierināties” pēc tam, kad ministrs izteicās, ka centieni apturēt Krieviju Ukrainā cieš neveiksmi un ka Maskava varētu veikt militāras darbības pret NATO valstīm. “Pēdējo nedēļu vai dienu laikā nav noticis nekas tāds, par ko mēs nezinājām jau iepriekš. Bet pēkšņi situāciju sāk pārspīlēt,” žurnālistiem sacīja Nausēda, piebilstot, “es ieteiktu ārlietu ministram vienkārši apsēsties un nomierināties.” Ministrs nesen izteicās, ka Lietuvai būtu jāgatavojas scenārijam, kurā Krievija netiks apturēta Ukrainā un turpinās cīņu pret NATO valstīm, uzsverot nepieciešamību, nekavējoties pieņemt stratēģiskus lēmumus, kas stiprinātu valsts drošību.
Seims 5.decembrī gatavojas apstiprināt 2024.gada valsts budžetu
Lietuvas Seims trešdien, 22.novembrī, paziņoja, ka 5.decembrī apstiprinās valsts budžetu 2024.gadam pēc tam, kad 79 deputāti nobalsoja par, četri bija pret un 29 atturējās. Finansējuma palielinājums ceļiem un citām vajadzībām palielinās budžeta izdevumus par 111 miljoniem eiro līdz 20,6 miljardiem eiro. Tā rezultātā budžeta deficīts palielināsies no sākotnēji plānotajiem 2,9% no IKP līdz 3%, kas atbilst Māstrihtas kritērijā noteiktajam ierobežojumam. Nākamgad 872 miljonus tērēs autoceļiem, kas ir par 157 miljoniem vairāk, nekā iepriekš plānots.
Seima priekšsēdētāja ierosina atcelt nodarbinātības kvotas ārvalstniekiem
Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) un viņas pārstāvētās Liberālās kustības partijas politiskās grupas deputāti trešdien, 22.novembrī, ierosināja atcelt spēkā esošās nodarbinātības kvotas ārvalstniekiem. “Tas bija iepriekšējā valdošā bloka lēmums, pret kuru iebilda gan darba devēji, gan migrācijas eksperti. Tā mērķis esot bijis aizsargāt Lietuvas darba tirgu. Tomēr praksē šāda sistēma ir radījusi tikai nevajadzīgu birokrātisko slogu un papildu izmaksas darba devējiem un valstij,” Seima preses dienesta izplatītajā paziņojumā citēta Nilsena. Šogad trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtas aptuveni 40 tūkstoši darba atļauju.
Konstitucionālā tiesa piespriež sodu visiem apsūdzētajiem augsta līmeņa politiskās korupcijas lietā
Lietuvas Apelācijas tiesa trešdien, 22.novembrī, atcēla pirmās instances tiesas lēmumu un visus politiskās korupcijas lietā apsūdzētos notiesāja, dažiem piesprieda cietumsodus. Bijušajam MG Baltic (tagad MG Grupe) viceprezidentam Raimondam Kurlianskim (Raimondas Kurlianskis) tika piespriests sešu gadu cietumsods un gandrīz 19 000 eiro naudas sods, bet bijušajam Liberālās kustības līderim Eligijam Masulim (Eligijus Masiulis) tika piespriests piecu gadu un sešu mēnešu cietumsods. Vēl viens apsūdzētais šajā lietā, Darba partijas pārstāvis Vītauts Gapšis (Vytautas Gapšys), arī tika atzīts par vainīgu un notiesāts uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem cietumā. MG Grupe, Liberālajai kustībai un Darba partijai tika piemēroti naudas sodi attiecīgi vairāk nekā 1,1 miljona eiro, gandrīz 377 000 eiro un vairāk nekā 301 000 eiro apmērā. Bijušajiem liberāļiem Šarūnam Gustainim (Sarunas Gustainis) un Gintaram Steponavičam (Gintaras Steponavičius) tika piespriests naudas sods attiecīgi gandrīz 19 000 un vairāk nekā 15 000 eiro apmērā. Steponavičs tika notiesāts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo nebija pierādījumu par kukuļošanu.
Saeima uzsāk otro impīčmenta procesu pret deputātu Gražuli
Lietuvas parlaments otrdien, 21.novembrī, uzsāka otro impīčmenta procesu pret Petru Gražuli (Petras Gražulis) pēc tam, kad stājās spēkā tiesas spriedums, saskaņā ar kuru viņš ļaunprātīgi izmantoja savu amatu, un 19.decembrī balsos par to, vai atņemt viņam deputāta mandātu. Lēmums otrdien tika pieņemts ar 87 balsīm par, vienu pret un vienam deputātam atturoties. Pēc tam, kad parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena ierosināja 19.decembrī rīkot balsojumu par deputāta atstādināšanu no amata, Gražulis sacīja, ka šo procesu plānots atlikt līdz brīdim, kad Konstitucionālā tiesa būs sniegusi savu atzinumu pirmajā viņa atstādināšanas procesā. Tiesai ir jāsniedz atzinums par to, vai Gražulis ir lauzis zvērestu, balsojot par sociāldemokrātu deputātu Linu Jonausku (Linas Jonauskas), kad viņš novērsās, lai runātu ar kolēģi. Ja Gražulis uz šī pamata tiks atbrīvots no deputāta mandāta, viņam uz desmit gadiem tiks liegts kandidēt uz parlamenta deputāta amatu. Otrais impīčmenta process tika sākts pēc tam, kad Lietuvas Augstākā tiesa apstiprināja zemākās instances tiesas spriedumu, kurā atzīts, ka Gražulis ļaunprātīgi izmantojis savu kā deputāta dienesta stāvokli, palīdzot Kauņā bāzētam saldētas pārtikas uzņēmumam Judex atrisināt problēmas pēc tam, kad 2015.gadā Krievijas amatpersonas tā produktos konstatēja listerijas.
Lietuva ar ERAB trasta fonda starpniecību piešķir Ukrainai vienu miljonu eiro
Finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) viceprezidents politikas un partnerības jautājumos Marks Bovmens (Mark Bowman) pirmdien, 20.novembrī, Viļņā parakstīja vienošanos par Lietuvas ieguldījumu bankas trasta fondā viena miljona eiro apjomā. Bovmens sacīja, ka Lietuvas ieguldījums ļaus bankai turpināt palīdzēt Ukrainai risināt Krievijas iebrukuma radītās problēmas. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju Lietuva ir trešā valsts, kas veikusi iemaksas fondā pēc tam, kad to iepriekš izdarīja Japāna un Taivāna.
