Likumu par komunistiskā režīma un rusifikācijas gaitā piešķirto ielu nosaukumu nomaiņu 13.Saeima pieņemt nepaspēs, trešdien, 12.oktobrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
13.Saeimai vēl ir paredzēta viena darba sēde, kuras laikā minēto likumu nevarēs steidzamības kārtā pieņemt abos lasījumos, jo ir nepieciešama plašāka diskusija par dažādiem regulējumā ietvertajiem aspektiem, piebilda Ašeradens.
Pēdējā 13.Saeimas sēde 27.oktobrī ir svinīgā sēde, un tajā par likumdošanu nav paredzēts lemt, atzīmēja politiķis.
Tāpēc Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likumu 13.Saeima, visticamāk, nepaspēs pieņemt.
Ar likumu ir plānots aizliegt tādu nosaukumu lietošanu, kas slavina komunismu, totalitāro režīmu, PSRS varu, ideoloģiju vai ar to saistītu notikumu, jēdzienu vai personu. Tāpat paredzēts aizliegt tādus nosaukumus, kas ir radīti Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) ideoloģijas vai propagandas, tai skaitā rusifikācijas, ietvaros.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone vērsa komisijas dalībnieku uzmanību uz likumā ietvertajiem kritērijiem maināmo ielu nosaukumu noteikšanā.
Šiem kritērijiem ir jābūt nepārprotamiem, lai pašvaldībām, ja to kompetencē būs iespēja lemt par ielu pārdēvēšanu, nebūtu vietas savai interpretācijai, sacīja pārstāve.
Viņas sacītajam pievienojās arī biedrības Publiskās atmiņas centrs, kura piedalījās likumprojekta izstrādē, vēsturnieks Didzis Šēnbergs, minot, ka pašvaldību darbiniekiem ir dažāds izglītības līmenis un izpratne par vēstures notikumiem.
Ašeradens piedāvāja komisijas deputātiem atbalstīt likumprojektu pirms pirmā lasījuma, lai to pēcāk pārņemtu 14.Saeima, taču Vilsone atzīmēja, ka šī procesa īstenošanai ir nepieciešama Finanšu ministrijas (FM) atsauksme par likumprojektu, ņemot vērā, ka tas paredz finansiālu ietekmi uz valsts budžetu. FM atsauksme tehnisku iemeslu dēļ nebija nonākusi līdz komisijai, tāpēc likumprojekta izskatīšana tika atlikta.
Kā norādīts likumprojektā, tā mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, nosodīt komunistisko režīmu, PSRS okupācijas varu, tās veiktos noziegumus un īstenoto politiku, tai skaitā rusifikāciju. Tāpat ar likumprojektu cerēts sasniegt mērķi īstenot vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu – novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas veikumu, pretojoties okupācijas varām, kā arī izrādīt cieņu to upuriem.
Likumprojekta iesniedzēji ir partijas Konservatīvie deputāti Krišjānis Feldmans, Evita Zālīte-Grosa, Ainars Bašķis, Jānis Butāns un Ieva Akuratere.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka tas ir tapis pēc Valsts prezidenta Egila Levita runas Saeimas rudens sesijas atklāšanā 8.septembrī, kurā viņš ir norādījis uz nepieciešamību pārdēvēt komunistiskā režīma un rusifikācijas rezultātā iegūtos nosaukumus. Prezidents esot atzīmējis, ka Latvijas ir Eiropas kultūrtelpas sastāvdaļa, un Latvijai ir pašai savi svarīgie cilvēki, notikumi un piemiņas dienas, kurās būtu vērts nosaukt ielas un laukumus.
