Pagājušajā nedēļā deputāti apšaubīja nepieciešamību veikt jaunu izmeklēšanu CIP cietumā; LCB vadītājs apgalvo, ka ECB vasarā varētu samazināt procentu likmes
Ārlietu ministrs aicina Rietumus rūpēties par savu drošību
Rietumiem ir jārūpējas par savu drošību, nevis par Krievijas nākotni, ceturtdien, 18. janvārī, Davosā sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis). Lietuvas augstākais diplomāts bija viens no galvenajiem runātājiem WEF sesijā “Krievija: Kas tālāk?” kopā ar Eiropas tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski, Rumānijas ārlietu ministri Luminicu Odobesku (Luminita Odobescu) un Polijas ārlietu ministru Radoslavu Sikorski (Radoslaw Sikorski). Runājot par sankcijām, Landsberģis sacīja, ka būtu jāmeklē jauni paņēmieni, lai atturētu Krieviju. “Ja mēs patiešām ticam Ukrainas uzvarai un vēlamies tai palīdzēt, mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienība ir arī tirdzniecības bloks, kas kaut kādu iemeslu dēļ piemēro tirdzniecības režīmus, kuri ir labvēlīgi autokrātiskiem režīmiem… Sankcijas pret Krieviju darbojas, bet mums ir jāmeklē un jāatrod jauni paņēmieni, lai atturētu Krieviju,” sacīja viņš.
ECT noraida sūdzību par prezidenta atraitnes pensiju un dzīvesvietu
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien, 18.janvārī, noraidīja lietu, ko pret Lietuvu bija ierosinājusi pirms gandrīz 14 gadiem mirušā bijušā prezidenta Aļģirda Mikola Brazauska (Algirdas Mykolas Brazauskas) atraitne Kristina Brazauskiene (Kristina Brazauskienė) pēc tam, kad viņai atteica piešķirt valsts pensiju un valsts rezidenci. Brazauskiene sūdzējās, ka viņa ir tikusi diskriminēta, kad varas iestādes atteicās piešķirt viņai valsts pensiju un dzīvesvietu Viļņā. Taču ECT norādīja, ka Brazauskienei 2020.gadā tika piešķirts cits sociālais maksājums – parakstītāja atraitnes pensija, jo Brazausks parakstīja 11.marta aktu. Turklāt saskaņā ar valdības lēmumu viņai maksāja ar atpakaļejošu datumu, t. i., no 2010.gada 23.jūlija, kad viņa kļuva par atraitni. Strasbūras tiesa arī norādīja, ka saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem par vienu un to pašu laikposmu nevar izmaksāt divas pensijas. Attiecībā uz atteikumu piešķirt Brazauskienei valsts dzīvesvietu tiesa konstatēja, ka māja, kurā viņa dzīvoja kopā ar bijušo prezidentu un kurā viņa vēlējās palikt uz mūžu, atrodas aizsargājamā teritorijā un ka viņai nav tiesību uz valsts aizsardzību.
Viļņas dzelzceļa stacijā aizturēti divi baltkrievi
Trešdien, 17.janvārī, Viļņā dzelzceļa stacijas apsardzes darbinieki aizturēja divus Baltkrievijas pilsoņus pēc tam, kad viņi izkāpa no tranzīta vilciena. Ap 22.20 Viļņas dzelzceļa stacijā 52 un 44 gadus vecie Baltkrievijas pilsoņi izkāpa no stāvoša tranzīta vilciena Kaļiņingrada-Sanktpēterburga, kad tika atvērtas vagona durvis. Viņus nekavējoties aizturēja dzelzceļa stacijas apsardze. Noskaidrojās, ka Baltkrievijas pilsoņiem bija derīgas Šengenas vīzas, un viņi ar to pašu vilcienu devās uz Baltkrieviju.
Ministrs saka, ka Krievijas graudu tranzīts caur Latviju ir “liela problēma”
Krievijas graudu tranzīts caur Lietuvu nerada lielākas bažas, jo lielākā daļa no tiem iet caur Latviju, kas ir “liela problēma”, trešdien, 17.janvārī, sacīja satiksmes ministrs Marjuss Skodis (Marius Skuodis). Skuodis šo jautājumu vēlāk trešdien pārrunāja attālinātā sanāksmē ar Latvijas satiksmes ministru Kasparu Briškenu un Igaunijas klimata ministru Kristenu Mihalu (Kristen Michal). Lietuvas Graudkopju asociācijas vadītājs Aušris Macijausks (Aušrys Macijauskas) decembrī paziņoja, ka Krievijas graudi lielos daudzumos tiek tranzītā pārvadāti caur Latviju, un daļa no tiem nonāk Lietuvā. Lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks (Kestutis Navickas) tobrīd apgalvoja, ka Krievijas graudi tiek pārvadāti caur Latvijas ostām, bet Klaipēdas ostu tie nesasniedz. Tomēr Navicks neizslēdza iespēju, ka Krievijas graudi varētu būt ievesti Lietuvā, viltojot to izcelsmes dokumentus, un piebilda, ka Latvijas valdībai būtu jārīkojas.
Davosā tiekas prezidents un “Deutsche Bank” vadītājs
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) otrdien, 16. janvārī, Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma (WEF) ietvaros tikās ar vienu no pasaulē lielākās finanšu institūcijas “Deutsche Bank” vadītāju Kristianu Zēvingu (Christian Sewingon). Viņi cita starpā apsprieda arī bankas iespējamās investīcijas Lietuvā. Nausēda uzaicināja Vācijas bankas pārstāvjus piedalīties biznesa forumā Trīs jūru iniciatīva, kas aprīlī notiks Viļņā. “Lietuvas un Vācijas ekonomiskās attiecības gan tirdzniecības, gan investīciju jomā gadu desmitiem ir strauji attīstījušās, bet pēdējos gados divpusējā sadarbība ir sasniegusi jaunu līmeni,” sacīja Lietuvas prezidents.
LCB vadītājs saka, ka ECB varētu samazināt procentu likmes vasarā
Lietuvas Centrālās bankas (LCB) vadītājs un Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes loceklis Ģedimins Šimkus (Gediminas Simkus) neizslēdz, ka ECB varētu sākt samazināt procentu likmes jau šovasar, norādot, ka finanšu tirgi ir pārāk optimistiski, cerēdami, ka tas notiks jau pavasarī. “Lai gan aizņēmumu izmaksu samazināšanas varbūtība gada gaitā pieaug, tas var notikt tikai aptuveni vasarā,” citējot Lietuvas centrālās bankas vadītāja teikto intervijā raksta “Bloomberg”.
Deputāti skeptiski vērtē nepieciešamību veikt jaunu izmeklēšanu CIP cietumā
Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas (NDAK) deputāti ir skeptiski noskaņoti par nepieciešamību veikt jaunu parlamentāro izmeklēšanu pēc tam, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien otro reizi atzina, ka Lietuvā darbojies slepens CIP cietums. NDAK priekšsēdētājs, konservatīvo deputāts Laurīns Kasčiūns (Laurynas Kasčiūnas) sacīja, ka tas nav pamatoti. ECT jau 2018.gadā nolēma, ka Lietuvā no 2005. līdz 2006.gadam atradās slepens CIP cietums par terorismu aizdomās turētajiem un ka tajā tika turēts Saūda Arābijas pilsonis Abu Zubaidals. Strasbūras tiesa otrdien, 16.janvārī, nolēma, ka arī cits Saūda Arābijas pilsonis Mustafa al Havsavi tur tika turēts nelikumīgi, un piešķīra viņam 100 000 eiro. ASV Senāta ziņojumā par to, kā CIP pēc 11.septembra uzbrukumiem slepenajos aizturēšanas centros spīdzināja aizdomās turētos teroristus, nav minētas konkrētas valstis, taču cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka ziņojumā minētā vieta ar nosaukumu “Violet” atradās Lietuvā. Šo pierādījumu izmantoja arī ECT.
Finanšu ministrs februārī sagaida ES lēmumu par iesaldētajiem Krievijas aktīviem
Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) otrdien, 16.janvārī, paziņoja, ka sagaida, ka Eiropas Savienība (ES) līdz februāra beigām pieņems lēmumu par to, kā identificēt, nodalīt un izmantot peļņu no Rietumos iesaldētajiem Krievijas aktīviem Ukrainas vajadzībām. “Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas priekšlikumu par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu, taču vienlaikus mums jāsaprot, ka tas ir pirmais, nevis pēdējais solis. Mums šis lēmums ir jāpieņem diezgan ātri, jo šis lēmums netiks īstenots ar atpakaļejošu datumu, proti, svarīga ir katra diena,” Briselē pēc ECOFIN sanāksmes sacīja ministre.
Lietuvas augstākā prokurore lūdz Seimam atņemt deputāta imunitāti
Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene (Nida Grunskienė) pirmdien, 15. janvārī, oficiāli lūdza Seimam atņemt deputātam Remigijam Žemaitaitim (Remigijus Žemaitaitis) viņa imunitāti. Grunskienes lūgums atļaut deputāta kriminālvajāšanu ir balstīts uz pierādījumiem, kas savākti pērn maijā sāktajā pirmstiesas izmeklēšanā par aizdomām par publisku ņirgāšanos, necieņu un naida kurināšanu pret kādu personu grupu, paziņojumā presei norāda ģenerālprokuratūra. Pierādījumi liecina, ka Žemaitaitis sociālajā tīklā “Facebook” publicējis antisemītiskus tekstus, kuros viņš “publiski izsmēja, pauda nicinājumu un kurināja naidu pret ebreju tautības cilvēku grupu”, teikts paziņojumā. Žemaitaitis, kuram ir imunitāte pret kriminālvajāšanu, izmeklēšanā tika nopratināts kā īpašais liecinieks. Pagājušajā mēnesī Konstitucionālā tiesa pieņēma izskatīšanai parlamenta iesniegumu, kurā tika lūgts pārbaudīt, vai Žemaitaitis, 8. un 9.maijā un 8. un 14.jūnijā publicējot antisemītiskus ierakstus sociālajā tīklā “Facebook”, nav lauzis amata zvērestu un rupji pārkāpis konstitūciju.
