Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad deviņos mēnešos bija 1,441 miljarda eiro apmērā, kas ir 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp šogad trešajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 558 miljoni eiro, kas ir 5,3% no IKP.
Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs norādīja, ka Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas.
“Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš,” pauda Mirošņikovs.
Viņš minēja, ka preču eksporta vērtības kritums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pamatīgs, tomēr jāņem vērā, ka pērn tika piedzīvots iespaidīgs eksporta vērtības kāpums. Tādējādi šī brīža situācija, nevis 2022.gads, drīzāk uzskatāma par tuvāku normālajai. Šogad būtiski zemākas cenas ir dažādām Latvijai nozīmīgām eksporta preču grupām, piemēram, labībai, kurai šogad arī bijusi mazāka raža par pagājušā gada rekordražu, un arī kokmateriāliem, pēc kuriem krities pieprasījums nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs, piemēram, Skandināvijā. Tāpat būtiski sarukusi dažādu energoresursu cena, mazinot eksportēto minerālproduktu, piemēram, elektroenerģijas un dabasgāzes vērtību. Tomēr dažu preču, piemēram, alkohola un tekstila izstrādājumu eksports pat nedaudz audzis.
Preču importa vērtība kritusies nedaudz lēnāk par eksportu, tomēr kritums tāpat gada laikā bijis lielāks par 20%. Šo samazinājumu galvenokārt veido minerālprodukti – naftas produkti, dabasgāze, elektroenerģija –, kuru imports bijis trīs reizes mazāks nekā pagājušajā gadā.
Vienlaikus Mirošņikovs atzīmēja, ka ir jāņem vērā, ka nenoteiktība pirms gada bija krietni vien lielāka un cenas bija rekorda augstumos. Kopumā, lai arī mazāk strauji, vērtība samazinājusies arī citu preču importam, – par ceturtdaļu zemāks koksnes imports, par piekto daļu samazinājies plastmasas izstrādājumu imports. Noturīgāks bijis satiksmes līdzekļu un pārtikas imports.
Pakalpojumu tirdzniecībā nedaudz aktīvāks bija ārvalstu tūrisms, un šā gada tūrisma sezona Latvijā bija labāka par 2022.gadu. Tādējādi labāk sokas arī gaisa transportam, pretstatā vairāk ar preču tirdzniecību saistītajam autotransportam, kura sniegums trešajā ceturksnī bija vājāks arī par šā gada pirmo pusi. Pēdējā laikā pakalpojumu eksporta izaugsmi noteikušie telesakaru, datoru un citi saimnieciskie pakalpojumi vērtībā bijuši līdzīgi pagājušajam gadam, norādot uz izaugsmes sabremzēšanos arī modernajos pakalpojumos, ne tikai tradicionālajos. Līdzīgas tendences gan vērojamas arī pakalpojumu importā, tādējādi pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums bijis aptuveni tāds pats kā pirms gada, skaidroja Latvijas Bankas ekonomists.
Viņš arī norādīja, ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes trešajā ceturksnī sasniedza 4,6% no IKP. Galvenās ieplūdes notikušas profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, finanšu darbībās, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.
“Joprojām turpinoties Krievijas investīciju izplūdei, pārējo valstu investīciju apjoms krietni pārsniedz izņemtās investīcijas, liecinot par to, ka ārvalstu investoru acīs Latvijas pievilcīgums nav mazinājies arī sarežģītos laikos,” pauda Mirošņikovs.