Krievijā tapis analītisks ziņojums par to, kā stiprināt maigo varu Baltijā, liecina, ka pie mums noteiktie propagandas ierobežojumi krieviem rada nopietnas problēmas. Tādēļ tai jāizmanto viltīgāki paņēmieni izglītībā, kultūrā un sociālajos tīklos, lai aizliegumus apietu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
2023. gadā Krievijas federālā budžeta finansētajā Pleskavas universitātē tapis “analītisks ziņojums” par Baltijas valstu politiku attiecībā uz krievu valodu un kultūru. Ziņojumu platformā “Telegram” publicējis Aleksandrs Djukovs. Viņš ir vēsturnieks, strādā Krievijas prezidenta administrācijas izveidotā konsultatīvā padomē starptautisko attiecību jautājumos. Djukovs Latvijā, Lietuvā un citās valstīs iekļauts melnajā sarakstā.
Viens no ziņojuma autoriem ir Nikolajs Meževičs, kas Krievijā vada Baltijas valstu pētījumu asociāciju. Viņš bieži krievu televīzijā un “Youtube” kanālos stāsta par rusofobiju, nacismu un citām viņa saskatītām negācijām Baltijā, piedalās Vladimira Putina izveidotajā Valdaja klubā. Izcēlies ar skaļiem paziņojumiem, piemēram, ka no Krievijas skatu punkta Baltijas valstis neeksistē, vēsta raidījumā.
136 lappušu garajā dokumentā zinātnieki analizē, kādus maigās varas instrumentus Krievijai jāizmanto jaunajos apstākļos, kad tradicionālie propagandas kanāli Baltijā ir slēgti.
Perspektīvu krievu analītiķi saskata sociālajos tīklos. Atšķirībā no citām platformām, “Telegram” aizvien ir prokrievisks resurss, teikts ziņojumā. Dokumentā uzskaitītas populārākās sociālo tīklu “Telegram” un “Vkontakte” lapas, kas Baltijā popularizē krievu pasauli.
Tie ir “Antifašisti Pribaltiki”, kam ir vairāk nekā 15 tūkstoši sekotāju. Latvijā pret vismaz sešiem šīs organizācijas pārstāvjiem notiek izmeklēšana ne tikai par kara noziegumu noliegšanu Ukrainā un etniskā naida kurināšanu, bet arī par informācijas vākšanu krievu specdienestu interesēs. Politiskā partija “Latvijas Krievu savienība” (tagad daļa no apvienības “Pamats-LV”) šos cilvēkus sauc par politieslodzītajiem.
Ziņojumā minēts arī “Baltnews”, kam seko gandrīz 18 tūkstoši cilvēku. Mazākas, bet arī ievērojamas auditorijas ir grupām “Šproti v izgnaņije”, “Tribaltiskije Vimirati”, “Baltologija”, “Okupacija Pribaltiki voiskami NATO”, “Russkaja Pribaltika”, “Litva – poligon NATO”.
Krievijas varas uzdevumā strādājošie pētnieki secina: Baltijas valstīs cilvēki dzīvo informācijas burbulī, kurā krievu propagandai iekļūt ir grūti. Ir jāizmanto jaunas metodes, lai iedarbotos uz tiem, kas informāciju patērē latviešu, igauņu un lietuviešu valodā.
“Kopš 2018. gada ir iespējams redzēt, ka Krievijas tā saucamās psiholoģiskās informācijas un ietekmes operācijas ir mainījušās. Ja agrāk stratēģija balstījās uz domu izmantot tā saucamās minoritātes, lai veicinātu savas intereses Latvijā, šobrīd ir pilnīgi savādāk. Izmanto tādu stratēģiju, kas nav vairs par Krieviju, bet pret rietumiem un pret rietumu vērtībām,” komentē Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Jānis Bērziņš.
Tagad Krievijas psiholoģiskās ietekmes operācijas paredz uztaustīt sabiedrības vājos punktus un neuzticību politiķiem, medijiem un citām institūcijām. Krievija tos izmanto, uzpūš un ievirza sev vēlamā gultnē – pret globalizāciju, pret pastāvošo demokrātisko sistēmu.
Šo darbību mērķis Bērziņa ieskatā ir sagraut esošo politisko sistēmu, lai pie varas tiktu spēki, kas būtu Krievijas interesēm atbilstošāki. Krievija vēlas visas savas kaimiņvalstis padarīt par tādiem satelītiem kā Baltkrievija vai vismaz Ungārija.
