Saeima 29.septembrī konceptuāli atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus vairāku likumu grozījumus.
Debatēs bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (LZP/AS) uzsvēra, ka parlaments apspriež likumprojektu, kas attiecas uz ikvienu pilsoni. «Es ceru, ka mums būs pašcieņa to tikpat kvalitatīvi, kā tiek uzsvērts, sagatavot un ieviest, lai mēs būtu gatavi aizstāvēt mūsu valsti,» sacīja politiķis.
Viņš norādīja uz vairākām nepilnībām likumprojekta anotācijā – piemēram, izstrādājot likumu, nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, kā arī to nav plānots darīt pēcāk. Tāpat projekta izstrādē no nevalstiskajām organizācijām ir iesaistītas vien Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, taču nav bijušas apspriedes, piemēram, ar Latvijas Pašvaldību savienību un citām iesaistītajām pusēm.
Tāpat anotācijā rakstīts, ka likumprojekts neatstās ietekmi uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, uz teritoriju attīstību un uz vidi, ko Bergmanis vērtēja kā nekvalitatīvu likumprojekta izstrādi.
Deputāts Aigars Bikše (AP) pauda, ka būtisks jautājums ir, kuriem pilsoņiem tiks noteikts pienākumiem piedalīties VAD.
Mūsdienu sabiedrībā, īpaši jauniešos iesakņojusies uzskats par dzimumu līdztiesību, tāpēc to nevajadzētu mazināt ar nosacījumu par obligātu dalību tikai viena dzimuma pārstāvjiem, pauda parlamentārietis.
Bikše pauda, ka Zviedrija un Norvēģija esot lēmušas, ka valsts aizsardzībā ir jāpiedalās visiem iedzīvotājiem. Deputāts apgalvoja, ka šāda pieeja vairo taisnīguma un līdztiesības izjūtu sabiedrībā, un vērsa uzmanību, ka arī efektīvā Izraēlas armijā apmāca abu dzimumu pārstāvjus.
Nepieciešama visu pilsoņu līdzdalība valsts aizsardzībā, tāpēc nevaram to veidot pēc 19.gadsimta pieejas, jo tiesības kādai grupai nepiedalīties aizsardzībā neesot taisnīgs risinājums, skaidroja parlamentārietis.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (K) sacīja, ka Krievija ir izsludinājusi daļēju mobilizāciju, bet Saeima vēl tikai mēģina ieviest aizsardzības dienestu garu diskusiju procesā.
Rancāns uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nedrīkst tērēt laiku garām runām, jo jauno karavīru apmācība ir jāuzsāk jau janvārī, ja ne vēl agrāk.
Vienīgā iespēja ir pieņemt likumu un vēlāk to grozīt, jo nekad uzreiz nevar paredzēt visas situācijas, pauda politiķis. Rancāns aicināja deputātus nevilcināt laiku un nekavēt likuma pieņemšanu ar «formāliem un sīkumainiem» jautājumiem.
Deputāte Vita Anda Tērauda (AP) sacīja, ka karš Eiropā un mūsu pašu drošības situācija prasa stiprināt aizsardzības spējas. VAD ir vajadzīgs un atbalstāms, un tā pienākumam jābūt universālam visiem – gan vīriešiem, gan sievietēm, gan Latvijā, gan ārpus Latvijas dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Jaunieši citādāku pieeju uzskatīs par netaisnīgu, uzsvēra politiķe.
Tāpēc Tērauda sniegs grozījumus likumā, kas paredzēs pakāpeniski ieviest vienādus pienākumus gan vīriešiem, gan sievietēm. Tāpat pārejas noteikumos deputāte rosinās noteikt, ka ārpus valsts dzīvojošie Latvijas pilsoņi būtu iesaucami VAD no 2024.gada 1.janvāra, lai pagūtu izdomāt risinājumus, kā dienestā iesaistīt arī tālās pasaules vietās dzīvojošos, norādīja politiķe.
Parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis (AP) atzina, ka kādreiz ir uzskatījis, ka ar Krieviju kaimiņos ir jāmēģina sadzīvot un sadarboties, taču viņa viedoklis esot mainījies. Ir jāgatavojas sliktākajiem scenārijiem un ir jābūt gataviem sevi aizstāvēt, sacīja parlamentārietis.
Turklāt VAD būs būtisks sabiedrības saliedētības pamats, uzskata Dombrovskis.
Deputāts arī pauda viedokli, ka daļa citu deputātu iebildumu saistībā ar likumprojekta izstrādi ir priekšvēlēšanu retorika. Ja iebildumi ir saturiski, tos var risināt, taču tad ir jāpiedāvā konkrēti priekšlikumi, aicināja politiķis.
Parlamentārietis Didzis Šmits (LZP/AS) pauda, ka VAD ieviešanas priekšlikums izskatās pēc histēriskas mētāšanās un vēstījuma, ka tas, ko darījām iepriekš, ir nepareizi. Esam destabilizējuši armiju, jo armijas vadība neatbalstot šo Attīstībai/Par! priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu, pauda politiķis. Obligātais militārais dienests sniedz rezultātus tikai pēc desmit gadiem, tāpēc neattiecas uz Krievijas pašlaik īstenoto plašāka apmēra karu, kas mums kopā ar ukraiņiem ir jāuzvar, atzīmēja Šmits.
Politiķis norādīja, ka sestdien, 1.oktobrī, ievēlētā 14.Saeima novembrī vērs šo likumprojektu atkal vaļā, lai izravētu visas priekšvēlēšanu lietas.
Deputāts Jānis Dombrava (NA) atzīmēja, ka šobrīd valstij ir četras reizes mazāk bruņoto spēku nekā starpkaru periodā, taču nav mazinājušies ģeopolitiskie riski. Krievijā uzsāktā mobilizācija ir tiešs risks Baltijas valstu drošībai, pauda politiķis. Viņaprāt, obligātā militārā dienesta atcelšana bija kļūda, jo šo gadu laikā vairāki desmiti tūkstoši iedzīvotāju būtu apmācīti un prastu rīkoties apdraudējuma gadījumā.
Politiķis uzskata, ka bruņoto spēku instruktori ir profesionāli, atbildīgi un ar cieņu izturas pret kolēģiem. Jaunieši varēs iegūt dažādas prasmes, tai skaitā kļūstot patstāvīgāki, atzīmēja Dombrava.
Deputāts Rihards Kols (NA) debatēs pauda atbalstu VAD izveidošanai, kā arī norādīja, ka jau pirms vairākiem gadiem netika izmantota iespēja laikus ieviest valsts aizsardzības dienestu.
Kols cita starpā arī norādīja uz to, ka visiem, arī Saeimas deputātiem, ir iespēja iesaistīties Zemessardzē.
Politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) pauda, ka aizsardzības pamatnostādnes bija jāmaina pirms kara, nevis tā laikā. Viņaprāt, likums tiks grozīts vairākkārt, un vienošanās par izmaiņām būs sarežģīta, jo esot jāmaina plašs aspektu klāsts. Parlamentārietis pauda viedokli, ka likumprojekts ir brāķis un ka ar to vajadzētu strādāt 14.Saeimai, jo tai būšot vairāk saprāta.
Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) VAD ieviešanas nepieciešamību cita starpā skaidroja arī ar to, ka NATO samitā Madridē Latvijas pārstāvjiem no sabiedroto puses esot diezgan skaidri pateikts, ka mums pašiem arī ir vairāk jādomā par savu aizsardzību.
Kā ziņots, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien konceptuāli atbalstīja VAD likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus vairāku likumu grozījumus, tomēr pirms balsojuma likumprojekta redakciju asi kritizēja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija rosinājusi noteikt divas nedēļas.
Vēl pirms balsojuma vairāku iesaistīto ministriju pārstāvji norādīja uz vairākiem nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai arī likumprojektu kopumā konceptuāli atbalsta. Arī atsevišķi deputāti norādīja uz trūkumiem likumprojektā.
Parlamenta komisijā arī vairāku iesaistīto ministriju pārstāvji norādīja uz vairākiem nepieciešamajiem uzlabojumiem. Ierēdņi savos komentāros jau atkārtoja pagājušajā nedēļā Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē pausto par trūkumiem.
Iekšlietu ministrijas Personālvadības un administratīvā departamenta direktore Daiga Piebalga pauda bažas par, piemēram, grūtībām nokomplektēt topošo policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu grupas iekšlietu nozares trīs koledžās, jo lielāko daļu no veselajiem jauniešiem un iekšlietu dienestam derīgajiem cilvēkiem varētu iekļaut VAD.
Veselības ministrijas pārstāve Kitija Kravale norādīja uz pārāk plašajām Aizsardzības ministrijas potenciālajām tiesībām pārbaudīt iesaucamā jaunieša veselības datus e-veselībā un reģistrā, kur minēti ar noteiktām slimībām slimojoši pacienti.
Tam ministrijas ieskatā būtu jābūt salāgotam ar pacientu tiesībām.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš norādīja, ka likumprojektā minētais valsts civilais dienesta var radīt maldīgas asociācijas un priekšstatus ar ierēdņu darbību regulējušo valsts civildienesta likumu.
Dūdiņš jau pagājušajā nedēļā norādīja, ka LM ieskatā prasībām pēc atbilstoša veselības stāvokļa VAD un valsts civilā dienesta veicējiem jābūt vienādiem. Tāpat atklāts paliek jautājums par jauniešu mitināšanās iespējām, ja, piemēram, civilajā dienestā iesauks Zilupes jaunieti, bet dienesta pienākumi jāveic Rīgā.
Deputāts Bergmanis pauda bažas, vai pašreizējā armijas infrastruktūra spēs uzņemt VAD iesauktos un esošie militārie medicīnas dienesti spēs izvērtēt iesaucamo veselības stāvokli. Vienlaikus viņš aicināja aizsardzības resoru plašāk šo reformu apspriest sabiedrībā, tostarp izskaidrot to, ka VAD ieviešana prasīs nopietnus budžeta līdzekļus.
Pašreiz tiek plānots, ka pilsoņiem, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, un pilsoņiem, kuru veselības stāvoklis atbilst valsts aizsardzības dienestam, bet kuri kādu citu iemeslu dēļ nevēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu, valsts aizsardzības dienestu aizstās ar valsts civilo dienestu. Valsts aizsardzības dienestu regulēs atsevišķs likums, kuru tiek plānots pieņemt līdz 2024.gada 1.janvārim.
Bergmanis pauda izbrīnu, kādā veidā izvērtēs «domu un apziņu» tiem cilvēkiem, kuri negribēs dienēt VAD. Tāpat viņš pauda, vai pastāvēs vienlīdzība, ja civilā dienesta ieviešana sāksies vēlāk nekā militārais dienests.
Bļodniece norādīja, ka VAD ieviešana ir liela izšķiršanās šim parlamentam, un aizsardzības resors apzinās visus izaicinājumus, tostarp par infrastruktūru, tomēr Latvija nevarot atļauties vairs nekādu vilcināšanos, ņemot vērā Austrumeiropā notiekošo. Vienlaikus šis arī neesot pateicīgs laiks, lai šādu likumprojektu virzītu parlamentā, tomēr VAD ieviešana pilnībā nenotiks uzreiz, bet pakāpeniski.
Aizsardzības resors apzinās, ka likumā vajadzēs daudz grozījumu, jo visiem plašiem un sarežģītiem likumiem ik pa laikam nepieciešami grozījumi un, iespējams, arī nākamgad, kad dienests sāks darboties, grozījumus vajadzēs veikt. «Šim visam jāiet paralēli, jo mums nav laika,» uzsvēra Bļodniece.
Runājot par infrastruktūru, Bļodniece norādīja, ka Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādē Ādažos dienēs pirmie VAD iesauktie. Tāpat nav noliedzams, ka VAD ieviešana nav lēta, taču ir Latvijas sabiedrotie, kas kāpina vēl lielākus aizsardzības izdevumus. Tāpat viņa atgādināja jau pagājušajā nedēļā pausto, ka Latvijai kara apstākļos viens mēnesis izmaksātu ap miljardu eiro, nemaz nerēķinot cilvēku dzīvības.
VAD likumprojektu un to pavadošo likumu projektus 20.septembrī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot dienesta ieviešanu.
Lasiet arī: Lai gan asi kritizēta likumprojekta kvalitāte, plānots strauji virzīties uz VAD apstiprināšanu
