Lai topošā valdība varētu izdarīt patiešām lielas lietas, ir nepieciešams pamatīgs vismaz 60 deputātu atbalsts Saeimā, jo tas nodrošina arī nopietnu pārsvaru komisijās, intervijā laikrakstam Diena paudis 14.Saeimas vēlēšanās uzvarējušās Jaunās vienotības (JV) valdes loceklis un parlamenta deputāts Ainars Latkovskis.
«Loģika ir, ka valdību veido četras partijas kopā ar 64 balsīm, citādi sadalām lēnes un priecājamies katrs par savām ministrijām. Es varu pateikt – tas nav mūsu interesēs,» norāda Latkovskis, tādējādi paužot atbalstu arī Progresīvo iesaistīšanai jaunajā koalīcijā, kam īpašu atbalstu līdz šimnav pauduši pārējie divi potenciālie sadarbības partneri – Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS).
Latkovskis skaidro, ka situācijā, kad koalīcijai būtu tikai 54 balsis, tad valdībā atbalstītu tiesību aktu virzība draudētu apstāties pēc nonākšanas atbildīgajā Saeimas komisijā, kur, iespējams, būtu opozīcijas deputātu pārsvars.
«Vēl viens ļoti svarīgs arguments – Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK) veido pa vienam no katras frakcijas pārstāvja, un, ja koalīcijā ir trīs, bet opozīcijā četras frakcijas, tad koalīcija nevar rēķināties ar kontroli šajā komisijā, tā var tikpat labi nokļūt opozīcijas rokās.»
«Grūti iedomāties, kāpēc NA un AS to nesaprot,» intervijā skaidro Latkovskis.
Viņš norāda, ka līdz ar to JV ir gatava runāt un arī strādāt koalīcijā kopā ar Progresīvajiem. «Protams, tas būs grūti un prasīs noformulēt valdības deklarāciju, bet ir lietas viņu programmā, kas noteikti ir pieņemamas arī citiem partneriem,» uzskata JV politiķis.
Kā ziņots, JV par nākamās valdības koalīcijas veidošanu 4.oktobrī tiksies ar AS un NA, bet 5.oktobrī – ar Progresīvo pārstāvjiem.
Lasiet arī: Kariņš pilnvarots sākt konsultācijas par koalīcijas veidošanu; runās ar NA, AS un P
Virzoties uz priekšu topošās koalīcijas veidošanas procesam jaunievēlētajā 14.Saeimā, saglabājas neskaidrība, kāda loma procesa noslēgumā būs partijas Progresīvie Saeimas frakcijai.
Pirmdien, 3.oktobrī, 14.Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
JV līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās pauda, ka «valstij vislabāk būtu» plašāka koalīcija.
Kariņš starp JV, AS, NA un Progresīvo pārstāvjiem neredz tādas iekšējās pretrunas, kas četrām partijām neļautu atrast vienošanos.
Savukārt NA rīcībspējīgu valdības modeli redz trīs partiju koalīcijā kopā ar JV un AS, pauda NA līderis Raivis Dzintars. NA jūtot stingru pieprasījumu no partijas biedriem un atbalstītājiem veidot šādu, vērtību ziņā savienojamu koalīciju, jo NA ar Progresīvajiem esot ļoti būtiskas ideoloģiskās un vērtību atšķirības.
Viens no AS līderiem Uldis Pīlēns norādījis, ka jautājumu par Progresīvo ņemšanu vai neņemšanu koalīcijā AS vēl plāno izrunāt ar JV un NA. Kā nākamās koalīcijas kodola partijas Pīlēns redz AS, JV un NA.
Progresīvo līderis Kaspars Briškens uzsvēris, kas partija ir gatava būt daļa no topošās koalīcijas jaunievēlētajā 14.Saeimā, uzsverot, ka Latvijas interesēs ir, lai pašreizējos ļoti sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos būtu plašāka, četru partiju – JV, AS, NA un Progresīvo – koalīcija ar 64 deputātu balsīm.
Levits pieļāvis abas iespējas – ka koalīcijā varētu būt gan trīs partijas, visdrīzāk, domājot ar tām JV, AS un NA, gan četras partijas jeb kopā ar Progresīvajiem.
Reizē Levits arī min trešo iespēju – cita veida sadarbības formātu, ja gadījumā ideoloģisko atšķirību dēļ Progresīvie nevarētu būt koalīcijas kodolā.
Iespējamās opozīcijas partijas vēl nesteidz paziņot par to, kāda būs viņu loma parlamentā. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Viktors Valainis, vaicāts, vai no Valsts prezidenta ir sadzirdējis mājienus par ZZS palikšanu opozīcijā, norādīja, ka paļausies uz Satversmē noteikto ceļu – prezidents nominē premjera amata kandidātu, kurš izvēlēsies partijas, kuras aicināt koalīcijā.
Partijas Stabilitātei! līderis Aleksejs Rosļikovs uzskata, ka pašlaik būtu ļoti aplami, ja kāds tagad droši pateiktu, ka koalīcija tiks veidota bez Stabilitātei! vai ka Kariņš noteikti būs arī nākamais premjers. Arī partijas Latvija pirmajā vietā līderis Ainārs Šlesers nesteidza partiju pieskaitīt pie opozīcijas.
BNN jau iepriekš ziņoja, ka 14.Saeimā ievēlēti septiņi politiskie spēki – Jaunā vienotība (JV) – 26 mandāti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16 mandāti, Apvienotais saraksts (AS) – 15 mandāti, Nacionālā apvienība (NA) – 13 mandāti, Stabilitātei! (S!) – 11 mandāti, Latvija pirmajā vietā (LPV) – 9 mandāti un Progresīvie (P) – 10 mandāti.
