Pagājušajā nedēļā Tieslietu ministrija paziņoja, ka ir pret papildu ierobežojumiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem; ārlietu ministru atkal satraucis prezidents
Lietuva apsver iespēju uzaicināt Taivānas banku
Lietuvai ir vēlme uzaicināt Taivānas banku uzsākt darbību visā Eiropā, paziņojis Lietuvas tirdzniecības pārstāvniecības Taivānā vadītājs Pauļus Lukausks (Paulius Lukauskas). “Pieprasījums pēc banku pakalpojumiem Eiropā, visticamāk, pieaugs. Tā ir mūsu iespēja. Mūsu regulators, Lietuvas Banka, ir pierādījusi, ka mūsu finanšu tehnoloģiju ekosistēma var būt vēl ātrāka, vēl elastīgāka. Un banku sektora skaistums ir tāds, ka, ja viņi saņem licenci Lietuvā, viņi bez problēmām var darboties visā Eiropā,” piektdien, 29.decembrī, intervijā LRT ziņu portālam sacīja Lukausks.
Lietuva apsver īpaša likuma izstrādi, lai paātrinātu Vācijas brigādes izvietošanu
Lietuvas parlaments (Seims) varētu pieņemt īpašu likumu, lai paātrinātu Vācijas brigādes izvietošanu Lietuvā, piektdien, 29.decembrī, paziņoja opozīcijas demokrātu līderis Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis). Lietuvas un Vācijas aizsardzības ministri šā mēneša sākumā parakstīja rīcības plānu par Bundesvēra brigādes izvietošanu Lietuvā. Drīz pēc tam vācu žurnāls Der Spiegel, pamatojoties uz nopludinātu informāciju, ziņoja, ka brigādes izvietošana Viļņai radīs lielas finansiālas problēmas. Saskaņā ar ziņojumu no Berlīnes vēstniecības Viļņā diplomātiskās sarakstes izriet, ka Lietuva ir pārliecināta, ka tai būs jāmaksā tikai par militāro infrastruktūru un proporcionāli jāpiedalās tikai Vācijas karavīru izmitināšanas izmaksās.
Lietuva ziņo par 656 jauniem COVID-19 gadījumiem un četriem nāves gadījumiem
Ceturtdien, 28.decembrī, Lietuva ziņoja par 656 jauniem inficēšanās gadījumiem ar koronavīrusu COVID-19 un četriem nāves gadījumiem, piektdien, 29.decembrī, liecina oficiālā statistika. Primārās infekcijas izplatība 14 dienu laikā samazinājās līdz 335,7 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, un septiņu dienu laikā pozitīvo testu īpatsvars bija 26%. Jaunu koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits Lietuvā kulmināciju sasniedza 2022.gada februāra sākumā, kad katru dienu tika reģistrēti vairāk nekā 14 000 jaunu inficēšanās gadījumu. Lietuvā aptuveni 1,38 miljoni cilvēku vismaz vienu reizi ir saņēmuši pozitīvu COVID-19 testu. Saslimstība ar COVID-19 Lietuvā sāka pieaugt septembra vidū; kopš maija tā bija saglabājusies zemā līmenī.
Septiņiem lietuviešiem piešķir Pasaules lietuviešu balvu
Ceturtdien, 28.decembrī, Viļņā svinīgā ceremonijā tika pasniegtas Pasaules lietuviešu balvas (Global Lithuanian Awards) par šā gada Lietuvas starptautiskajiem sasniegumiem un sasniegumiem inovāciju un tehnoloģiju jomā. Par uzvarētāju kategorijā Par Lietuvas profesionāļu pasaules mēroga atpazīstamību tika atzīta starptautiski lasītākā mūsdienu lietuviešu rakstniece Kristīna Sabaļauskaite (Kristina Sabaliauskaitė). Uzņēmumu Nord Security un Tesonet līdzdibinātāji Toms Okmans (Tomas Okmanas) un Eimants Sabaļausks (Eimantas Sabaliauskas) saņēma balvu kategorijā Par lietuviešu inovācijām, kas iekaro pasauli, bet neirozinātniece un uzņēmuma Samphire Neuroscience līdzdibinātāja Emīle Radīte (Emilė Radytė) saņēma balvu kategorijā Par Lietuvas jauno talantu starptautiskajiem sasniegumiem zinātnē. Balvu kategorijā Par piesaistītajām investīcijām Lietuvā saņēma Hollister Lietuva izpilddirektors Sauļus Bitinas (Saulius Bitinas) par “rekordlielu investīciju piesaisti medicīnas produktu ražošanā Lietuvā”. Kategorijā Par starptautisko biznesa attiecību veidošanu par “Lietuvas uzņēmumu izaugsmes veicināšanu un durvju atvēršanu uz pasaules lielāko tirgu” tika apbalvota Ingrīda Getrūda Bublīs (Ingrida Getrūda Bublys), Lietuvas goda ģenerālkonsule un IBInternational Inc. prezidente ASV. Kategorijā Par Lietuvas popularizēšanu pasaulē balvu saņēma jaunās paaudzes operas soliste Gabriele Kupšīte (Gabrielė Kupšytė), kura šobrīd veido savu karjeru Londonas Karaliskajā operā. Ārlietu ministrijas balvu kategorijā Par mūža sasniegumiem saņēma Pasaules lietuviešu centrs Lemontā, ASV.
Tieslietu ministrija apgalvo, ka papildu ierobežojumi krieviem un baltkrieviem ir pretrunā ES tiesību aktiem
Priekšlikums pastiprināt esošos ierobežojumus Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem Lietuvā neatbilst Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, ceturtdien, 28.decembrī, paziņoja Tieslietu ministrijas juristi. Saskaņā ar grozījumiem gan krievi, gan baltkrievi vairs nevarēs pieprasīt vīzas, atrodoties Lietuvā, ja vien viņi to nedarīs ar Ārlietu ministrijas starpniecību. Bez šādām vīzām šie ārvalstnieki principā arī nevarēs pieteikties uz termiņuzturēšanās atļaujām Lietuvā. Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju ES dalībvalstīm ir pienākums izsniegt nepieciešamās vīzas ārvalstniekiem, kuri atbilst visiem attiecīgajās direktīvās noteiktajiem uzņemšanas nosacījumiem. Decembra sākumā konservatīvie deputāti Audronis Ažubalis (Audronius Ažubalis), Laurins Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) un Pauļus Saudargs (Paulius Saudargas) iesniedza priekšlikumu pastiprināt ierobežojumus Baltkrievijas pilsoņiem.
Alus darītavai uzlikts 800 tūkstošu eiro sods
Lietuvas Konkurences padome (KP) ir sodījusi valsts lielāko alus darītavu Švyturys-Utenos Alus ar vairāk nekā 0,8 miljonu eiro naudas sodu par izmeklēšanas kavēšanu, trešdien, 27.decembrī, paziņoja KP. Uzņēmums atzīst pārkāpumu un sola samaksāt naudas sodu, taču apsver iespēju apstrīdēt tā apmēru. Padome uzskata, ka uzņēmums kavējis izmeklēšanu, pārbaudes laikā dzēšot attiecīgo informāciju un neiesniedzot datu kopijas. Tā kā uzņēmums atzina, ka ar šīm darbībām ir pārkāpti konkurences tiesību akti, un sadarbojās ar izmeklētājiem, tam uzliktais naudas sods tika samazināts par gandrīz 200 000 eiro līdz 810 800 eiro, paziņojumā presei norādīja KP. Uzņēmuma komunikācijas direktors paziņoja, ka uzņēmums maksās naudas sodu.
Valdība apsver iespēju vērsties augstākajā tiesā LGBTIQ jautājumā
Lietuvas Tieslietu ministrija trešdien, 27.decembrī, paziņoja, ka iesniegs lūgumrakstu Konstitucionālajā tiesā par tiesību normu, kas aizliedz izplatīt nepilngadīgo vidū informāciju, kas “noniecina ģimenes vērtības” un sekmē LGBTIQ ģimenes koncepciju. Tieslietu ministre Evelīna Dobrovolska (Ewelina Dobrowolska) paziņoja, ka šis solis ir atbilde uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023.gada sākumā pieņemto lēmumu, ka, piemērojot šo normu, Lietuva ir pārkāpusi tagad jau mirušās rakstnieces Neringas Macates (Neringa Macatė) tiesības. Valdība ierosināja Seimam svītrot šo noteikumu no Likuma par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskās informācijas negatīvo ietekmi, taču parlaments novembrī šo iniciatīvu noraidīja. Strasbūras tiesa nolēma, ka Lietuva ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ierobežojot Macates grāmatas Dzintara sirds izdošanu.
Ārlietu ministru atkal saniknoja prezidents
Pēc tam, kad Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) atklāja kandidātu vārdus, kuri tiek apsvērti vēstnieka amatam Polijā, ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) otrdien, 26.decembrī, paziņoja, ka šāda situācija nav pieņemama un tā grauj ārvalstu partneru uzticību Lietuvai. Viņš reaģēja uz Nausēdas interviju TV3, kurā viņš atklāja, ka uz šo amatu tiek apsvērtas Ķēstuta Kudzmana (Kestutis Kudzmanas) un Petra Zapolska (Petras Zapolskas) kandidatūras. Tā kā prezidenta administrācija, Ārlietu ministrija un valdošais vairākums ir iesaistīti publiskās debatēs par iestrēgušo Lietuvas vēstnieka iecelšanu, Nausēda ceturtdien TV3 televīzijai sacīja, ka vēlas saņemt atbildes, kāpēc ministrijas iepriekš izsludinātais konkurss uz valsts vēstnieka Polijā amatu ir atzīts par spēkā neesošu.
Bijušais ārlietu ministrs iecelts par vēstnieku Zviedrijā
Bijušais ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičius) pēc gandrīz trīs gadu ilgas atelpas pauzes ir iecelts par Lietuvas vēstnieku Zviedrijā. Prezidents Gitans Nausēda 19.decembrī parakstīja dekrētu par viņa iecelšanu amatā, bet šī ziņa izskanēja trešdien, 27.decembrī. Saskaņā ar dekrētu Linkevičs savus jaunos pienākumus sāks pildīt 15.janvārī. Linkevičs Lietuvas ārlietu ministra amatā bija divus termiņus pēc kārtas – no 2012. līdz 2020.gadam.
Lietuva ir sagatavojusi plānu par godu 20.gadadienai kopš iestāšanās NATO un ES
Lietuvas valdība ir apstiprinājusi plānu, kā nākamgad atzīmēt Lietuvas 20.gadadienu kopš iestāšanās NATO un ES, paredzot svētku skrējienu, ārvalstu žurnālistu ekskursiju, klimata nedēļu, izstādes, koncertus un citus pasākumus. Ārlietu ministrijas sagatavotajā plānā iekļauti 56 pasākumi, tostarp skrējiens Lietuvas aviobāzē, koncerts Viļņā un starptautiska Baltijas valstu militārā konference. Citas plānā iekļautās idejas ietver NATO žurnālistu ekskursiju pa Lietuvu, klimata nedēļu, festivālu NATO Militārais tetovējums 2024, debašu, diskusiju, izstāžu un citu pasākumu programmu.
