Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 14.decembrī, Maskavā rīkoja ikgadējo preses konferenci un telefonsarunu sesiju, kurā apsprieda dažādas tēmas un par svarīgākajām ziņo Reuters.
Savas ikgadējās preses konferences laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pievērsies konfliktam Ukrainā, uzsverot, ka “miers iestāsies tad, kad mēs sasniegsim savus mērķus,” – denacifikāciju, demilitarizāciju un Ukrainas neitrālā statusa saglabāšanu. Putins norādījis,
“ja viņi nevēlas vienoties, tad mēs esam spiesti veikt citus pasākumus […],”
norādot uz militāriem pasākumiem, saskaņā ar Reuters. Putins paziņoja, ka atkarībā no apstākļiem konfliktu varētu atrisināt vai nu sarunu ceļā, vai ar spēku.
Runājot par attiecībām ar Rietumiem, prezidents Vladimirs Putins paudis bažas par NATO attieksmi pret Krieviju, it īpaši par centieniem tajā iekļaut Ukrainu. Putins, pašreizējo Ukrainas konflikta “traģēdiju”, skaidrojis ar to, ka Rietumi “piespieda mūs veikt šīs darbības” un uzsvēris, ka neredz iespēju sadarbībai.
Putins sacīja, ka attiecību uzlabošanās būs atkarīga no iekšējām pārmaiņām ASV, aicinot ASV cienīt un meklēt kompromisu, nevis izmantot sankcijas un militāru iejaukšanos. Neraugoties uz pašreizējiem apstākļiem, Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava pilnvērtīgām attiecībām, kad notiks šādas pārmaiņas.
Prezidents Vladimirs Putins paudis neapmierinātību arī ar starptautiskajiem pasākumiem pret Krievijas sportistiem, norādot, ka šie pasākumi ir pretrunā Pjēra de Kubertēna (Pierre de Coubertin) principu.
Putins pievērsies arī otrā militārā iesaukuma iespējamībai,
sniedzot jaunāko informāciju par pašreizējo situāciju. Viņš uzsvēra aktīvajā dienestā esošo karavīru efektīvo darbību, norādot, ka karavīru vēlme aizstāvēt Krieviju joprojām ir spēcīga. Putins secināja, ka cilvēku skaits, kas gatavi aizstāvēt Krieviju, nemazinās un, pateicoties brīvprātīgo kampaņai “kopā jābūt aptuveni pusmiljonam cilvēku”, tāpēc pašlaik neesot vajadzības pēc mobilizācijas.
Prezidents Putins apsprieda arī ekonomisko situāciju. Viņš norādīja, ka prognozētais IKP pieaugums līdz gada beigām esot 3,5%, kas nozīmē ekonomikas atveseļošanos pēc iepriekšējā gada krituma. Taču Putins sacīja, ka bažas rada inflācijas pieaugums, kas līdz gada beigām, iespējams, sasniegs 8%. Viņš apliecināja, ka gan centrālā banka, gan valdība īsteno nepieciešamos pasākumus inflācijas problēmas risināšanai.
Lasiet arī: Krievija paziņo, ka prezidenta vēlēšanas notiks martā
